AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 18. jūnijā
Elīna Rasnace

Mellupi

apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā

Satura rādītājs

  • 1.
    Raksturojums
  • 2.
    Satiksme un sakari
  • 3.
    Vēsture
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Raksturojums
  • 2.
    Satiksme un sakari
  • 3.
    Vēsture
Raksturojums

Mellupi ir vidējciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas 16 km uz dienvidrietumiem no novada centra Ķekavas, 33 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 20 km uz ziemeļiem no Bauskas novada pilsētas Iecavas.

Ciems agrāk tika dēvēts arī par Melnupjiem vai Mellupjiem, tā nosaukums saistāms ar nelielu upi Ķekavas pagasta dienvidrietumu daļā – Jāņupes pieteku Mellupi. Ciema apbūve koncentrējas trīs daļās: Mellupu vēsturiskajā centrā pie autoceļa V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava) un degvielas uzpildes stacijas, kā arī ciema ziemeļrietumu daļā, kur apvienotas divas vasarnīcu kolonijas – Dārznieki un Dzintari. Mellupi atrodas Ķekavas novada lauku telpā, ciemu galvenokārt veido privātmāju apbūve un dažas nelielas daudzdzīvokļu mājas. Pārējo teritoriju aizņem mežs un lauksaimniecības zeme.

Mellupu iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 148.

Satiksme un sakari

Mellupos ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums, kā arī vietējas nozīmes attīstības centram atbilstoša funkcionālo pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra.

Uz Mellupiem var nokļūt ar personīgo transportu, braucot pa vietējas nozīmes autoceļu V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava). Mellupos ir apgrūtināta sabiedriskā transporta pieejamība. Pasažieru pārvadājumus uz Mellupiem nodrošina Ķekavas novada pašvaldības organizēts autobuss noteiktās nedēļas dienās – ceturtdienās (SIA “KM Transports”). Tuvākā autobusa pietura atrodas Plakanciemā.

Mellupos ir degvielas uzpildes stacija “Viada”, kā arī pārtikas veikals “Avotēns”.

Vēsture

Mellupi un uz ziemeļiem esošais Plakanciems aiz Misas upes bija daļa no Lieliecavas muižas Mežinieku novadā. No Iecavas centra to atdalīja Grienvaldes jeb Zālītes pagasts. Pēc Iecavas pagasta izveides Mellupi bija Iecavas pagasta daļa. Ciema teritorija atradās nomaļā vietā, tāpēc 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Mellupu un Mežinieku apkārtnes iedzīvotājiem bija raksturīga aktīva sabiedriskā dzīve, darbojās biedrības (piemēram, Iecavas Mežinieku Lauksaimniecības biedrība), kolektīvi (koris, ansamblis, teātris, dažādi sportaveidi, piemēram, futbola komanda), kā arī Mežinieku pamatskola (izveidota 1919. gadā, ēka uzbūvēta 1922. gadā, bet nodedzināta 1944. gadā, nav atjaunota), kur rīkoja dažādus pasākumus.

1949. gadā, padomju okupācijas laikā, tika izveidots kolhozs “Boļševiks” un ciema teritorija daļēji iekļauta Baldones rajonā, daļēji Olaines ciemā, 1959. gadā Rīgas rajonā, bet 1963. gadā Katlakalna ciemā, 1974. gadā – Ķekavas ciemā. Mellupi šajā laikā tika uzskatīti par Plakanciema daļu. Padomju okupācijas laikā Mellupos darbojās Rīgas–Jūrmalas Mežrūpniecības saimniecības Mellupes cehs, tika izveidots kolhoza “Ķekava” kantoris ar ēdnīcu. Netālu no Mellupiem izveidojās Dārznieku un Dzintaru vasarnīcu kolonijas.

Mellupu ciems izveidojies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tajā iekļautas arī Dārznieku un Dzintaru apdzīvotās vietas. Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Ķekavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Ieteicamā literatūra

  • Strazdiņa, V., Ķekava. Laiki un likteņi. Tāmurgas leģendas, Rīga, Elpa, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Elīna Rasnace "Mellupi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/162417-Mellupi (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/162417-Mellupi

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana