Pirmie motoklubi un motobiedrības Latvijā radās jau 20. gs. sākumā. Tie bija cieši saistīti ar riteņbraukšanas klubiem. Pirmās bija ātrumsacensības velotrekos, šosejas ceļos, hipodromos ar visparastākajiem motovelosipēdiem. Populāras bija ātrumrekordu sasniegšanas sacensības. Sākotnēji bija apvienota riteņbraucēju un motociklistu savienība, bet 1930. gadā tika nodibināta Vislatvijas Motosporta savienība, kas 1931. gadā iestājās toreizējā Starptautiskajā Motosporta klubu federācijā (Fédération Internationale des Clubs Motocyclistes, FICM), kas 1949. gadā pārtapa par pašreizējo Starptautisko Motosporta federāciju (Fédération Internationale Motocycliste, FIM). FIM sastāvā Latvijas motosporta federācija tika atjaunota 1991. gada rudenī.

Pēc Otrā pasaules kara līdz 1960. gadam autosports un motosports bija Latvijas automotosekcijā, bet tad sāka darboties Latvijas Motosporta federācija (LaMSF), par kuras pirmo prezidentu kļuva A. Birznieks. Atjaunošana FIM rindās notika Latvijas olimpiskās kustības atjaunošanas aktīvista Valda Kleinberga vadībā, kurš arī kļuva par pirmo LaMSF prezidentu pēc neatkarības atgūšanas un vadīja to 1985.‒1996. gadā. 

LaMSF vada motosporta norises Latvijā. Tajā ir septiņas komisijas – motokrosa, motošosejas, treka sacensību (spīdveja), triāla, enduro, skijoringa un tūrisma komisija. Pašreizējais LaMSF prezidents ir Mārtiņš Lazdovskis.

Gan Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas notiek Latvijas čempionāti. Padomju okupācijas laikā Latvijas motobraucēji bija starp labākajiem PSRS čempionātos visās motosporta disciplīnās (toreiz Latvijā bija arī motobols), savukārt Latvijas triālisti bija vieni no šā sporta veida aizsācējiem PSRS (pirmais PSRS čempionāts notika Latvijā). Starptautiskajā arēnā pēc Otrā pasaules kara Latvijas motosportisti startēja PSRS izlases sastāvā, bet Latvijā notika bijušo sociālisma valstu sacensības “Draudzība” motokrosā, motošosejā un spīdvejā. 90. gados populāras bija starptautiskās motošosejas sacensības Latvija Trophy, bet lielākie motokrosi Latvijā tika iekļauti FIM kalendārā (pirmais ‒ “Gaujas kauss” Valmierā). Pasaules un Eiropas čempionāti Latvijā sāka risināties pēc LaMSF atjaunošanas FIM – Grand Prix posmi motokrosā un spīdvejā, komandu pasaules čempionāti spīdvejā, Eiropas čempionāta posmi motokrosā, junioru pasaules čempionāts motokrosā un citi. 2014. gadā “Zelta zirga” motocentrā Ķegumā notika Nāciju motokross.

PSRS laikā Latvijai bija 22 čempioni motokrosā, bet motošosejā – pat 48. Spīdveja komanda Daugavpils “Lokomotīve” un motobola komanda “Ādaži” bija starp spēcīgākajām PSRS. Gunārs Draugs uzvarēja abos pasaules čempionāta posma braucienos motokrosā 1964. gadā Austrijā. Anatolijs Kuzmins PSRS spīdveja izlases sastāvā 70. gadu sākumā divreiz bija pasaules vicečempions un bija pirmais Latvijas spīdvejists, kas startēja pasaules čempionāta finālā. Aleksandrs Smertjevs ir vienīgais Latvijas motošosejas braucējs, kurš 60. gadu beigās piedalījās pasaules čempionāta posmā, turklāt ar Rīgas “Sarkanajā zvaigznē” (sadarbībā ar Serpuhovas institūtu) ražoto 50 cm³ motociklu.

Latvijas lielākie un spēcīgākie motoklubi bija Liepājas “Atlantika”, Cēsu “Jāņmuiža”, Saldus, Brocēnu CŠK, “Ādaži”, “Ape”, “Cīrava”, “Nākotne” un citi.

Lielākie panākumi starptautiskajā arēnā pēc neatkarības atgūšanas gūti motokrosā – Kristers Serģis un Artis Rasmanis ir pieckārtējie pasaules čempioni ekipažām.

2017. gadā par pasaules čempionu MX2 klasē kļuva Pauls Jonass. 2000. gadā Lauris Freibergs bija Eiropas čempions Open klasē. Latvijai ir arī trīs junioru pasaules čempioni motokrosā – Ivo Šteinbergs, Matīss Karro un P. Jonass (divreiz). Kopš 1992. gada Latvijas motokrosa izlase piedalās Nāciju motokrosā (augstākā ir 12. vieta 2014. gadā Ķegumā).

Spīdvejā Latvijas izlase divreiz – 2013. un 2017. gadā – bija 6. vietā pasaules kausa izcīņā. Andžejs Ļebedevs 2017. gadā kļuva par Eiropas čempionu, junioru spīdveja izlase ieguva 3. vietu Eiropas čempionātā, bet “Lokomotīves” komanda 2015. un 2016. gadā uzvarēja Polijas NICE līgā, kas ir viena no spēcīgākajām pasaulē.

Latvijā ir vairākas motosporta sacensību vietas. “Zelta zirga” trasē Ķegumā notikušas vairākas visaugstākā līmeņa motosporta sacensības – pasaules čempionāta posmi motokrosā MXGP un MX2 klasēs, pasaules čempionāta posmi motokrosā ekipāžām. “Lokomotīves” stadionā Daugavpilī notikuši spīdveja Grand Prix posmi un Pasaules kausa kvalifikācija. Biķernieku mototrekā Rīgā noticis spīdveja Grand Prix pretendentu pusfināls un Pasaules kausa kvalifikācija. Sacensības notiek arī “Nelss” trasē Cēsīs un “Pīlādžu” trasē Stelpē. 2000. gadā Eiropas čempionāta finālposms motokrosā notika Limbažos.