Šo sistēmu izveidoja dāņu seno laiku pētnieks Kristiāns Jirgensens Tomsens (Christian Jürgensen Thomsen; “Ceļvedis ziemeļu senatnē”, Ledetraad til nordisk Oldkyndighed, 1836; vāciski Leitfaden zur nordlichen Arterhumskunde, 1837). Bronzas laikmetu kā atsevišķu aizvēstures posmu izšķir galvenokārt Eiropas arheoloģijā. Tā kā bronzas laikmetā dažās zemēs parādījās rakstība (Mezopotāmijā un Ēģiptē ap 3200. gadu p. m. ē., Ķīnā ap 1600. gadu p. m. ē.), vēstures periodizācija tur balstīta uz rakstītajos avotos apliecināto valdnieku valdīšanas un viņu dinastiju pastāvēšanas laiku, bet apzīmējums “bronzas laikmets” tiek lietots reti. Laikmetam raksturīga bronzas metalurģijas izplatīšanās, bronzas ieroču, rotu un darbarīku izmantošana, kā arī nozīmīgas izmaiņas sociālajās attiecībās, ekonomikā un tehnoloģijās. Bronzas laikmetā joprojām turpināja lietot akmens, kaula un raga rīkus. Tuvajos un Vidējos Austrumos, arī dažos Rietumeiropas un Dienvideiropas apgabalos, starp akmens un bronzas laikmetu kā pārejas posms tiek izdalīts Vara laikmets – eneolīts jeb halkolīts (ap 5500. gadu p. m. ē.–ap 3300. gadu p. m. ē.). Dažādās zemēs šie datējumi atšķiras. Tā kā vara ieguves un apstrādes zemēs (Mazāzijā, Mezopotāmijā, Britu salās) dažkārt paralēli bronzas metalurģijai turpinājās arī vara priekšmetu izgatavošana un lietošana, hronoloģiskā robeža starp abiem laikmetiem ir grūti nosakāma – tur Vara laikmetu pieskaita bronzas laikmetam.
Bronza ir vara (~90%) un alvas (~10 %) sakausējums. Salīdzinot ar varu, bronza ir cietāka, tai labāka lejamība, zemāka kušanas to (ap 1000o C; varam ap 1200o C). Vara rūdas (kuprīts, halkopirīts, malahīts u. c.), īpaši alvas rūdas (kasiterīts) dabā reti sastopamas, tāpēc bronzas priekšmetu pieejamība bija ierobežota. Lielākie senie metalurģiskie centri izveidojās vara rūdu atradņu apvidos – Volgas–Kamas rajonā, Kaukāzā, Mazāzijā (Anatolijā), Balkānos, Karpatos, Kiprā, Dienvidalpos, Pireneju pussalā, Britu salās. Bronzas laikmetā no bronzas gatavoja rotas, greznuma un kulta priekšmetus, ieročus, retāk – darbarīkus. Bronzas laikmetā rotas un greznuma priekšmetus gatavoja arī no zelta, kas bija pazīstams jau eneolītā. Parādījās arī sudraba izstrādājumi.