Jaunsils vēsturiski ietilpa Katlakalna pagastā un piederēja pie Katlakalna evaņģēliski luteriskās draudzes. 20. gs. pirmajā pusē Jaunsila apkārtnē bija vairākas saimniecības: Aizputi, Āboltiņi, Ādami, Birznieki, Bitēni, Jurkevics, Lāči, Narkevici, Priedes, Pundiņi, Spalles, Vilciņi, Viļumsoni, Zariņi. Šajā laikā Jaunsils kā apdzīvota vieta vēl nepastāvēja, tomēr apkārtne ar šādu apzīmējumu jau bija pazīstama; tas redzams arī periodiskajos izdevumos.
Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, tika izveidota Jaunsila ciema padome. 1951. gadā Jaunsils atkārtoti tika pievienots Katlakalnam. Kolektivizācijas ietvaros Jaunsila apkārtne iekļāvās kolhozā “Boļševiks”, kas 1963. gadā tika pievienots kolhozam “Daugava” un 1969. gadā kolhozam “Ķekava”. Vēlāk izveidojās vasarnīcu kooperatīvs “Jaunsili”. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika izveidots savrupmāju ciemats “Jaunsils”, kas, iedzīvotāju skaitam pieaugot, tika klasificēts kā vidējciems. Ciems sastāv no divām daļām – Jaunsila ziemeļos un Misas dienvidos.
Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.