AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 10. jūlijā
Elīna Rasnace

Jaunsils

apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā

Satura rādītājs

  • 1.
    Raksturojums
  • 2.
    Ekonomika
  • 3.
    Satiksme un sakari
  • 4.
    Vēsture
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Raksturojums
  • 2.
    Ekonomika
  • 3.
    Satiksme un sakari
  • 4.
    Vēsture
Raksturojums

Jaunsils ir skrajciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas pie Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte), 5 km attālumā no apvedceļa krustojuma ar autoceļu A7, 8 km uz dienvidrietumiem no novada centra Ķekavas un 27 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Jaunsilam ir raksturīga izkliedēta vienstāvu privātmāju apbūve, bet lielāko daļu ciema teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme.

Jaunsila iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 267.

Ekonomika

Jaunsilā nav rūpniecības uzņēmumu, veikalu vai mājražotāju. Ciemā ir vairākas naktsmītnes: viesu nams “Ābeles”, viesu nams “Mežabites”, viesu nams “Vilciņi”, atpūtas vieta “Pļavas pavāri”, zemnieku saimniecība–stādu audzētava “Virškalni”.

Tuvākais pārtikas veikals, veselības aizsardzības un izglītības iestādes, kā arī degvielas uzpildes stacija atrodas Ķekavā.

Satiksme un sakari

Uz Jaunsilu iespējams nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu uz dienvidiem no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)), apļveida krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5 nogriežoties virzienā uz Jūrmalu.

Pasažieru pārvadājumus uz Jaunsilu nodrošina Ķekavas novada pašvaldības autobuss noteiktās nedēļas dienās. Tuvākā autobusa pietura atrodas Plakanciemā.

Jaunsilā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums, kā arī vietējas nozīmes centram atbilstoša funkcionālo pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra.

Vēsture

Jaunsils vēsturiski ietilpa Katlakalna pagastā un piederēja pie Katlakalna evaņģēliski luteriskās draudzes. 20. gs. pirmajā pusē Jaunsila apkārtnē bija vairākas saimniecības: Aizputi, Āboltiņi, Ādami, Birznieki, Bitēni, Jurkevics, Lāči, Narkevici, Priedes, Pundiņi, Spalles, Vilciņi, Viļumsoni, Zariņi. Šajā laikā Jaunsils kā apdzīvota vieta vēl nepastāvēja, tomēr apkārtne ar šādu apzīmējumu jau bija pazīstama; tas redzams arī periodiskajos izdevumos.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, tika izveidota Jaunsila ciema padome. 1951. gadā Jaunsils atkārtoti tika pievienots Katlakalnam. Kolektivizācijas ietvaros Jaunsila apkārtne iekļāvās kolhozā “Boļševiks”, kas 1963. gadā tika pievienots kolhozam “Daugava” un 1969. gadā kolhozam “Ķekava”. Vēlāk izveidojās vasarnīcu kooperatīvs “Jaunsili”. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika izveidots savrupmāju ciemats “Jaunsils”, kas, iedzīvotāju skaitam pieaugot, tika klasificēts kā vidējciems. Ciems sastāv no divām daļām – Jaunsila ziemeļos un Misas dienvidos. 

Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā. 

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Jaunveidojamā Ķekavas novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde

Ieteicamā literatūra

  • Strazdiņa, V., Ķekava. Laiki un likteņi. Tāmurgas leģendas, Rīga, Elpa, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Elīna Rasnace "Jaunsils". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/159624-Jaunsils (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/159624-Jaunsils

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana