Vēsture Tomes (vācu Thompus) nosaukums dokumentos minēts no 1735. gada, tomēr pagasta teritorija tika apdzīvota jau senāk. Pagasta teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas liecina, ka to 11.–12. gs. pie Līčupes apdzīvoja lībieši.
17. ga. vidū, hercoga Jēkaba Ketlera (Jakob Kettler) laikā, Tomes pagasta teritorija bija pazīstama ar savu ostu upes grīvā, kur pienāca no Vācijas kuģi ar kokoglēm Iecavas pagasta Dzelzāmura vajadzībām. Pagastā darbojās vairākas manufaktūras, kurām bija liela nozīme apdzīvotās vietas izveidē un attīstībā – salpetra vārītava, darvas cepļi, kaļķu un ķieģeļu cepļi, papīra dzirnavas un papes fabrikas (uz Tomē izgatavota papīra tika drukāta pirmā Bībele latviešu valodā), stikla ceplis, pulvera dzirnavas pie Grantskalnu mājām, mucenieku darbnīcas, zāģu gateri.
Tomes pagasts izveidojās Tomes muižas teritorijā. Pagastā darbojās Baldones–Tomes draudze. 19. gs. Tomes pagastā bija attīstīta stikla un ķieģeļu rūpniecība, darbojās kokzāģētavas un terpentīna fabrika.
Tomes pagasts cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad tika nopostītas gandrīz visas pagasta ēkas, tajā skaitā pagasta nams un skola. Vēl vairākus gadus pēc kara beigām daļa pagasta iedzīvotāju dzīvoja zemnīcās. Kara laikā ceļš no Tomes uz Baldoni tika nosaukts par Daugavas ceļu, tam bija militāri stratēģiska nozīme, un to šķērsoja vācu karaspēka izveidotais šaursliežu dzelzceļš no Vecumniekiem uz Mercendarbi un tālāk Daugavas virzienā. 1919. gadā Tomē izveidoja aizsargu nodaļu, kurai bija liela nozīme pagasta sabiedriskās dzīves attīstībā.
Pēc Krievijas Impērijas laikā izveidotā administratīvā iedalījuma Baltijas guberņās Tomes pagasts ietilpa Bauskas apriņķī, bet pēc agrārās reformas 1924. gadā Tomes pagasts tika iekļauts Rīgas apriņķī; reformas rezultātā Tomes pagastā tika izveidotas apmēram 130 jaunsaimniecības. 1923. gada decembrī tika iesvētīta pēc Pirmā pasaules kara atjaunotā Tomes pagasta četru klašu pamatskolas ēka (no 1929. gada sešu klašu pamatskola). 1926. gada oktobrī iesvētīta Tomes pagasta nama ēka – divu stāvu mūra ēka pagasta valdes un pagasta tiesas vajadzībām, kurā bija telpas arī policijai un vecmātei. 1928. gadā uzcelta baznīca, 1932. gadā – Tomes Tautas nams. Amatniecība pagastā atsāka attīstīties 20. gs. 30. gadu otrajā pusē. Galvenais ienākumu avots pagasta iedzīvotājiem bija Tomes meži un Daugava. Pagastā bija maz pļavu un ganību, tāpēc maz attīstījās lauksaimniecība.
Tomes pagastā 1929. gadā tika izveidota valsts zivju audzētava, kurā audzēja lašus, taimiņus, foreles, repšus, orfas, sīgas, līdakas. Pagastā darbojās ūdens dzirnavas.
1939. gadā tika pabeigta Ķeguma HES celtniecība, un pie tās izveidotais tilts pār Daugavu bija nozīmīgs infrastruktūras objekts Tomes iedzīvotājiem.
Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidota Tomes ciema padome, dažus gadus vēlāk dibināts kolhozs “Tome”. 1949. gadā Tomes pagasts tika likvidēts. Tomes ciems ietilpa Rīgas apriņķī, no 1947. līdz 1949. gadam – Ogres apriņķī, bet no 1949. līdz 1954. gadam – Baldones rajonā. 1954. gadā Tomes ciems tika likvidēts un iekļauts Ogres rajona Strēlnieku ciemā. 1960. gadā Strēlnieku ciematu likvidēja un kolhozu “Tome” pievienoja Ķeguma strādnieku ciematam, kā rezultātā tika izveidota Ķeguma lauku teritorija.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 11. martā, Ķegums ieguva pilsētas statusu, bet Ķeguma lauku teritorija tika reorganizēta un atjaunots Tomes pagasts. Pēc gada, 1994. gada martā, Tomes pagasts atkārtoti tika likvidēts, to pārveidojot par Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju. 2002. gadā tika izveidots Ķeguma novads, bet 2010. gadā, reorganizējot Ķeguma lauku teritoriju, Tomes pagasts tika vēlreiz atjaunots. 2021. gadā Tomes pagasts kopā ar pārējo Ķeguma novada teritoriju tika iekļauts Ogres novadā.