Bībeles tulkojumiem nacionālajās valodās ir ne tikai reliģiska, bet arī kultūrvēsturiska nozīme, jo tie būtiski veicina literārās valodas attīstību. Tas pilnā mērā attiecas arī uz Bībeles tulkošanu latviešu valodā.
16. gs. publicēti vairāki Tēvreizes teksti, kā arī evaņģēliju un vēstuļu lasījumi. Tulkotāji bijuši ne tikai luterāņi, bet arī katoļi. Bībeles fragmentu tulkojumi latviešu valodā ievietoti “Latviešu rokasgrāmatā” (1586–1587). Jezuīta Georga Elgera (Georg Elger) tulkotie evaņģēliju fragmenti 1672. gadā apkopoti grāmatā Evangelia toto anno singulis Dominicis et festis diebus juxta antiquam Ecclesiae consuetudinem in Livonia Lothavis praelegi solita (“Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem”).
Dažas Bībeles daļas 17. gs. 60. un 70. gados tulkojis mācītājs Jānis Reiters. 1662. gadā Rīgā J. Reitera sakopojumā tika izdots tēvreižu krājums 40 valodās (otrais izdevums 1675). 1664. gadā nāca klajā J. Reitera tulkotais Mateja evaņģēlijs. Pēc tam, kad tajā pašā gadā Vidzemes sinode lēma uzsākt Bībeles tulkojumu latviešu valodā un 10 mācītāji tika aicināti iesniegt tulkojuma paraugus, J. Reiters 1675. gadā publicēja savu paraugtulkojumu (10 baušļus un Jēzus Kalna svētrunu), kas ilgu laiku bija pazudis un atkal atrasts 1974. gadā Upsālas Universitātes (Uppsala universitet) bibliotēkā. J. Reiteru tomēr neaicināja tulkot Bībeli.