Atšķirības luterāņu vidū ir izveidojušās trijos aspektos: teoloģiskajos jautājumos, skatījumā uz sociālajiem jautājumiem un atšķirībās dievkalpojumā. Visas luteriskās baznīcas vieno princips, ka Bībelei un Rakstiem ir teoloģiska autoritāte. Visās nozīmīga vieta tiek ierādīta arī konfesionālajiem Rakstiem, taču ir dažāda attieksme pret to, cik brīvi Raksti un konfesionālie Raksti ir interpretējami un cik saistoši tie ir mūsdienu luterismam. Ir luteriskās baznīcas, kas īpaši uzsver konfesionālo Rakstu ievērošanu, piemēram, Misūri sinode Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), turpretī liberālāka attieksme būt vērojama Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Amerikā (Evangelical Lutheran Church in America) un Skandināvijas baznīcās. Lielākā daļa no luterāņu baznīcām ir izšķīrusies ordinēt sievietes, Pasaules Luterāņu federācijā (Lutheran World Federation) 80 % dalībbaznīcu ordinē sievietes, tie ir 90 % no visiem Pasaules Luterāņu federācijas luterāņiem. Taču ir arī luterāņu baznīcas (jau pieminētā Misūri sinode ASV, arī Latvijas, Lietuvas, kā arī Vācijas Neatkarīgā baznīca, Selbständige Evangelisch-Lutherische Kirche), kas neordinē sievietes. Viens no mūsdienu jautājumiem ir arī attieksme pret viendzimuma partnerattiecību svētīšanu vai laulāšanu, par kuru izšķīrušās ir, piemēram, Zviedrijas baznīca (Svenska kyrkan), arī Vācijas luterāņu baznīcas. Liturģiski luterāņi ir vienoti attieksmē pret dievkalpojuma kārtību, taču ir luterāņu baznīcas, kuru liturģijā ir vairāk augstbaznīcisko (High Church) elementu, piemēram, procesijas dievkalpojumā, krāšņi garīdznieku apģērbi, izvērstāki liturģiski dziedājumi un žesti. Citās baznīcās dievkalpojumi veidoti vienkāršāk, tie ir vairāk orientēti uz pasludinājumu. Piemēram, lielākajā daļā luterāņu baznīcu Vācijā garīdznieku apģērbs dievkalpojumā ir melns talārs, bet dažās Skandināvijas valstīs dominē alba un krāšņi garīdznieku apģērbi. Ir baznīcas, kurās tiek pieņemti abi garīdznieku apģērbu veidi (piemēram, Baltijas luterāņu baznīcās).