Birzgales pagasts atrodas Ogres novada dienvidrietumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, aptuveni 70 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 30 km attālumā no novada centra Ogres. Pagasta teritorija robežojas ar Ogres novada Lielvārdes pilsētu, Jumpravas pagastu, Lielvārdes pagastu un Tomes pagastu, Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, Jaunjelgavas pagastu, Sērenes pagastu un Skrīveru pagastu, kā arī Bauskas novada Valles pagastu un Vecumnieku pagastu.

Birzgales pagastā atrodas astoņas apdzīvotas vietas: Ābermaņi (mazciems), Birzgale (lielciems), Daugavieši (mazciems), Gāguļi (mazciems), Lāčplēsis (mazciems), Lejas Grantiņi (mazciems), Linde (mazciems), Širmeļi (mazciems).

Pagasta centrs ir Birzgale, kurā atrodas Ogres novada pašvaldības Birzgales pagasta pārvalde.

Birzgales pagasta platība ir 293,7 km², iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 1631.

Pagasts izveidojās vēsturisko muižu – Birzgales (vācu Birsgallen) un Lindes (Gut Linden) – teritorijās, no kurām arī ieguva savu nosaukumu. Līdz 1925. gada 23. jūlijam pagasta nosaukums bija Lindes pagasts un tā centrs bija Linde, bet pēc tam – Birzgales, citviet dokumentos izmantots arī nosaukums “Lindes-Birzgales pagasts”.

Birzgales pagastam ir savs ģerbonis: zaļā laukā sudraba dīsele, stūros sudraba bērza lapa. Ģerbonis reģistrēts 2008. gada 26. maijā.

Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē Daugavas kreisajā krastā. Pagasta rietumu daļa atrodas Upmales paugurlīdzenumā, austrumu daļa – Taurkalnes līdzenumā, bet pagasta mala gar Daugavas upi – Lejasdaugavas senlejā. Pagasta reljefs ir lēzeni viļņots, tā centrālo daļu šķērso Valles morēnu grēda. Augstākais pagasta punkts ir Ošu kalns (arī Oškalns), bet tajā atrodas arī citi pauguri – Robežnieku kalns, Ruceļu kalns, Salas kalns, Slaidēnu pilskalns un Širmeļkalns.

Lielāko daļu pagasta teritorijas aizņem meži – vairāk nekā 65 %. Pagasta teritorijā atrodas daļa no 2004. gadā izveidotā dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas”, kas ir nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta. Pagastā ir divi dižkoki Gāguļu ozols un Kalnadruvu ozols.

Birzgales pagastu šķērso Daugavas un Lielupes ūdensšķirtne. Lielākā upe pagasta teritorijā ir Daugava, pagasta teritorijā atrodas vairākas Daugavas pietekas – Kašurga, Ņega (arī Melderupe), Sienapurva upīte, Torbēnupīte (arī Dīriķupīte), Vitkapupīte (arī Alstiķupīte), Žīdupīte (arī Zīļupīte). Lielupes baseinam pagastā pieder Zvirgzde un tās pieteka Augstupe, kā arī Taļķe un tās pieteka Vīksniņa. Pagastā atrodas arī vairākas mazākas upītes.

Pagastā nav lielu ezeru, visā teritorijā atrodami daudzi nelieli ezeri un dīķi. Lielākie vai zināmākie Birzgales pagastā ir Pankas ezers, Ņegas ezers, Vitkapu ezers, Širmeļu dīķis, Rūķu dīķis, kā arī Daugavas dzirnavezers, Dauguļu dīķis, Lindes parka dīķis un Tamboviču dzirnavezers.

Birzgales pagasta apkārtne ir mežiem un purviem bagāta. Lielākie purvi pagasta teritorijā – Gribas tīrelis, Lāču purvs (zemais), Darmšmita tīrelis (Darmštīrelis), Spāres purvs, Ūkļu purvs, Pūces purvs, Siena purvs, Briežu purvs un Smakstes tīrelis.

Birzgales pagasta teritorijā atrodas arī māla, grants, smilts un kaļķiežu atradnes.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Birzgales pagastā – 5,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo Birzgalē – 670 iedzīvotāju.

Bezdarba līmenis ir zems. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti iestādēs vai uzņēmumos, kas atrodas Birzgales pagastā un pieder pašvaldībai vai privātpersonām, kā arī citur Ogres vai blakus esošajā Aizkraukles novadā.

Uz Birzgales pagastu var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu virzienā no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki)), Ķegumā nogriežoties uz autoceļu P85 (Rīgas HES–Jaunjelgava), turpinot braucienu pa autoceļu P88 (Bauska–Linde) pagasta centra Birzgales virzienā. Pagastu šķērso arī autoceļš P87 (Bauska–Aizkraukle) un vairāki vietējas nozīmes ceļi, piemēram, V1007 (Jaunrepšas–Birzgale) un V995 (Druva–Birzgale–Valle).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina starppilsētu autobusi maršrutā Nr. 6117 Ogre–Ķeguma HES–Birzgale–Lāčplēša stacija (a/s “Liepājas autobusu parks”). Tiešu reisu, piemēram, no galvaspilsētas Rīgas uz vai caur pagasta centru Birzgali nav, jo tā atrodas nostāk no šosejas. Pagastu šķērso autobusi maršrutos pa autoceļu P85, piemēram, maršrutā Rīga–Jaunjelgava, pieturot pieturvietā “Krusta krogs” un Daugaviešu ciemā. Uz mazāk apdzīvotajām vietām pagastā sabiedriskais transports nekursē.

Pagastu agrāk šķērsoja arī dzelzceļa līnija Jelgava–Krustpils ar staciju “Lāčplēsis” Lāčplēša ciemā, tomēr no 2000. gada vilciena satiksme pagasta teritorijā netiek nodrošināta.

Birzgalē atrodas arī slēgtais Birzgales lidlauks – tas uzbūvēts 20. gs. 70. gadu vidū kā sovhoza lidlauks lauksaimniecības vajadzībām.

Birzgales pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums un tajos ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Birzgales pagastā nav lielu lauksaimniecības vai rūpniecības uzņēmumu.

Nozīmīgs darba devējs pagastā ir Ogres novada pašvaldība, kas nodarbina iedzīvotājus pašvaldības pārraudzībā esošajās izglītības un citās iestādēs. Pagastā atrodas vairāki nelieli uzņēmumi, galvenokārt pagasta centra Birzgales apkārtnē, piemēram, pārtikas veikali Birzgalē, kā arī aptieka. Uzņēmumi, kas atrodas pagasta teritorijā, ir vairāk orientēti uz tūrismu un aktīvo atpūtu - netālu no Birzgales atrodas jātnieku sporta klubs “Zelta pakavs”, kā arī vairāki viesu nami un atpūtas vietas, piemēram, “Bāliņi”, “Brīviņi”, “Saules”, “Vecupes”, viesnīca “Wild Duck”, makšķerēšanas bāze “Vitkopi”, pieredzes izglītības organizācija “Piedzīvojuma gars”, “Mežirbes” kempings un šautuve.

Pagastā atrodas arī stādu audzētava “Rasu dārzniecība”, zemnieku saimniecība “Ķesteri”, “Bangu ferma” (lopu vairumtirdzniecība), dārza preču un koka karkasa māju ražotājs SIA “Silver Standart Houses”, autoserviss SIA “MIKE autoserviss”.

Pagasta teritorijā nav veselības aizsardzības iestāžu, nav arī degvielas uzpildes stacijas.

Birzgales pamatskolai ir sena vēsture, par tās dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1849. gads, kad Lindes muižas īpašnieks Pauls Karls Jorgens fon Hāns (Paul Karl Jorgen von Hahn) nodeva esošo skolas ēku zemnieku bērnu skolas izveidei. Kopš tā laika ēka arī vienmēr tikusi izmantota kā skola. Nosaukums “Birzgales pamatskola” skolai piešķirts 1993. gadā. 2004. gada 28. maijā pie skolas tika atklāta sporta zāle. Skolā tiek īstenotas pamatizglītības un speciālās pamatizglītības programmas.

Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde “Birztaliņa” dibināta 1989. gada 1. jūnijā. 2014. gadā veikta ēkas renovācija. Iestādes telpās atrodas arī Birzgales mūzikas skola, kas dibināta 1994. gadā.

Birzgales Tautas nams dibināts 1933. gadā. Tautas nams organizē izglītojošus pasākumus, koncertus, koordinē amatierkolektīvu darbību, dokumentē un analizē tautas nama izglītojošo, radošo un saimniecisko darbību, izstrādā attīstības programmas un veic citus pienākumus.

Tautas namā darbojas dažādi kolektīvi: sieviešu koris "Pērles" (izveidots 2008. gadā), dāmu deju kolektīvs "Visma" (izveidots 2008. gadā), bērnu tautas deju kolektīvs "Spārni" (izveidots 2016. gadā), deju kopa "Dejotprieks" (izveidota 2007. gadā), amatierteātris "Laipa" (izveidots 2007. gadā), vokālais ansamblis "Viršu laiks" (izveidots 2016. gadā), pūtēju orķestris "Birzgale" (izveidots 1981. gadā).

Birzgales pagasta bibliotēkas pirmsākumi rodami 20. gs. 30. gados, tomēr oficiāli tā dibināta 1945. gada 10. februārī.

Birzgales pagasta muzejs “Rūķi” dibināts 1999. gadā. Muzejs iekārtots 1926. gadā celtas jaunsaimniecības ēkā ar tādu pašu nosaukumu, un tajā atrodamas gan vēstures liecības par pagasta vēsturi, gan plaša rūķu kolekcija. 

Birzgales pagasta vēsture ir cieši saistīta ar Lindes un Birzgales muižu vēsturi. Mūsdienu Birzgales pagasta teritorija veidojusies no vairākām atsevišķām muižām. Viena no vecākajām ir Lindes muiža, kas senajās hronikās minēta jau 13. gs. (saukta arī par Pletenberģi un Lielo Daugavas muižu). Lindes muižai bija vairākas pusmuižas, piemēram, Birzgales jeb Mazā pusmuiža, kas vēlāk attīstījās un tika iekļauta patstāvīgo muižu rangā. Ievērojamākie Lindes muižas īpašnieki bija fon Pletenbergu (von Plettenberg) un fon Hānu (von Hahn) dzimtas pārstāvji, kā arī fon Lindu (von Linden) dzimta, no kuriem muiža ieguva savu pastāvīgo nosaukumu. 18. gs. muižas centrā tika izveidots skaists ainavu parks ar terasēm un kanāliem. Lindes muiža tika nopostīta Pirmajā pasaules karā, bet parks un parka vārti  iekļauti Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Birzgales pagasta teritorijā atradās arī Alstiķes muiža (Gut Halswigshof), Kalna muiža (Berghof), kas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Jēkaba (Jakob Kettler) medību muiža, Kannenieku muiža (Gut Kanenneken), Mazjumpravas pusmuiža (Klein-Jungfernhof).

1567. gadā tika uzcelta pirmā Lindes-Birzgales baznīca un uzbūvēts pastorāts, izveidojās Lindes-Birzgales draudzes novads. 1676. gadā tika uzcelta jauna baznīcas ēka, kas pārbūvēta 1896. gadā. Šajā baznīcā kalpoja luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (vācu: Gotthard Friedrich Stender). Baznīca tika nojaukta 1961. gadā, bet vieta, kur tā atradās, tiek saukta par Birzgales Baznīckalnu.

19. gs. nogalē tika izveidots Lindes pagasts. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas agrārās reformas laikā pagasta muižas tika sadalītas. 1925. gadā pagasts tika pārdēvēts par Birzgales pagastu, bet Birzgalei 1932. gadā tika piešķirts ciema jeb biezi apdzīvotas vietas statuss.

1945. gadā, padomju otrreizējās okupācijas laikā, tika izveidota Birzgales ciema padome. Birzgales pagasts 1949. gadā tika likvidēts.

Pēc 1948. gada pagastā tika izveidoti vairāk nekā 10 kolhozi, kuri pamazām tika apvienoti, līdz 1978. gadā palika viena padomju saimniecība “Birzgale”. Birzgales ciemam 1954. gadā tika pievienots Oškalnes ciems, 1956. gadā – daļa Valles ciema teritorijas, bet 1979. gadā – Daugaviešu ciema teritorija.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Birzgales ciems tika pārveidots par Birzgales pagastu.

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Birzgales pagasts tika iekļauts Ķeguma novadā, bet 2021. gadā Ķeguma novads tika iekļauts Ogres novadā.

Lindes muižas parks un Lindes muižas vārti ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Lindes muižas vārti celti baroka stilā 1767. gadā. Parks tapa laika posmā no 1767. līdz 1772. gadam.

Pagastā apskatāmas arī Alstiķes muižas drupas un Kalna muižas pilskalns un muižas drupas.

Slaidēnu pilskalns ar apmetni ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. 

Lindes-Birzgales baznīckalnā uzstādīts tēlnieka Ojāra Feldberga piemineklis sagrautajai baznīcai un tās mācītājam G. F. Stenderam.

Andreja Pumpura dzimto māju Ķeirānu vietā atrodas tēlnieka Jāņa Karlova veidots pieminekļu ansamblis. Pieminekļu veidošana uzsākta 1988. gadā. Ansambļa centrs ir akmenī kalts Austras koks, kas tapa 1990. gadā. Piemiņas zīme “Dīriķupīte”, ko veidoja tēlnieks Vilis Titāns, 1990. gadā tika uzstādīta vietā, kur A. Pumpurs pavadīja savus bērnības gadus. 

Piemiņas zīme “Robežkrogs” (Latvijas Kultūras fonda 1990. gadā dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis) iezīmē kādreizējo robežu starp Lindes un Mazjumpravas muižu un seno Kurzemes un Vidzemes guberņu robežu. 

Nozīmīga piemiņas vieta pagastā ir Lindes muižas īpašnieku baronu Hānu dzimtas kapi, kur līdzās apbedīti arī Pirmā pasaules kara laikā kritušie, kā arī Melmēnu senkapi un mācītāju kapsēta pie bijušā pastorāta.

Birzgales pagastā ir piemiņas vietas Pirmajā pasaules karā kritušajiem pie Abermaņiem, Dzeņiem, Lesmaņiem, Vizentāliem, Vitkopiem, Vecluikām, Skaberģiem, Kalnamuižas un Priedesmuižas. Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi atrodas Birzgales kapsētā. Pie Žīdupītes atrodas piemineklis nacionālajiem partizāniem F. Veinbergam un A. Smiltiņam, kurus 1945. gadā dzīvus sadedzināja siena šķūnī.

Latviešu dzejnieks, latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” autors A. Pumpurs dzimis Ķeirānu mājās, kas tolaik atradās Lieljumpravas pagastā, bet mūsdienās tā ir Birzgales pagasta teritorija.