Lielvārdes pagasts atrodas Ogres novada vidusdaļā, uz austrumiem no Lielvārdes pilsētas, 61 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 28 km no novada centra Ogres, aptuveni 7 km no Lielvārdes pilsētas centra (līdz Kaibalai). Pagasta teritorija robežojas ar Lielvārdes pilsētu, kā arī Lēdmanes, Jumpravas, Birzgales (pa Daugavu) un Rembates pagastu.

Pagasta teritorijā atrodas piecas apdzīvotas vietas – Annas (mazciems), Glaudītāji (mazciems), Kaibala (vidējciems), Senči (mazciems) un Svētiņi (mazciems).

Lielākais ciems pagasta teritorijā ir Kaibala, bet pagasta administratīvais centrs ir Lielvārdes pilsēta, kurā atrodas Ogres novada Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvalde.

Lielvārdes pagasta platība ir 50,5km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 957.

Pagasts izveidojies 19. gs. sākumā, dokumentos minēts no 1826. gada. Padomju okupācijas laikā pagasts likvidēts, vēlāk izveidota Lielvārdes lauku teritorija. 2004. gadā Lielvārdes pilsēta un Lielvārdes lauku teritorija tika pārveidotas par Lielvārdes novadu. 2010. gadā Lielvārdes lauku teritorija tika pārdēvēta par Lielvārdes pagastu.

Lielvārdes pagasta dienvidu daļa izvietojusies Viduslatvijas nolaidenumā, Lejasdaugavas senlejā. Pagasta teritorijas virsmas augstums augstākajā vietā sasniedz 75 m virs jūras līmeņa.

Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas daļēji zudis Daugavas krastu dolomītkrauju izteiksmīgums. Teritorijā atrodas dabas liegums “Daugava pie Kaibalas”. Daugavā šajā posmā ir vairākas salas un sekli niedrāji, kas pavasaros un rudeņos ir nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta. Pavasara migrācijas laikā upē vienlaicīgi var novērot vismaz 3000 ūdensputnu, tai skaitā mazos gulbjus, sējas un baltpieres zosis, kā arī dažādas pīļu sugas.

Meži aizņem apmēram 30 % no Lielvārdes pagasta teritorijas.

Lielākie dižkoki pagastā ir Virsaišu dižozols, vīksna pie Kaibalas upes un Plēsumu priede.

Lielākā upe pagasta teritorijā ir Daugava, bet tā teritorijā atrodas arī vairākas nelielas upes – Gribuļupīte, Graužupe, Īdavas upīte, Kaibala, Kraukļupīte, Ķilupe, Rēvelīte (Spilve) un Temuļupīte.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums pagastā ir 19 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. 

Bezdarba līmenis ir apmēram 7 %. Lielvārdes pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Lielvārdē, citviet Ogres novadā, piemēram, Ķegumā, kā arī Aizkraukles pilsētā un Aizkraukles novadā.

Pagasta teritoriju (tāpat kā pilsētu) šķērso Rīgas–Daugavpils šoseja (A6), vietējas nozīme autoceļi V985 (Kaibala–Annas), V986 (pievedceļš Kaibalas stacijai) un V971 (Lielvārde–Rozītes), kā arī dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils.

Uz pagastu var nokļūt ar vilcienu maršrutā Rīga–Aizkraukle (pasažieru pārvadājumus nodrošina a/s “Pasažieru vilciens”), izkāpjot dzelzceļa stacijā “Kaibala”, kā arī ar starppilsētu autobusu maršrutos no Rīgas uz Rēzekni vai Madonu, kurus nodrošina SIA “Norma-A”, piemēram, Nr. 7992 Rīga–Jēkabpils–Varakļāni–Rēzekne un Nr. 7693 Rīga–Aizkraukle–Pļaviņas–Madona.

Pagasta teritorijā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, un tajā ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Lielvārdes pagastā atrodas vairāki uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA “Lielvārdes Elektro sistēmas” (elektroinstalāciju ierīkošana, izveidots 2021. gadā), konditoreja SIA “Vaniļas debesis” (izveidota 2017. gadā), mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA “Sivo” (izveidots 2005. gadā) un autoserviss.

Pagastā atrodas vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Āķi” (graudkopība, izveidota 1996. gadā), “Mālkalni” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 1994. gadā), “Mārdadži” (ziedu, augu, sēklu u. c. mazumtirdzniecība, izveidota 1996. gadā), “Kalēji” (graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana, izveidota 1997. gadā).

Pagastā atradās Kaibalas pamatskola, kas tika dibināta 1868. gadā, bet Pirmā pasaules kara laikā skolas ēka tika nopostīta, jauna ēka uzcelta 1923. gadā. Mūsdienās skola ir slēgta un tiek pārbūvēta par pirmskolas izglītības iestādi. Par kultūras norisēm pagasta teritorijā gādā Lielvārdes pilsētas Kultūras nams. Tuvākās izglītības un veselības aizsardzības iestādes atrodas Lielvārdē.

Mūsdienu Lielvārdes pagasta teritorijas vēsture ir cieši saistīta ar Lielvārdes pilsētas vēsturi, jo tā ir pagasta administratīvais un arī vēsturiskais centrs. Tāpat arī pagasta robežas vēsturiski ir mainījušās, piemēram, 2001. gadā par Lielvārdes pilsētas daļu kļuva ciems Lāčplēsis.

Pagasta teritorija pastāvīgi ir tikusi apdzīvota kopš 12. gs., tajā dzīvojuši gan latgaļi, gan lībieši.

Pagasta vēsturiskais centrs veidojās ap Lielvārdes muižu, arī Lielvārdes pagasta valde atradās tagadējā Lielvārdes pilsētā. Pagasta teritorijas ziemeļos atradās Annasmuiža (Annenhof), dienvidu daļā – 1731. gadā izveidotā Kaibalas pusmuiža (Kaibeln) un mācītāja muiža. Mūsdienu pagasta teritorijā galvenokārt bija mājsaimniecības, tostarp jaunsaimniecības. Pēc tam, kad 1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils, liela nozīme pagasta teritorijas attīstībai ārpus Lielvārdes teritorijas bija Kaibalas dzelzceļa stacijai.

1905. gadā pie Lielvārdes pagasta Ūbeļu mājām notikusi revolucionāru sadursme ar karavīriem un muižniekiem, soda ekspedīcijās nošauti 12 cilvēki, daudziem piespriesti miesas sodi.

Pirmā pasaules kara laikā pagasta teritorija bija frontes līnijā un tika pilnībā izpostīta.

Agrārās reformas laikā tika sadalītas Lielvārdes muižai piederošās zemes, un tika izveidots Lielvārdes ciems. 1924. gadā Lielvārdes pagastam tika pievienota daļa no Rembates pagasta teritorijas. Starpkaru periodā pagasta teritorijā darbojās vairākas saimnieciskās biedrības, attīstījās saimnieciskā dzīve.

Padomju okupācijas laikā, 1948. gadā, tika nodibināti kolhozi: “Lāčplēsis”, “Lielvārdis”, “Līdums” un “Kaibala”. 1950. gadā visi apvienoti kolhozā “Lāčplēsis”. 1992. gadā kolhozs “Lāčplēsis” pārveidots par paju sabiedrību, kas pastāvēja līdz 1997. gadam.

1949. gada jūnijā tika dibināts Lielvārdes strādnieku ciemats, kam pievienots Lielvārdes un Kaibalas ciems, bet Lielvārdes pagasts tika likvidēts. 1949. gada nogalē Lielvārdes ciems atjaunots, 1956. gadā tas tika pievienots Lielvārdes strādnieku ciematam, bet Lielvārdes pagasta teritorija pārdēvēta par Lielvārdes lauku teritoriju.

2001. gadā Lielvārdes pilsētai pievienota apdzīvotā vieta Lāčplēsis. 2004. gadā Lielvārdes pilsēta un Lielvārdes lauku teritorija tika pārveidotas par Lielvārdes novadu. 2009. gadā Lielvārdes lauku teritorija pārdēvēta par Lielvārdes pagastu.

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Lielvārdes novads pievienots Ogres novadam.

Kopš 2021. gada Lielvārdes pagasts un Lielvārdes pilsēta ietilpst Ogres novadā.

Tagadējā pagasta teritorijā nav valsts vai reģiona kultūras pieminekļu, daļa esošo, piemēram, Lielvārdes luterāņu baznīca un Lielvārdes muižas klēts, atrodas bijušajā pagasta teritorijā, kas mūsdienās ir Lielvārdes pilsētas daļa.

Pagasta teritorijā atrodas Otrā pasaules kara vācu brāļu kapi un pieminekļi pagastā zināmiem cilvēkiem vai notikumiem, piemēram, sadursmei pie Ūbeļu mājām vai Pirmā pasaules kara laikā sagrautajai draudzes skolai, kurā mācījās Andrejs Pumpurs un Miķelis Krogzemis.

Interesants objekts pagastā ir “Dzejas ozoli”. Kā vēstī nostāsti, pie Kaibalas upes ietekas Daugavā reiz atradušies Dieva ozoli, kas uzskatīti par svētiem un upuru ozoliem, bet 19. gs. pirmajā pusē nocirsti, lai ļaudis novērstu no pagānisma. Dieva ozoli iemūžināti Ausekļa dzejolī “Dievozolu trijotne”. Par Dieva ozolu tradīcijas turpinājumu uzskatāmi tā sauktie ”Dzejas ozoli“. 1971. gadā pirmo ozolu iestādīja A. Pumpura dzimtas pārstāvji, otro – dzejnieki un rakstnieki, trešo – kolhoza “Lāčplēsis” strādnieki.

Vangusalu Dīnamarkas akmens (garums 2,7 m, platums 1,8 m, augstums 1,5 m) kādreiz atradies uz stigu krustpunkta un apzīmējis četru pagastu – Jumpravas, Krapes, Rembates un Lielvārdes – robežu. Akmenī iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols – sakrustots bīskapa zizlis un krusts, kas norāda, ka Vācu ordeņa Livonijas atzara valsts pastāvēšanas laikā šīs zemes ietilpa Rīgas arhibīskapijas teritorijā un iemarķētas pie Vangusalām.