Jumpravas pagasts atrodas Ogres novada dienvidaustrumu daļā, Daugavas labajā krastā, 70 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 30 km attālumā no novada centra Ogres. Pagasts robežojas ar sava novada Lēdmanes, Lielvārdes, Birzgales, kā arī Aizkraukles novada Skrīveru pagastu.

Jumpravas pagastā atrodas četras apdzīvotas vietas: Aronijas (mazciems), Dzelmes (arī Lieljumprava, vidējciems), Jumprava (lielciems), Timsēni (mazciems).

Pagasta centrs ir Jumprava, kurā atrodas Ogres novada pašvaldības Jumpravas pagasta pārvalde.

Jumpravas pagasta platība ir 87 km², iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 1771.

Jumpravas (senāk Lieljumpravas; vācu Gross-Jungfernhof) pagasts izveidojās Jumpravas muižas (vācu Jungfernhof) teritorijā. Vācu vārds jungfer nozīmē ‘jaunava’, ‘jumprava’, no kā arī pagasts ieguva savu nosaukumu latviešu valodā.

Jumpravas pagastam ir savs ģerbonis, apstiprināts 1999. gadā – zilā laukā zelta baznīca, abās pusēs baznīcai trīs zelta krāsas liepu lapas. Ģerbonī attēlota pagasta senākā celtne – baznīca –, bet liepu lapas simbolizē liepu aleju, kas savieno Jumpravu ar Dzelmēm.

Jumpravas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas nolaidenumā, Daugavas ielejā.

Pagasta teritorija ir viegli pauguraina, tajā atrodas vairāki purvi, no kuriem lielākais ir Ušķēnu-Silzemnieku purvs (platība 1,2 km²), un nelielas upītes, piemēram, Annasupīte, Kaibala, Kārtiņa, Plēšupīte un Rītupīte.

Gandrīz 44 % no pagasta teritorijas aizņem meži, izplatītākie koki ir egles. Pagastā atrodas arī vairāki dižkoki, no kuriem lielākie ir Akmentiņozols pie Rīgas–Daugavpils šosejas, Ciņu priede un deviņžuburainā Tentēnu liepa.

No derīgajiem izrakteņiem visvairāk atrodama grants – lielākais karjers atrodas Rīgas–Daugavpils šosejas malā.

Datu avots: Ogres novada pašvaldība, tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāl

Iedzīvotāju blīvums Jumpravas pagastā – 20 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo lielākajās apdzīvotajās vietās: Jumpravā un Dzelmēs.

Bezdarba līmenis ir zems. Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti pagasta centrā Jumpravā, tuvākajās lielajās pilsētās (Lielvārde, Aizkraukle), kā arī citviet Ogres novadā.

Uz Jumpravas pagastu var nokļūt, braucot virzienā no Rīgas pa autoceļu A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki)) jeb Daugavpils šoseju, pie Dzelmēm veicot pagriezienu uz autoceļu V974 (Dzelmes–Veckrape). Pagastu šķērso arī vairāki citi vietējas nozīmes ceļi, piemēram, V973 (Cebēni–Lēdmane), V985 (Kaibala–Annas) un citi.

Pasažieru pārvadājumus nodrošina a/s “Pasažieru vilciens” maršrutos Rīga–Madona, Rīga–Aizkraukle, Rīga–Daugavpils, Rīga–Aizkraukle.

Kursē arī sabiedriskais transports, piemēram, maršrutā Nr. 7073 Rīga–Lielvārde–Lēdmane–Krape–Madliena, ko nodrošina a/s “Liepājas autobusu parks” ar pieturas vietām Jumpravāun Dzelmēs.

Mazāk apdzīvotajos ciemos sabiedriskā transporta pakalpojumi ir ierobežoti vai nav pieejami. Jumpravas pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Jumpravas pagastā ir maz uzņēmumu, lielākā daļa atrodas pagasta centrā Jumpravā un ir saistīti ar pašvaldības iestāžu darbību vai pakalpojumiem. Piemēram, Dzelmēs un Jumpravā atrodas pārtikas veikals.

Pagasta teritorijā atrodas salīdzinoši daudz lauksaimniecības zemes, darbojas vairākas zemnieku saimniecības, kā arī atpūtas vietas. No ražošanas uzņēmumiem atpazīstama ir sidra darītava “Mr. Plūme” (SIA “Jumpravas sidrs”, izveidota 2013. gadā).

Pagastā pieejama ģimenes ārsta prakse un aptieka, kā arī degvielas uzpildes stacijas.

Pirmās ziņas par skolu Jumpravas pagasta teritorijā ir kopš 1882. gada. Mūsdienu Jumpravas pamatskolas ēka tika atklāta 1975. gadā. No 1983. gada līdz 2018. gadam skolā tika īstenota arī vispārējās vidējās izglītības programma. 2018. gada vasarā skola tika apvienota ar pirmsskolas izglītības iestādi “Zvaniņš”. Mūsdienās pamatskolā tiek īstenota vispārējās pirmsskolas izglītības programma, speciālās pirmsskolas izglītības programma, vispārējās pamatizglītības programma, vispārējās pamatizglītības programma skolēniem ar mācīšanās traucējumiem. Skolēniem ik gadu tiek nodrošinātas dažādas interešu izglītības nodarbības.

Jumpravas kultūras nams tika celts 1912. gadā kā Labdarības biedrības nams. Kultūras nams vairākkārt atjaunots – gan pēc Pirmā pasaules kara, gan pēc Otrā pasaules kara un arī 1989. gadā. Jumpravas kultūras nams ir nozīmīgs pagasta kultūras un sabiedriskās dzīves centrs.

Jumpravas kultūras namā darbojas dažādi kolektīvi: jauktais koris “Jumprava” (izveidots 1872. gadā), bērnu deju kolektīvs “Rītupīte” (izveidots 2008. gadā), pirmsskolas bērnu deju kolektīvs “Zvaniņš” (izveidots 1970. gadā), jauniešu deju kolektīvs “Jumpraviņa” (izveidots 1930. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saime” (izveidots 1983. gadā), amatierteātris (izveidots 1912. gadā), folkloras kopa “Liepu laipa” (izveidota 2009. gadā), senās mūzikas ansamblis “Modus Vivendi” (izveidots 2006. gadā).

Jumpravā atrodas estrāde, kura atjaunota 2023. gadā.

1924. gadā tika atjaunots Pirmajā pasaules karā sagrautais Jumpravas pagasta labdarības nams, kurā tika izveidota bibliotēka, kas gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. 1946. gadā bibliotēka tika atjaunota un izvietota Jumpravas ciema padomes telpās. Kopš 1994. gada bibliotēka atrodas Jumpravas pamatskolas ēkā.

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Jumpravas pagasta apkārtne tika apdzīvota jau kopš dzelzs laikmeta. Jumpravas nosaukums (vācu Jungfer) vēsturisku darījumu dokumentos redzams kopš 13. gs..

Līdz mūsdienām ir saglabājies Vangusalu Dīnamarkas akmens, kas kādreiz atradās uz stigu krustpunkta un apzīmēja četru pagastu – Jumpravas, Krapes, Rembates un Lielvārdes – robežu. Akmenī iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols – sakrustots bīskapa zizlis un krusts. Šī zīme ir Rīgas arhibīskapijas īpašuma zīme un norāda, ka Vācu ordeņa Livonijā pastāvēšanas laikā šīs zemes pie Daugavas ietilpa Rīgas arhibīskapijas teritorijā un tika iemarķētas pie Vangusalām.

No 1682. gada zviedru Vidzemes dokumentos minēta Lieljumpravas muiža.

Mūsdienu Jumpravas pagasta teritorijā atradās un vēsturiskajās kartēs redzami vairāki krogi, piemēram, Lankmaņkrogs, Majorkrogs, Lobes krogs, kā arī Sudmalkrogs Daugavas kreisajā krastā.

1830. gadā tika uzcelta baznīca, kas nopostīta Pirmajā pasaules karā. Baznīca tika atjaunota 20. gs. 30. gados, altāri rotāja mākslinieka Jēkaba Bīnes gleznota altārglezna. Padomju okupācijas laikā baznīca tika izmantota par noliktavu. Jumpravas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze baznīcu atguva 1991. gadā.

Pagasta attīstību veicināja dzelzceļa līnijas izbūve 19. gs. 60. gados. 1868. gadā tika izveidots Lieljumpravas pagasts un sāka darboties Lieljumpravas pagasta valde.

Pagasts smagi cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad gandrīz pilnībā tika nopostīts.

1932. gadā Jumpravai piešķīra biezi apdzīvotas vietas jeb ciema statusu.

1945. gadā pagastā tika izveidotas Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciema padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1951. gadā Jumpravas ciemam tika pievienota daļa no Drujasgala ciema, bet 1954. gadā – Dzelmes ciems. 1977. gadā daļa no Jumpravas ciema tika pievienota Lielvārdes lauku teritorijai.

1990. gadā tika atjaunots Jumpravas pagasts. 2009. gadā pagasts tika iekļauts Lielvārdes novadā, bet 2021. gadā Lielvārdes novads un Jumpravas pagasts tika iekļauts Ogres novadā.

Lielrutuļu senkapi ir vēlā dzelzs laikmeta un jauno laiku senkapi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, tie atrodas Jumpravas pagastā pie Kalējiem un Lielrutuļiem.

Vairākās vietās pagastā atrodas Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi.

Latviešu rakstniece Ivande Kaija (īstajā vārdā Antonija Lūkina, dzimusi Meldere-Millere) dzimusi Jumpravas muižā.

Latviešu aktrise un režisore Dzintra Klētniece dzimusi Jumpravā, Purenu mājās.