Tomes pagasts atrodas Ogres novadā, Latvijas centrālajā daļā. Tas robežojas ar Bauskas novada Vecumnieku pagastu, Ķekavas novada Baldones pagastu un Daugmales pagastu, Ogres novada Ķeguma pilsētu un Birzgales pagastu, kā arī pa Daugavu ar Ogresgala pagastu, Rembates pagastu un Tīnūžu pagastu un Ogres pilsētu. Ogres novada Tomes pagasta pārvalde atrodas Tomē.

Tomes pagasta platība ir 110,4 km², iedzīvotāju skaits 2021. gadā – 637. Tomes pagastā ir 10 apdzīvotas vietas: Tome (lielciems, pagasta centrs), Arāji (mazciems), Bekuciems (mazciems), Ķieģeļceplis (mazciems), Līdakas (mazciems), Latgaļi (mazciems), Nariņi (mazciems), Rutki (mazciems), Sala (skrajciems) un Tomes zivjaudzētava (mazciems).

Vietvārds “Tome” ir arī hidronīms, jo pagastā plūst upe (Līčupes daļa) ar tādu pašu nosaukumu. Vietvārda nozīme nav skaidra, 18. gs. dokumentos apdzīvotās vietas nosaukums Thompus, visticamāk, ir lībiešu valodas izcelsmes. Vēsturiskā teika par vietvārda rašanos vēsta, ka mēra laikos visi apkaimes iedzīvotāji miruši un esot palicis dzīvs tikai kāds vīrs vārdā Toms, tāpēc vietu vēlāk sākuši saukt par Toma ciemu. Apdzīvotā vieta izveidojusies Tomes muižas teritorijā, un ar to arī skaidrojama ciema un pagasta nosaukuma izcelsme.

Tomes pagastam ir ģerbonis: skaldīts uz pusēm, kreisajā pusē uz zila fona ir trīs sudraba zivis (simbolizē Daugavas tuvumu, zivju audzētavu), labajā pusē zaļa priede ar saknēm uz zelta fona (simbolizē Tomes priežu mežus, kas aizņem lielāko daļu pagasta teritorijas). Ģerbonis apstiprināts 2013. gadā, tā autors ir Vladimirs Ladusāns.

Tomes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, Upmales paugurlīdzenumā. Reljefs ir lēzeni viļņots, tā augstums ir vidēji 25–40 metri virs jūras līmeņa.

Pagasts atrodas Viduslatvijas klimatiskajā rajonā – klimats ir relatīvi sauss un mērens, ko ietekmē tuvums Daugavai un Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvei, kur tiek novērotas zemākas gaisa temperatūras svārstības. Ziemas ir maigas, sniega sega mēdz būt nepastāvīga, un teritorijā tiek novērots salīdzinoši garš bezsala laika posms.

Tomes pagasta lielāko daļu aizņem meži – ap 8000 hektāru, tajos dominē skuju koki, galvenokārt priedes. Tomes pagastā ir vairāki dižkoki, trīs aizsargājami dabas objekti un trīs mikroliegumi. Tomes teritorijā karsta procesu piltuvēs ir vērojami devona sistēmas augšējo iežu dabiskie atsegumi. Tomes pagastā ir māla atradnes.

Tomes pagasts atrodas pie Daugavas, bet pagasta teritorijā plūst vēl piecas upes: Brantupīte, Kausupe (arī Kausupīte), Līčupe (sākas kā Tome pie zivju audzētavas) Silupīte, Vilpīte. Pagasta teritorijā ir divi nelieli ezeri: Lielezers pie Rutkiem un Kaulezers pagasta dienvidu daļā netālu no robežas ar Vecumnieku pagastu, kā arī vairāki dīķi ar iespēju makšķerēt.

Avots: Centrālās statistikas pārvalde, tautas skaitīšanu materiāli.

Iedzīvotāju blīvums Tomes pagastā ir zems, pagastā nav daudz iedzīvotāju – seši iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Visvairāk pagasta iedzīvotāju dzīvo Tomes ciemā, Rutkos un Arājos. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Ogres novadā (Ķegumā, Ogrē, Tomē) vai Rīgā.

Tomes pagastu šķērso reģionālais autoceļš P85 (Rīgas HES–Jaunelgava), vietējās nozīmes autoceļš V4 (Baldone–Tome) un citi vietējie autoceļi. Tomes pagastā var nokļūt, braucot ar sabiedrisko transportu uz valsts galvaspilsētu Rīgu un no tās, kā arī uz novada centru – valstspilsētu Ogri un no tās. Uz Ogri un no tās pasažieru pārvadājumus veic starppilsētu autobuss maršrutā nr. 6108 Bekuciems–Ķeguma HES–Ogre (a/s “Liepājas autobusu parks”), uz Rīgu un no tās – maršrutā nr. 7491 Rīga–Ķekava–Jaunjelgava–Aizkraukle (a/s “Liepājas autobusu parks”) un nr. 7898 Rīga–Ķekava–Jaunjelgava–Jēkabpils (SIA “Tukuma auto”).

Tomes pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Uzņēmējdarbības aktivitāte un ekonomiskā attīstība Tomes pagastā ir zema. Pagastā ir vairāki pakalpojumu sniedzēji, mājražotāji, piemēram, māla izstrādājumu darbnīca “Dzīvais māls”, SIA “Dzintars Workshop” (metāla dizaina priekšmeti, ugunskura, grila piederumu ražošana). Lielāki uzņēmumi darbojas mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs (Ziemassvētku egļu audzētava SIA “Paegles egles”, zemnieku saimniecība “Ogu dārzs” un citi).

Viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem ir zivju audzētava “Tome”. Tā ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” struktūrvienība. Zivju audzētava “Tome” ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, audzējot Daugavas populācijas Baltijas lašu un taimiņu mazuļus. Tiek audzētas arī foreles, stores, zandarti, karpu mazuļi. Audzētava katru gadu Latvijas ūdeņos izlaiž vairākus simtus tūkstošus zivju mazuļu. Dīķu saimnieku un privāto zivju audzētāju vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu, storu un karpu mazuļi.

Zivju audzētavai ir trīs filiāles: “Dole”, “Pelči” un “Kārļi”. 

Pagastā ir vairāki atpūtas kompleksi pie Daugavas: “Ķeguma puduri” un “Palejas” Tomē, “Līcīši” pie Bekuciema, “Ievu Līcis” pie Rutkiem, “Oranžērija” Bekuciemā.

Ēdināšanas pakalpojumus nodrošina “Garšu sēta” un “Oškrogs”.

Tuvākās degvielas uzpildes stacijas, bankomāti un veselības aprūpes iestādes atrodas Ķegumā.

Tomē mūsdienās nav izglītības iestāžu. Tomes skola, kas darbu sāka 1924. gadā, vairākkārt tika reorganizēta, bet 2012. gadā to slēdza. Skolas ēkā atrodas muzejs un bibliotēka, bet tuvākās izglītības iestādes ir Ķegumā.

Tomes bibliotēka dibināta 1922. gadā. Ķeguma novada muzejs Tomē izveidots 2018. gadā, tajā apskatāmas Regīnai Ezerai un Jāzepam Osmanim veltītas ekspozīcijas, kā arī kolekcijas par Ķeguma novada apkārtni un Tomes skolu.

Tautas nama celtniecība tika pabeigta 1932. gadā. Ēka uzcelta vietā, kurā senāk atradās krogs. Nams rekonstruēts 20. gs. 80. gadu beigās, no 1994. gada tam piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss, kā arī līdzās izveidots parks. Tomes Tautas namā darbojas folkloras kopa “Graudi”, Tomes pagasta amatierteātris “Poga”, kā arī dāmu vokālais ansamblis.

Tūrismu Tomes pagastā galvenokārt veicina tā atrašanās pie Daugavas, meži un upītes, kā arī Tomes ciema vēsturiskā apbūve, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Ievērojamākie tūrisma objekti Tomes pagastā: Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca (uzcelta no jauna 2003. gadā), zivju audzētava “Tome”, Kausu dižozols, piemiņas ozolu birzs, Rata kalns, Tomes skansts, laivu bāze “Līcīši”, rakstnieces R. Ezeras māja “Brieži”.

Pagastā ir volejbola laukums, futbola laukums, āra trenažieri, kā arī Tomes dienas centrs ar trenažieru zāli.

Tomes (vācu Thompus) nosaukums dokumentos minēts no 1735. gada, tomēr pagasta teritorija tika apdzīvota jau senāk. Pagasta teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas liecina, ka to 11.–12. gs. pie Līčupes apdzīvoja lībieši. 

17. ga. vidū, hercoga Jēkaba Ketlera (Jakob Kettler) laikā, Tomes pagasta teritorija bija pazīstama ar savu ostu upes grīvā, kur pienāca no Vācijas kuģi ar kokoglēm Iecavas pagasta Dzelzāmura vajadzībām. Pagastā darbojās vairākas manufaktūras, kurām bija liela nozīme apdzīvotās vietas izveidē un attīstībā – salpetra vārītava, darvas cepļi, kaļķu un ķieģeļu cepļi, papīra dzirnavas un papes fabrikas (uz Tomē izgatavota papīra tika drukāta pirmā Bībele latviešu valodā), stikla ceplis, pulvera dzirnavas pie Grantskalnu mājām, mucenieku darbnīcas, zāģu gateri.

Tomes pagasts izveidojās Tomes muižas teritorijā. Pagastā darbojās Baldones–Tomes draudze. 19. gs. Tomes pagastā bija attīstīta stikla un ķieģeļu rūpniecība, darbojās kokzāģētavas un terpentīna fabrika.

Tomes pagasts cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad tika nopostītas gandrīz visas pagasta ēkas, tajā skaitā pagasta nams un skola. Vēl vairākus gadus pēc kara beigām daļa pagasta iedzīvotāju dzīvoja zemnīcās. Kara laikā ceļš no Tomes uz Baldoni tika nosaukts par Daugavas ceļu, tam bija militāri stratēģiska nozīme, un to šķērsoja vācu karaspēka izveidotais šaursliežu dzelzceļš no Vecumniekiem uz Mercendarbi un tālāk Daugavas virzienā. 1919. gadā Tomē izveidoja aizsargu nodaļu, kurai bija liela nozīme pagasta sabiedriskās dzīves attīstībā.

Pēc Krievijas Impērijas laikā izveidotā administratīvā iedalījuma Baltijas guberņās Tomes pagasts ietilpa Bauskas apriņķī, bet pēc agrārās reformas 1924. gadā Tomes pagasts tika iekļauts Rīgas apriņķī; reformas rezultātā Tomes pagastā tika izveidotas apmēram 130 jaunsaimniecības. 1923. gada decembrī tika iesvētīta pēc Pirmā pasaules kara atjaunotā Tomes pagasta četru klašu pamatskolas ēka (no 1929. gada sešu klašu pamatskola). 1926. gada oktobrī iesvētīta Tomes pagasta nama ēka – divu stāvu mūra ēka pagasta valdes un pagasta tiesas vajadzībām, kurā bija telpas arī policijai un vecmātei. 1928. gadā uzcelta baznīca, 1932. gadā – Tomes Tautas nams. Amatniecība pagastā atsāka attīstīties 20. gs. 30. gadu otrajā pusē. Galvenais ienākumu avots pagasta iedzīvotājiem bija Tomes meži un Daugava. Pagastā bija maz pļavu un ganību, tāpēc maz attīstījās lauksaimniecība.

Tomes pagastā 1929. gadā tika izveidota valsts zivju audzētava, kurā audzēja lašus, taimiņus, foreles, repšus, orfas, sīgas, līdakas. Pagastā darbojās ūdens dzirnavas.

1939. gadā tika pabeigta Ķeguma HES celtniecība, un pie tās izveidotais tilts pār Daugavu bija nozīmīgs infrastruktūras objekts Tomes iedzīvotājiem.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidota Tomes ciema padome, dažus gadus vēlāk dibināts kolhozs “Tome”. 1949. gadā Tomes pagasts tika likvidēts. Tomes ciems ietilpa Rīgas apriņķī, no 1947. līdz 1949. gadam – Ogres apriņķī, bet no 1949. līdz 1954. gadam – Baldones rajonā. 1954. gadā Tomes ciems tika likvidēts un iekļauts Ogres rajona Strēlnieku ciemā. 1960. gadā Strēlnieku ciematu likvidēja un kolhozu “Tome” pievienoja Ķeguma strādnieku ciematam, kā rezultātā tika izveidota Ķeguma lauku teritorija.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 11. martā, Ķegums ieguva pilsētas statusu, bet Ķeguma lauku teritorija tika reorganizēta un atjaunots Tomes pagasts. Pēc gada, 1994. gada martā, Tomes pagasts atkārtoti tika likvidēts, to pārveidojot par Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju. 2002. gadā tika izveidots Ķeguma novads, bet 2010. gadā, reorganizējot Ķeguma lauku teritoriju, Tomes pagasts tika vēlreiz atjaunots. 2021. gadā Tomes pagasts kopā ar pārējo Ķeguma novada teritoriju tika iekļauts Ogres novadā.

Tomes pagastā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un arhitektūras pieminekļi. Pie Tomes pagasta Grīvām atrodas Grīvu senkapi. Pie Tomes pagasta Nariņu ciema atrodas Nariņu senkapi. Pie Pantersīļiem atrodas Tomes skansts – viduslaiku nocietinājums.

Tomes centra apbūve, Tomes Tautas nams, pagasta nams un skolas ēka ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

R. Ezera bija latviešu rakstniece, prozaiķe. Dzīvoja Tomes pagasta Briežos, pēc nāves apbedīta Tomes kapsētā. Pēc R. Ezeras romāna “Aka” (1972) motīviem uzņemta pazīstamā kinofilma “Ezera sonāte”.