Vārpas ir ciems Ķekavas novada Baldones pagastā. Tas atrodas 37 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Rīgas, 21 km no novada centra Ķekavas un 7 km no pagasta centra Baldones. Vārpu ciema nosaukums agrāk bija Baldones muiža, jo ciema centrā atradās Baldones muižas kungu nams (nav saglabājies).

Vārpu iedzīvotāju skaits 2021. gadā – 114.

Uz Vārpām var nokļūt, braucot no novada centra Ķekavas pa reģionālo autoceļu P89 un tālāk pa vietējas nozīmes autoceļu V9 (Iecava–Baldone–Daugmale). Sabiedriskais transports (starppilsētu autobuss) uz Vārpām un no tām kursē vairākas reizes dienā maršrutos Misas lauki–Sarma–Baldone–Observatorija  un Rīga–Sarma–Baldone–Observatorija. Autobuss apstājas autobusa pieturā “Senču veikals”. Pārvadājumus nodrošina a/s “Nordeka”.

Vārpās ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums.

Vārpās darbojas pārtikas veikals “Senči”. Netālu no Vārpām atrodas dabīgās kosmētikas mājražotājs “RUUTe”, pirts “Lejasmārtiņi”, stādu audzētava “Sapņu parks”, mēbeļu veikals noliktava “LatSofa” un interneta veikals “pirtsdiena.lv”, kurā iespējams pasūtīt pirtis un to piederumus.

Tagadējā Baldones pagasta teritorija izveidojās 1924. gada 1. aprīlī, apvienojot divus pagastus – Baldones pagastu un Mercendorfas pagastu, kuri izveidojās 19. gs. pie Baldones muižas un Mercendorfas muižas (mūsdienās Mercendarbes muiža). Baldones muižas centrs atradās tagadējā Vārpu ciemā un sastāvēja no kungu mājas, saimniecības ēkām un apkārt esošās muižas zemes. Baldones muiža vēstures avotos parādās no 17. gadsimta. Muižas kungu mājas celtniecības laiks nav zināms, tā bija neliela, vienkārša vienstāvīga koka ēka un nav saglabājusies.

Baldones muiža bija viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes un vēlāk Krievijas impērijas valsts muižām. 1747. gadā Baldones muižu sāka nomāt Matiass fon Līvens (Matthias von Lieven), bet muižas nomnieki vairākkārt mainījās. Starp nomniekiem bija Mercendorfas muižas īpašnieks barons Frīdrihs Georgs fon Līvens (Friedrich Georg von Lieven), kurš nomāja Baldones muižu no 1777. līdz 1787. gadam, kā arī no 1793. gada līdz 1805. gadam, un Kristians Fridrihs fon Mēdems (Christian Friedrich von Medem) no 1787. gada līdz 1793. gadam. 1795. gadā F. G. fon Līvens uzbūvēja paviljonu Baldones sēravotam, kā arī pirmo sēravota iestādi – vannu māju, tādējādi aizsākot Baldones sēravota izmantošanu ārstniecībā. 1805. gadā pusē Baldones muižu sāka nomāt barons Frīdrihs Gothards fon Gerhards (Friedrich Gotthard von Korff), turpinot F. G. fon Līvena iesākto darbu Baldones kūrorta attīstībā, zemi ap Baldones sēravotu iegūstot savā īpašumā. 1817. gadā Baldones muižu nomāja Mercendarbes muižas īpašnieks Karls Georgs fon Līvens (Carl Georg von Lieven), kurš 1832. gadā Baldonē pie Ķekavas upes uzbūvēja ūdensdzirnavas. 1841. gadā nomas tiesības no fon Līvenu dzimtas pārgāja citiem īpašniekiem līdz pat Pirmajam pasaules karam. Baldones muižas nomnieki vairākkārt mainījās.

Pie Baldones muižas piederēja arī vairākas pusmuižas, tajā skaitā Ibenetes, Lafontēna (saukta arī Laptēna) un Šarlotes pusmuiža. Pie Baldones muižas, Vārpu ciema teritorijā, pretī tagadējam veikalam “Senči” atradās krogs.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas un 20. gs. 20. gadu pirmajā pusē īstenotās zemes reformas Baldones muiža sadalīta 35 vienībās ar kopplatību 461 ha, tās centrs tika piešķirts 1909. gadā izveidotajai Baldones Lauksaimniecības biedrībai.

Otrā pasaules kara laikā muiža smagi cieta, tās ēkas netika atjaunotas. Padomju okupācijas laikā īstenotās kolektivizācijas laikā no 1949. gada Baldones apkārtnē tika izveidoti vairāki kolhozi. Pie Baldones muižas dibināts kolhozs “Vārpas”. Baldones apkārtnes kolhozi pēc vairākām apvienošanām 1971. gadā visbeidzot apvienoti vienā kolhozā ar nosaukumu “Baldone”. Kolhoza kantoris jeb administratīvā ēka tika uzbūvēta netālu no Baldones muižas ēkām mājās Vārpas. Līdz ar dažādām kolhoza saimniecībām Baldones muižas teritorijā sākās kolhoza strādniekiem paredzētu māju apbūve un izveidojās ciems ar nosaukumu Vārpas. Vārpās un ciema apkārtnē atradās vairākas kolhoza saimniecības, tajā skaitā dārzniecības, kalte, putnkopības cehs un kažokzvēru audzētava, mehāniskās darbnīcas.

Pēc kolhoza “Baldone” pārveidošanas par paju sabiedrību “Baldone” Vārpu ciemā esošās kolhoza ražotnes pārstāja darboties.

F. G. fon Līvens bija vācbaltiešu muižnieks, firsts, izglītots un aktīvs sabiedriskais darbinieks. 1786. gada 11. augustā viņš no Kurzemes hercoga Pētera nopirka Mercendarbes muižu, kā arī pēc sava tēva turpināja nomāt Baldones muižu. Kā firstienes Šarlotes Margaretas fon Līvenas (Charlotte Margarete von Lieven) pilnvarotais pārstāvis pārraudzīja Mežotnes pils būvniecību. Apglabāts Līves muižas parkā. Viņa vecākais dēls Karls Georgs Līvens (Carl Georg von Lieven) 1803. gadā uzstādīja kapenēs tēlnieka Johana Gotfrīda Šadova (Johann Gottfried Schadow) veidotu vāzi ar tēva sejas profilu, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis un mūsdienās atrodas Daugavas muižas parkā.

Pie Vārpu ciema atrodas atpūtas komplekss Waterjump ar Baltijā lielāko slip’n’slide estakādi. Estakādi var izmantot gan vasarā ar velosipēdu (BMX, MTB u. c.), gan ziemā ar slēpēm vai snovborda aprīkojumu. Atpūtas kompleksā pieejamas arī piknika vietas, pirts, profesionāls sporta batuts, volejbola laukums un citas atpūtas iespējas. Katru gadu jūlijā tiek rīkots festivāls Waterfest.

Līdzās Vārpu ciemam atrodas mājas Ezernieki, kurās ierīkots stallis “Bērīts”. Stallis ierīkots viensētā, kuras dzīvojamā māja vēsturiski piederējusi Baldones muižai kā viena no saimniecībām. Stallī tiek piedāvātas izjādes, brauciens ratos vai kamanās, nelieli pasākumi ar pikniku, stāstījums par zirgiem, foto sesijas ar sapostu zirgu un citas aktivitātes.

Netālu no Vārpām atrodas pirts “Lejasmārtiņi”, kurā tiek piedāvāti dažādi pirts rituāli, piemēram, līgavām, pāriem, pirtīžas jaunajiem vecākiem ar mazuli un citi.