Babītes pagasts atrodas Vidzemē, Mārupes novada austrumu daļā. Babītes pagasts robežojas ar Mārupes novada Mārupes pagastu un Salas pagastu, Jelgavas novada Valgundes pagastu, Olaines novada Olaines pagastu, Jūrmalas pilsētu un Rīgas pilsētu.

Babītes pagastā atrodas 21 apdzīvotas vieta: Annas (mazciems), Babīte (lielciems), Brīvkalni (vidējciems), Božas (mazciems), Cielavas (skrajciems), Dzērves (mazciems), Dzilnuciems (vidējciems), Egļuciems (mazciems), Kalnciema masīvs (mazciems), Kaupi (mazciems), Klīves (mazciems), Lapsas (vidējciems), Liberi (mazciems), Mežāres (lielciems), Piņķi (lielciems, pagasta centrs), Priežciems (vidējciems), Spilve (lielciems), Sēbruciems (vidējciems), Skārduciems (mazciems), Trenči (mazciems), Vīkuļi (vidējciems). Pagastā atrodas divi būvējamie ciemi – Bļodnieki un Pluģuciems.

Babītes pagastā pašvaldības funkcijas īsteno Mārupes novada Babītes un Salas pagastu pārvalde.

Babītes pagasta kopējā platība ir 165,2 km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 10 434.

Pagasta vēsturiskais nosaukums veidojies no tagadējā pagasta centra – Piņķu – nosaukuma: līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija Piņķu pagasts, kas veidojies no Piņķu muižas (vācu Pinkenhof).

Babītes pagastam ir savs ģerbonis: sudraba laukā attēlota sarkana rododendra ziedkopa, zem tās piecas zaļas lapas.

Babītes pagasta ziemeļu daļa atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet dienvidu daļa – Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Reljefs kopumā ir līdzens, pagasta vidienē atrodas Nordeķu–Kalnciema kāpu grēda, kas vēsturiski izveidojusies Baltijas ledus ezera krastā. Kāpu grēdas teritorijā atrodas Berbeķu dabas parks.

Pagasta dienvidu daļā atrodas meža masīvs.

Babītes pagastā atrodas arī daļa no dabas lieguma “Cenas tīrelis”, kā arī Antiņu purvs, Gailīšu purvs un Rāvājs.

Babītes pagastā atrodas vairākas nelielas upes, strauti un kanāli. Lielākā upe ir Neriņa un tās pietekas, piemēram, Beberbeķu strauts un Dzilnupe. Pagastā atrodas Babītes ezera, Daugavas, Misas un Lielupes pietekas, piemēram, Bļodnieku poldera kanāls, Hapaka grāvis, Cena, Klīves kanāls.

Lielākais ezers pagasta teritorijā ir Babītes ezers – septītais lielākais ezers Latvijā. Ezera apkārtne ir nozīmīga putnu vērošanas vieta, kā arī dabas liegums “Babītes ezers”. Pagastā atrodas arī Beberbeķu dzirnavezers, Božu ūdenskrātuve, Piņķu ūdenskrātuve un Skaista ezers.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Babītes pagastā ir 70 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo Piņķos, Babītē un Mežārēs, bet nodarbināti galvenokārt ir galvaspilsētā Rīgā, Mārupes novadā, kā arī Jūrmalā.

Uz Babītes pagastu var nokļūt, braucot no valsts galvaspilsētas Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A10 (Rīga-Ventspils), autoceļu A9 (Rīga-Liepāja) vai Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils-Babīte). Pagastu šķērso arī vairāki vietējas nozīmes autoceļi, piemēram, V20 (Imanta–Babīte), V17 (Piņķi–Slēperi) un citi.

Sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina vilcienu un autobusu satiksme.

Piemēram, a/s “Pasažieru Vilciens” vilcieni piestāj Babītes stacijā maršrutos uz Tukumu un no tā. Uz Babītes pagastu var nokļūt ar SIA “Rīgas satiksmes” autobusu, piemēram, uz Piņķiem ved 4. autobusa maršruts “Abrenes iela–Piņķi”, uz Babīti ved 13. maršruta autobuss “Preču 2–Kleisti–Babītes stacija”.

Uz Babītes pagastu iespējams nokļūt arī ar velosipēdu, braucot pa veloceliņu Rīga–Jūrmala.

Babītes pagasts robežojas ar Rīgu, un tieši Rīgai tuvākās apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita un blīvuma ziņā ir vislielākās un ekonomiski attīstītākās. Pagastā ir attīstīta infrastruktūra un dažādu pakalpojumu pieejamība, kā arī pagastā atrodas vairāku iecienītu zīmolu ražotnes.

Babītes pagasta Spilvē atrodas viens no populārākajiem Latvijas pārtikas produktu ražotājiem “Spilva” (tagad SIA “Orkla Latvija” zīmols), no atrašanās vietas radies arī zīmola nosaukums. Uzņēmums dibināts 1992. gadā, sākotnēji ražojot mārrutkus un marinētus dārzeņus, vēlāk tomātu mērces, ievārījumus, majonēzi. Populārs pārtikas produktu zīmols Latvijā ir “Lāči”, kas pazīstams tieši ar maizi, kuras ceptuve atrodas Babītes pagastā. Maizes ceptuve dibināta 1993. gadā.

Piņķos atrodas Baltijā pirmais Eiropas līmeņa modes zīmolu outlet ciemats “Via Baltica” (atklāts 2020. gadā), tāpat Piņķos ievērojams objekts ir “inbox.lv ledus halle”, kas tika atvērta 2003. gadā.

Babītē atrodas Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”, dibināta 1980. gada 1. jūlijā. Mūsdienās tā ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs.

Babītes pagastā atrodas arī vairāki nelieli uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA “Lindstrom” (veļas mazgāšanas pakalpojumi), SIA “Salons Objekts” (grīdas segumi), SIA “Žogu fabrika” (žogu izgatavošana) Piņķos, piena lopkopības uzņēmums SIA “Ozoli Eko” Annās, SIA “Glass&Wood” (būvniecība) Skārduciemā, SIA “Rozzi ” (lina apģērbu ražošana) Sēbruciemā, kā arī autoserviss, ziedu tirdzniecības vietas, naktsmītnes, ēdināšanas uzņēmumi un citi.

Pagastā pieejami arī vairāki mazumtirdzniecības veikali.

Pagastā atrodas degvielas uzpildes stacijas “Virši” un “Kool” Piņķos, Spilvē un Babītes pagastā pie autoceļa A10 un A5.

Pirmā skola Babītes pagastā dokumentos minēta 17. gs., bet 19. gs. pagasta teritorijā bija vairākas skolas, proti, Piņķos, Kaupos un Trenčos. 1884. gadā tika uzcelta “Pēterskola” – skola Piņķos, kas 1924. gadā pārdēvēta par A. Leitāna sešu klašu pamatskolu, 1940. gadā – par Babītes septiņgadīgo pamatskolu. 1980. gadā tika atklāta Babītes vidusskolas jaunā ēka.

Babītes pagastā darbojas trīs privātās starptautiskās skolas – Starptautiskā vidusskola “Ekziperī” (dibināta 2015. gadā), King’s College – the British School of Latvia (dibināta 2015. gadā), un The International School of Latvia (dibināta 1994. gadā).

Pagastā atrodas arī vairākas pirmsskolas izglītības iestādes – Babītes novada pašvaldības Babītes pirmsskolas izglītības iestāde Babītē (dibināta 1992. gada 2. septembrī), pirmsskolas izglītības iestāde “Saimīte” Piņķos (dibināta 1974. gadā), pirmsskolas izglītības iestāde “Varavīksnes putns” Dzilnuciemā (dibināta 2013. gadā); privātās pirmskolas “CreaKids” filiāle Babītē (izveidota 2010. gadā). Babītē atrodas arī Mūzikas skola, kas dibināta 1994. gadā.

Piņķos atrodas Babītes sporta komplekss (dibināts 2006. gadā). 

Kultūras norises Babītes pagastā nodrošina Mārupes novada pašvaldības Babītes Kultūrizglītības centrs (dibināts 2014. gadā). Centrs atrodas Piņķos, tā telpās atrodas arī mūzikas skola un Mārupes novada Babītes bibliotēka (dibināta 1972. gadā).

Kultūras centrā darbojas amatiermākslas kolektīvi: jauktais koris “Atskaņa” (dibināts 1984. gadā), jauktais koris “Maska” (dibināts 2000. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dārta” (dibināts 2005. gadā), koklētāju ansamblis “Balti”, vokālais ansamblis “Karameles” (izveidots 2015. gadā), vokālais ansamblis “Ledenītes” (izveidots 2016. gadā).

Veselības aprūpi Babītes pagastā nodrošina vairākas ārstu privātprakses, pieejams arī zobārsts. Visvairāk speciālistu, kā arī aptiekas atrodas Piņķos un Babītē.

Babītes pagastā atrodas arī Piņķu veterinārā klīnika un vairākas veterinārās aptiekas.

Sociālās aprūpes pakalpojumus pagastā nodrošina Mārupes novada pašvaldības Sociālais dienests Babītē, daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Babīte” un privātais pansionāts “Senior Babite” Lapsu ciemā.

12. gs. tagadējo Babītes pagasta teritoriju galvenokārt apdzīvoja Daugavas lībieši. Pēc kristietības ieviešanas 13. gs. pirmajā pusē Babītes pagasta teritorijā tika uzcelta Babates jeb Svētās Marijas pils, Zemgales bīskapijas centrs. Viduslaiku pils atrašanās vieta bija Jūrmalā, pie Babītes pagasta Strēlniekiem, kur mūsdienās atrodas Babītes pilskalns jeb Poļu kalns, kas ir reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Piņķu nosaukums vēsturiskajos dokumentos redzams jau 13. gs., kad šī apkārtne tika iekļauta Rīgas patrimoniālajā apgabalā.

14. un 15. gs. apkārtnē sāka veidoties muižas kā vēsturiskie centri, piemēram, Piņķu muiža (Pinkenhof) un Beberbeķu muiža (Bebberbeck), kas vēlāk kļuva par Piņķu un Beberbeķu pagasta centriem. 

Nostiprinoties luterāņu ticībai, 17. gs. tika izveidoti Salas un Piņķu draudzes novadi.

1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga–Tukums.

Pirmā pasaules kara laikā Babītes pagastu skāra frontes līnija, pagasta dienvidu daļu 1916. gadā skāra Ziemassvētku kaujas, tāpat pagasta teritorijā notika cīņas Latvijas Neatkarības kara ietvaros 1919. gada maijā un novembrī.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidoti trīs ciemi – Babītes, Mazcenu un Trenču –, bet Babītes pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1947. gadā Babītes pagastā izveidota padomju saimniecība “Saliena”, bet 1949. gadā divi kolhozi – “Rainis” un “Spilve”. 1954. gadā Babītes ciemam tika pievienots Trenču ciems. 1964. gadā tika izveidots Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums, kura centrā izveidojās Salienas ciemats. 1974. gadā daļu Babītes ciema teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā tika atjaunots Babītes pagasts.

2009. gadā Babītes pagastu apvienoja ar Salas pagastu, izveidojot Babītes novadu.

2021. gada 1. jūlijā Babītes novads tika pievienots Mārupes novadam, bet saglabāts Babītes pagasts kā administratīva teritorija.

Piņķu Svētā Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Pirmais dievnams tika celts 17. gs., bet 19. gs. sākumā tas nodedzis. Jaunās baznīcas celtniecība aizsākta 1872. gadā, ēka iesvētīta 1874. gadā. Baznīcas nams celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko (Johann Daniel Felsko) projekta.

Piņķu Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Pirmais dievnams celts 1660. gadā, tagadējā mūra ēka celta 1854. gadā pēc arhitekta J. D. Felsko projekta.

Baznīckalns (kulta vieta) ir reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis Babītes pagasta Egļuciemā. Tas ir brīvā dabā labi saskatāms pacēlums kopumā līdzenajā apkārtnē. Baznīckalnam veltītas vairākas izcelšanās teikas saistībā ar nogrimušu baznīcu, no kā tas ieguvis savu nosaukumu. Arheoloģijas piemineklis datēts ar viduslaiku–jauno laiku vēstures periodu.

Nocietinājumu sistēma ar Pluģu skanstu ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis – 1812. gada kara laika nocietinājums ar grāvi un valni. Nocietinājumam dots arī nosaukums “Franču baterija”. Atrodas pie būvējamā Pluģuciema netālu no A9 autoceļa.

Pagasta dienvidu daļā pie Antiņu kapiem atrodas Ziemassvētku kauju piemiņas vieta, kur netālu apskatāmas arī atjaunotas zemnīcas un Pirmā pasaules kara ierakumi.

Pagastā ir vairākas kapsētas, piemēram, Piņķu, Annasmuižas un Beberbeķu kapsēta, kā arī Pirmā pasaules kara brāļu kapi pie Tīreļiem (Antiņu kapi; tajos apbedīti apmēran 1800 latviešu strēlnieku un 2000 krievu armijas daļu karavīru; 1925. gadā kapsētā tika atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta izgatavots obelisks), Pirmā pasaules kara brāļu kapi Babītes stacijas Piņķu kapsētā, Otrā pasaules kara sarkanarmiešu brāļu kapi pie Trenčiem. Piemiņas akmens pirmajiem trim kritušajiem latviešu strēlniekiem.

Putnu vērošanas tornis “Lāči” pie maizes ceptuves “Lāči” atrodas Babītes ezera krastā. Blakus ir pastaigu taka ar attēliem un aprakstiem par Babītes ezera apkārtnē sastopamajām putnu sugām.

Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas “Babīte” pastāvēšanas laikā ir izveidota ievērojama brīvdabas rododendru kolekcija. Katru gadu ziedēšanas laikā – maijā un jūnijā – audzētavu apmeklē ap 32 000 cilvēku.

Redaktors un tulkotājs, žurnāla “Mājas Viesis” dibinātājs, jaunlatviešu kustības dalībnieks Ansis Leitāns dzimis Piņķu muižas Ļutās, apmeklēja Annas muižas skolu. Strādāja par Piņķu un Beberbeķu apvienotās pagasta tiesas rakstvedi.