Subate ir Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada rietumos pie Latvijas un Lietuvas robežas. Izvietojusies Lielā Subates ezera un Mazā Subates ezera krastos. Lielais Subates ezers pilnībā ietilpst pilsētas teritorijā, bet Mazais Subates ezers – daļēji, jo apmēram puse no šī ezera ar nosaukumu Šetekšnis atrodas Lietuvas teritorijā. Subate atrodas pie reģionālās nozīmes autoceļiem P70 (Svente–Lietuvas robeža) un P73 (Vecumnieki–Nereta–Subate). Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas ir 181 km, bet no Augšdaugavas novada centra Daugavpils – 54 km.

No rietumiem un ziemeļaustrumiem Subates pilsēta robežojas ar Prodes pagastu, kura administratīvais statuss līdz 2010. gadam bija Subates lauku teritorija. Dienvidaustrumos Subate robežojas ar Eglaines pagastu, bet dienvidrietumos – ar Lietuvas Republikas Obeļu pašvaldību. 

Kopš 2023. gada Subatē atrodas Augšdaugavas novada Subates apvienības pārvalde, kurā ietilpst Subates pilsēta un trīs pagasti: Eglaines, Prodes un Šēderes. No 1819. līdz 1949. gadam Subate ietilpa Ilūkstes apriņķī, no 1950. līdz 2009. gadam – Daugavpils rajonā, no 2009. līdz 2021. gadam – Ilūkstes novadā.   

Subates pilsētas platība ir 5,3 km² (sauszeme – 4,6 km², ūdeņi – 0,7 km²). Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 549, apdzīvojuma blīvums – 119 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Pilsētas tiesības Subatei piešķirtas 1917. gadā.

Subates pilsētas simbols ir egle, kas redzama arī pilsētas ģerbonī. Pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gadā – tā vairogs ir sudraba krāsā, uz tā attēlota zaļa egle ar zaļu pamatni. Subates apkārtnes mežos ir daudz egļu, latviešu folklorā egle ir Zemes mātes simbols un svēts koks.

Pilsētas vēsturiskais nosaukums vācu valodā bija Subbath, bet poļu valodā – Subocz, tomēr par pilsētas nosaukuma izcelsmi vienprātības nav. Viena no versijām to saista ar vārdu “sestdiena” (poļu sobota), jo tieši šajā dienā Subatē norisinājušies lielie tirgi, savukārt otrā versijā pilsētas nosaukums atvasināts no ebreju sabata (nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena, kas jūdaistiem ir sestdiena).

Subate atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes pauguraines ziemeļrietumu malā, Subates–Baltmuižas subglaciālās iegultnes krastos. Iegultnes apakšējo daļu pie Subates aizņem Lielais un Mazais Subates ezers, kuru ūdens līmenis atrodas 120 m virs jūras līmeņa, bet ielejas krastu relatīvais augstums sasniedz 20 m. Ezeriem ir ievērojams dziļums – vidēji tas ir aptuveni 6 m, bet maksimālais dziļums Lielajā Subates ezerā sasniedz 32 m. No šī ezera iztek Dzirnavupīte, kas ietek Nemunas baseina upē Kreunā. Tādējādi Subate ir vienīgā pilsēta Latvijā, kas atrodas Lietuvas upes Nemunas baseinā.

Atbilstoši Latvijas ainavu rajonēšanai Subate atrodas Augšzemes ainavzemes Dienvidsēlijas ārainē, kur ainavas telpiskajā struktūrā dominē stipri iekultivētu lauksaimniecības zemju masīvi, kurus fragmentē nelieli koku puduri un viensētas. Arī Subatē lauksaimniecības zemes aizņem vairāk nekā pusi no pilsētas teritorijas, kas urbānai videi ir visai netipiski.

Klimats ir mēreni kontinentāls, un aktīvo temperatūru summa Subatē un tās apkaimē pārsniedz 2100⁰ C, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā. Līdz ar to šeit ir visilgākais veģetācijas periods, savukārt nokrišņu daudzums atbilst valstī vidējam.

Salīdzinot ar vairumu Latvijas pilsētu, Subatē ir visai īpatnēja zemes lietojuma veidu struktūra: pilsētā ir ļoti liels lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars – 52 %, daudz ir arī ūdeņu – 15 %, salīdzinoši mazs zaļās zonas un mežu īpatsvars – 10 %, savukārt apbūvētās platības Subates pilsētā aizņem tikai 18 % no tās teritorijas, pārējās zemes – 5 %. Tādējādi Subates ainaviskais veidols vairāk atgādina laukus, nevis pilsētu – blīva apbūve koncentrējusies tikai abu ezeru tuvumā. 

Ir liecības, ka Subates apkārtne bija apdzīvota jau 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, tomēr pašā pilsētā arheoloģiskie izrakumi nav veikti. Subate sākotnēji izvietojusies Sēlijas zemju tirdzniecības un kara ceļu krustpunktā, Lielā Subates ezera rietumu krastā. Vācu ordeņa Livonijā laikā tā piederēja Daugavpils komturejai. Senākais dokuments, kurā minēts Subates vārds, ir 1570. gada līgums, ar kuru Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs Gothards Ketlers (Godthartt Kettler) pārdeva Vecsubates tirgus vietu Georgam Zībergam fon Višlingenam (Georg Sieberg von Wischlingen). 

17. gs. vidū Zībergi kopā ar saviem zemniekiem pārgāja katoļticībā un luterāņu dievnamu 1677. gadā ar Polijas un Lietuvas valdnieka rīkojumu nodeva katoļiem. Neapmierinātie luterticīgie iedzīvotāji pārcēlās uz ezera austrumu krastu, kur uz Prodes muižnieka fon der Osten-Sakena (von der Osten-Sacken) zemes izveidoja miestu, ko dēvēja par Jaunsubati.

1680. gadā Vecsubate ieguva Magdeburgas pilsētas tiesības. Starp Vecsubates Zībergiem un Prodes Osten-Sakeniem noritēja nepārtraukta sacensība, kas visnotaļ veicināja Subates attīstību, jo viņi centās viens otru pārspēt labdarībā un dažādu privilēģiju piešķiršanā. 1685. gadā arī Jaunsubate kļuva par miestu ar tirgus tiesībām. Zemes īpašnieki deva zemniekiem tiesības apmesties Subatē, tirgoties, turēt krogus un nodarboties ar dažādiem amatiem, vienīgi ebrejiem te bija liegts uzturēties.   

Subate bija nozīmīgs Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk arī Kurzemes guberņas austrumu daļas tirdzniecības un izglītības centrs. 1682. gadā Prodes muižas īpašnieks Osten-Sakens dāvāja divus tūkstošus dālderu Jaunsubates skolas izveidei, kurā mācījās arī Sēlijas latviešu zemnieku bērni.

1685. gadā Jaunsubatē tika uzcelta luterāņu baznīca ar greznu, kokgriezumiem rotātu baroka interjeru, kas ir unikāls tā laika koktēlniecības paraugs, kas pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. Tiek uzskatīts, ka Subates Svētā Jura evanģēliski luteriskā baznīca ir vienīgais dievnams Latvijā, kas ar savu plānojumu un arhitektūru iemieso ideālās protestantu baznīcas būtību – vizuāli tas atgādina tipisku kalvinistu dievnamu.

Vecsubatē jezuīti 1723. gadā uzcēla jaunu koka dievnamu, bet 1773. gadā viņus nomainīja lācarieši no Ilūkstes. 1831. gadā tika iesvētīta jaunā katoļu mūra baznīca, kas celta par grāfa Mihaila Zīberga-Plātera (Michał Plater-Zyberk) līdzekļiem un ir veltīta Svētā Miķeļa Ercenģeļa godam. Tā ir celta no laukakmeņiem senbazilikas stilā ar atsevišķi esošu zvanu torni.      

17. gs. beigās no Ilūkstes apriņķa austrumu daļas Subatē ieceļoja krievu vecticībnieki, kuri apmetās pilsētas ziemeļu daļā, Lielā Subates ezera rietumu krastā. Tur atrodas arī 1905. gadā celtais lūgšanu nams un vecticībnieku koka privātmājas.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijas Impērijā (1861) Subatē strauji pieauga iedzīvotāju skaits, īpaši uz ebreju ieceļotāju rēķina. Kurzemes guberņā un arī Subatē dzimtbūšana tika atcelta jau 1817. gadā. 1894. gadā administratīvi apvienoja Vecsubates un Jaunsubates miestus, izveidojot Subates miestu ar ierobežotām pilsētas tiesībām – tajā laikā Subatē bija 12 ielas un 298 celtnes. Pilsētas tiesības Subate ieguva 1917. gadā. Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir 16.–19. gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, ko veido Vecsubate un Jaunsubate – īpaši nozīmīga ir vēsturiskā koka apbūve.  

1935. gadā pilsētā bija 343 dzīvojamās ēkas (99 % koka un vienstāva), 89 veikali un 95 dažādi sīki uzņēmumi. Subates iedzīvotāju nacionālais sastāvs visu laiku ir bijis dažāds – pārsvarā šeit dzīvoja latvieši, lietuvieši, krievi un ebreji, kuri pirms Pirmā pasaules kara bija lielākā etniskā grupa. 1935. gadā 32 % no Subates iedzīvotājiem bija latvieši, 26 % – ebreji (gandrīz visi no tiem gāja bojā holokaustā 1941. gadā), 25 % – krievi, 6 % – baltkrievi, 6 % – lietuvieši, 4 % – poļi, 1 % – vācieši. Pilsētas  un tās apkārtnes iedzīvotāji pārsvarā nodarbojās ar zemkopību (38 %), amatniecību un rūpniecību (23 %), kā arī tirdzniecību (12 %) – pilsēta bija plašas apkaimes tirdzniecības centrs.

Starpkaru periodā Subatē darbojās četras pamatskolas, arī vidusskola (1921–1931). 1926. gadā tika izveidots Subates un apkārtnes tautas nams, kurā bija bibliotēka un sarīkojumu zāle, darbojās Skatuves mākslas cienītāju biedrība un Krājaizdevu sabiedrība. Pirmā slimnīca Subatē tika uzcelta 1881. gadā, bet aptieka – 1925. gadā. Šajā vecajā Subates aptiekā tika uzņemtas režisora Viestura Kairīša spēlfilmas “Pilsēta pie upes” (2000) epizodes.  

Padomju okupācijas gados Subatē tika atvērta apavu ražošanas apvienības “1. Maijs” filiāle, darbojās dzirnavas, maizes ceptuve un sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas.

Pēc iedzīvotāju skaita Subate ir otra mazākā Latvijas pilsēta pēc Durbes, un iedzīvotāju skaits šeit joprojām turpina sarukt.                 

Nodarbinātības iespējas Subatē ir nelielas, un nav neviena liela ražošanas vai būvniecības uzņēmuma. Pēc apgrozījuma lielākie Subatē reģistrētie uzņēmumi ir SIA “Gaboteh” (traktoru un citas lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība) un SIA “Osis SE” (mežizstrāde un kokapstrāde).

Darbaspējīgie pilsētnieki pārsvarā tiek nodarbināti pašvaldības iestādēs, sociālajā aprūpē un mazumtirdzniecībā. Subatē darbojas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (2024).

Subatē atrodas pārtikas veikals un alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs.  

Autobusu satiksme Subati savieno ar Daugavpili, Ilūksti, Aknīsti un Rīgu. 

Pilsētā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ģimenes ārsta prakse un aptieka, SIA “Veselības centrs Ilūkste” filiāle “Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļa Subate”, kā arī Subates Romas katoļu draudzes sociālās aprūpes iestāde “Miera nams” (kopš 1994. gada). 

2024. gadā tika slēgta Subates pamatskola, vienīgā izglītības iestāde ir pirmsskolas bērniem paredzētā Ilūkstes Raiņa vidusskolas programmu īstenošanas vieta. Subatē ir bibliotēka.

Subatē ir kultūras nams. Darbojas trīs mākslinieciskās pašdarbības ansambļi: sieviešu vokālais ansamblis “Sonāte” (1999) un divas (bērnu un pieaugušo) līnijdeju grupas “Ritms” (2005). 

Subates senlietu krātuvē (muzejā) var iepazīties ar Subates pilsētas un Prodes pagasta vēsturi un aplūkot senlietas, kas ir savāktas šajā apvidū.

Subates Ezermalas parks ir vasaras sezonā iecienītākais subatiešu un pilsētas viesu objekts, kurā ir pludmale, piknika vietas, āra trenažieri, volejbola un bērnu rotaļu laukumi. Sava atpūtas vieta ir arī biedrībai “Subatieši”, kur var iznomāt laivas un katamarānus. Ziemā Subatē var iznomāt arī slēpes un slidas. Pilsētā nav ne viesnīcas, ne viesu nama – iepriekš piesakoties, var apmesties Subates luterāņu draudzes mājā vai bijušās skolas telpās. 

Subatē dzimis vācbaltiešu arheologs Armīns fon Gerhāns (Armin von Gerkan) un ebreju rabīns un izglītības darbinieks Pinhass Mordehajs Teics.

Ar Ilūksti saistīta grafiķe Baņuta Ancāne, aktieris Jānis Reinis un dzejniece un tulkotāja Jana Vagulāne.