Pašreizējo stāvokli mežizstrādes attīstībā nosaka ne tikai sasniegtais tehniskais līmenis, bet arī visas cilvēces pastāvēšanu ietekmējošie apstākļi: klimata pārmaiņas, oglekļa aprite dabā, neatjaunojamo enerģijas resursu izsīkšana, vides piesārņojums ar tai neraksturīgam vielām, ūdens un augsnes kvalitāte, iedzīvotāju kopskaita pastāvīgs pieaugums u. c., ar ko jārēķinās nozares stratēģisko lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā. Ikgadējais kokmateriālu ražošanas apjoms pasaulē kopš 20. gs. pēdējās desmitgades ir nostabilizējies apmēram 3,5 miljardiem m3 līmenī. Kopējais apjoms nav proporcionāls valstu teritorijas lielumam, mežu platībai vai iedzīvotāju skaitam. ES valstis saražo apmēram ¼, ASV – 1/7, Krievija – 1/17 no kopējā kokmateriālu apjoma. Kā izejviela rūpnieciskai pārstrādei (lietkoksne) tiek izlietota apmēram puse no kopējā apjoma, otra puse tiek izmantota siltuma ieguvei (malkai). Sadalījums starp kokmateriālu apjomu rūpnieciskai izmantošanai un siltumam dažādās valstīs mainās aptuveni no 10–90 % no kopējā apjoma. Valstīs, kurās vairāk kokmateriālu ražo rūpnieciskai pārstrādei, arī mežizstrādes tehnoloģiskais un tehniskais izpildes līmenis ir augstāks. Lēmumu izvēli starp daudziem iespējamiem mežizstrādes tehnoloģiskā procesa variantiem ietekmē reljefs, grunts izturība, meteoroloģiskie apstākļi, cirtes veids un plānotās cirsmas attālums līdz kokmateriālu transportam piemērotiem ceļiem. Jebkurš no variantiem ir piederīgs kādam no trijiem mežizstrādes tehnoloģiskā procesa tipiem. Ja pēc koku gāšanas kailcirtē vēl neatzarotus stumbrus visā garumā pārvieto līdz AGK, šo procesa tipu sauc par neatzarotu stumbru tehnoloģiju. Šī tipa varianti savstarpēji atšķiras pēc izmantotajiem mehanizācijas līdzekļiem un ar to, līdz kādai pakāpei ir apstrādāti izvešanai sagatavotie kokmateriāli. Stumbrus ar visiem zariem izved reti, jo sērijveidā ražotie kokmateriālu autotransporta līdzekļi tam nav piemēroti. Lielākoties uz stacionārām krautuvēm izved garus, nesašķirotus kokmateriālus. Dažreiz jau augšgala krautuvē stumbru sagarumo atbilstoši kokmateriālu sortimentu prasībām. Atzarotu stumbru tehnoloģija atšķiras ar to, ka stumbrus atzaro jau cirsmā, lai zarus un koku galotnes varētu ieklāt kokmateriālu pirmējā transporta brauktuvēs kā stiprinājuma materiālu. Ja zarus un galotnes paredz izmantot kā enerģijas ieguves avotu, tad cirsmā tos atstāj kaudzēs. Trešais mežizstrādes tehnoloģiskā procesa tips ir kokmateriālu sortimentu tehnoloģija. Šādai apstrādes pakāpei atbilstošas koksnes izejvielas tiek sagatavotas cirsmā uzreiz pēc koka nogāšanas. Mežizstrādes stumbru tehnoloģijas variantiem priekšrocības izpaužas teritorijas ziņā lielās, no kokmateriālu izlietojuma tālu esošās vietās, sugu mistrojuma nozīmē jauktās mežaudzēs, kā arī vietās ar krasām koku savstarpējām atšķirībām kvalitātes un izmēru ziņā. Koku gāšana notiek vienlaicīgi ar stumbru saiņošanu. Abu operāciju izpildīšanai paredzēto mašīnu tehnoloģiskajā aprīkojumā ir griezējinstruments (ātras darbības diskveida frēze vai nažveida griežņi) un skavu sistēma koka noturēšanai griešanas brīdī. Tāltvēriena mašīnas katrā stāvpunktā var paņemt vairāku koku stumbrus. Tuvtvēriena mašīnai jāpiebrauc pie katra gāžamā koka. Stumbru saiņus līdz AGK treilē ar speciālu traktoru, kura tehnoloģiskajā aprīkojumā ir saiņu satvērējs. Atzarošanai izmanto mašīnas, kas stumbru velk caur aptverošu nažu bloku. Mašīnas komplektācijā ir griezējinstruments stumbra galotnes nogriešanai vai arī stumbra sadalīšanai īsākos nogriežņos. Sortimentu tehnoloģiju izdevīgāk lietot nelielu cirsmu izstrādei, kur ir viendabīgas tīraudzes, tāpat arī cirtēs, kur nav paredzēta visas audzes novākšana (meža kopšanas un izlases cirtēs). Kokmateriālu sortimentu sagatavošanai piemērotākā mašīna ir hārvesters, ar ko koku nogāž, un tad atzaro un sagarumo pa sortimentiem, abas operācijas veicot vienlaicīgi pusautomātiskā režīmā. Katra veida sortimentus novieto atsevišķi tā, lai tos ērti varētu satvert un novietot kravas tilpnē ar kokmateriālu pievešanai paredzētā kovedēja (forvardera) hidromanipulatoru. Svarīgs sortimentu tehnoloģijas pielietojuma nosacījums ir arī attālums no cirsmas līdz kokmateriālu izmantošanas vietai. Priekšroka šai tehnoloģijai ir tad, ja kokmateriālus līdz krautuvei var nogādāt ar izvešanu, nemainot transporta veidu. Ja izvešanas attālums ir tik liels, ka jāpāriet uz cita veida transportu, transporta maiņas vietā ir lietderīgi uz krautuvi pārcelt daļu no cirsmu darbu operācijām.
Pasaulē jau kopš 1980. gada ražo vairāk nekā 300 mežizstrādes mašīnu veidu, kas palīdz paaugstināt ražīgumu, samazināt izmaksas un uzlabot ergonomiku. Šīm mašīnām jābūt piemērotām darbam mežā gan attiecībā uz tehnoloģisko prasību īpatnībām, gan darba apstākļu smagumu, sarežģītību un daudzveidīgumu. Tas norāda uz nepieciešamību uzturēt pastāvīgu saikni starp mežizstrādi un mašīnbūvi, kā arī augsnes fiziku, mehāniku, hidroloģiju. Kopš 20. gs. vidus novērojamā straujā mežizstrādes mašinizācija daļā sabiedrības izraisījusi negatīvu attieksmi pret meža apsaimniekošanu, kas liek pārskatīt un mainīt meža darbu secību, apjomu un izpildes tehnoloģiju, kā arī vairāk uzmanības pievērst pozitīvas informācijas sniegšanai.