Praktiskām vajadzībām meža definīcijā iekļauj arī kvantitatīvus rādītājus: kokaudzes augstumu, koku vainagu projekciju un minimālo platību. Latvijas Republikas Meža likumā mežs definēts kā ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums sasniedz vismaz 5 m un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 % no mežaudzes platības. Pēc Valsts meža dienesta 2017. gada datiem meži aizņem 3 006 655,3 ha jeb 46,55 %. Visvairāk mežu ir Ventspils novadā (ap 15 900 ha, mežainums 64,3 %). Meža ekosistēmas atšķiras pēc augšanas apstākļiem, koku vecuma un sugu sastāva. Klasifikācijā izmanto dažādas sistēmas. Latvijā plašāk pielieto mežu tipoloģisko klasifikāciju, kas balstās uz abiotiskiem faktoriem (augsni, mitruma režīmu), veģetāciju un kokaudzes produktivitāti. Valsts meža reģistrā pieejams visu Latvijas mežu novērtējums un raksturojums, kas balstīts uz šo klasifikācijas sistēmu. Tipoloģiskajā klasifikācijā mežus iedala dabisko augteņu mežos un nosusinātos mežos. Dabisko augteņu grupa ietver sausieņu, slapjaiņu un purvaiņu mežus, kas nodalīti pēc mitruma apstākļiem un kūdras slāņa biezuma augsnē. Nosusināto augteņu grupā ietilpst āreņi (susināti slapjaiņu meži) un kūdreņi (susināti purvaiņu meži). Kopumā izdala 23 augšanas apstākļu tipus, kas sakārtoti rindās pēc augsnes auglības. Biežāk sastopamie tipi ir vēris (ap 626 300 ha jeb 20,8 % no visu mežu platības) un damaksnis (ap 587 800 ha jeb 19,5 %). Oligotrofās (nabadzīgās) augtenēs dominē parastā priede (Pinus sylvestris); mezotrofās (vidēji bagātās) augtenēs – parastā egle (Picea abies), āra bērzs (Betula pendula), purva bērzs (B. pubescens), parastā apse (Populus tremula), baltalksnis (Alnus incana) un melnalksnis (A. glutinosa); eitrofās – platlapji, piemēram, parastais ozols (Quercus robur), parastais osis (Fraxinus excelsior), parastā kļava (Acer platanoides), parastā liepa (Tilia cordata). Viduseiropā un Latvijā izmanto arī klasifikācijas sistēmu, kas balstās uz veģetācijas raksturojumu. Pēc šīs klasifikācijas Latvijas meži pieder trim klasēm: boreālajiem skujkoku mežiem (70–75 %), Eiropas platlapju mežiem (5 %) un Eirosibīrijas melnalkšņu staignājiem (20–25 % no mežu kopplatības). Boreālie meži ietver gan skujkoku, gan šaurlapu koku (bērzu, apšu) mežus. Aizsargājamos meža biotopus klasificē, balstoties uz veģetācijas raksturojumu un abiotiskiem faktoriem, piemēram, reljefu.
Meži