Dabiskā apmežošanās ir nošķirama no meža atjaunošanās uz meža zemēm – pēc kailcirtes vai ugunsgrēka.

Dabiskā apmežošanās ir viens no zemes seguma (virsmas struktūras) izmaiņu veidiem, un bieži tas nozīmē arī ar zemes lietojuma (normatīvās izmantošanas vai apsaimniekošanas mērķa) izmaiņas. Pretstatā apmežošanai, dabiskā apmežošanās nav plānota un notiek spontāni, atkarībā no vides apstākļiem un ekoloģiskajiem procesiem. Ekoloģijā to dēvē par sekundāro sukcesiju ar kokaugu kolonizāciju. Ja ir izzudušas apsaimniekošanas prakses, kuru rezultātā tika uzturēta atvērta ainava (respektīvi, veikta aršana, pļaušana, noganīšana, kokaugu aizvākšana), var sākties apmežošanās process. Apmežošanās bieži sākas ar krūmāju izveidošanos, kas var notikt 2–10 gadus pēc apsaimniekošanas izbeigšanas. Šai fāzei tipiski seko kokaugu ieviešanās un sugu ekoloģiskā dinamika (starpsugu konkurence), kuras rezultātā nostabilizējas koku sugu sastāvs mežaudzē. Ilgākā laika periodā dabiskās apmežošanās ietekmē notiek arī augsnes izmaiņas (struktūra, mitruma režīms, mikrobioma sastāvs).

Šajā kontekstā ļoti nozīmīgi ir tā sauktie zemes lietojuma relikti (land use legacies) – paliekas no iepriekšējā perioda zemes lietojuma praksēm, kas daudzos gadījumos būtiski ietekmē ekoloģisko procesu attīstību šajās teritorijās, ieskaitot dabisko apmežošanos. Piemēram, uz ilgstoši kultivētām aramzemēm kokaugu ieviešanos kavē specifiska tipa mikorizas iztrūkums. Ganību gadījumā zemes lietojuma relikti var būt specifiskas veģetācijas struktūras, kas veidojušās ilgstošas noganīšanas ietekmē, piemēram, ciņi un krūmu puduri.

Dabiskā apmežošanās bieži notiek zemju pamešanas (kad tiek pārtraukta apsaimniekošana) rezultātā. Zemju pamešana var notikt vides (augsnes noplicināšana, piesārņojums), ekonomisku (zems apsaimniekošanas izdevīgums), demogrāfisku (depopulācija, izceļošana), epidemioloģisku (plaša mēroga epidēmijas) vai militāru notikumu (kari, nemieri) rezultātā. Pētījumos analizētas zemes lietojuma izmaiņas Kaukāzā un Centrālāzijā militāro konfliktu ietekmē, mēra epidēmijas ietekmē vēlajos viduslaikos Eiropā, kā arī analizēta subsīdiju ietekme uz lauksaimniecības zemju pamešanu.

Marginālo zemju jēdziens (jeb īpaši atbalstāmās platības) ir nozīmīgs dabiskās apmežošanās kontekstā – šīm lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir bijis visaugstākais pamešanas risks to nomaļuma, mazāk auglīgu vai pārmitru augšņu un citu faktoru ietekmē, kas samazinājuši lauksaimniecisko aktivitāšu ekonomisko rentabilitāti.

Izstrādātie karjeri un purvi ir degradētas teritorijas, kuras sabiedrība vērtē negatīvi, tomēr dabiskās apmežošanās rezultātā tās apaug ar kokiem un labāk iekļaujas ainavā, turklāt bez finansiāliem ieguldījumiem rekultivācijai. Mērķietīga apmežošana dažkārt tiek izmantota, lai papildinātu dabisko apmežošanos un iegūtu vienmērīgāku meža segumu.

Dabiskā apmežošanās iedalāma vairākos veidos. 

Pēc ekosistēmas tipa:

• boreālie meži,
• mērenās joslas meži,
• tropiskie lietusmeži un citi.

Pēc zemes apsaimniekošanas vēsturiskā konteksta:

• dabiskā apmežošanās uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (aramzemes, ganības, pļavas),
• dabiskā apmežošanās uz bijušajām rūpniecības un ieguves teritorijām (industriālās teritorijas, karjeri, kūdras ieguves lauki),
• dabiskā apmežošanās pilsētu un piepilsētu teritorijās (apbūves teritorijas, parki, pamesti stadioni).

Dabiskās apmežošanās procesam izdalāmas vairākas fāzes, kas saistāmas ar ekoloģiskās sukcesijas jēdzienu. Lai notiktu dabiskā apmežošanās, vajadzīgi vairāki priekšnosacījumi:

• pietiekama augsnes auglība un mitruma līmenis,
• kokaugu attīstībai atbilstošs klimats (nokrišņu pārsvars pār iztvaikošanu),
• traucējumu iztrūkums (dabisko un antropogēno, tajā skaitā apsaimniekošanas);
• sēklu izplatīšanās no blakus kokiem un augsnes sēklu bankas,
• blīva zemsedze vai lakstaugu stāvs var aizkavēt apmežošanās procesu,
• herbivorija (kociņu apgraušana) vai cilvēka iejaukšanās (apauguma aizvākšana).

Pasaulē dabiskā apmežošanās notiek daudzos reģionos dažādu iemeslu dēļ. Kā piemēri minami šādi reģioni:

• Austrumeiropa – pēc sociālisma sistēmas sabrukuma notika masveida aramzemju, pļavu un ganību pamešana (apsaimniekošanas pātraukšana), kam sekoja dabiskā apmežošanās lielās platībās, kuras sekas redzamas Polijā, Rumānijā, Latvijā, Čehijā un citās reģiona valstīs.
• Jaunanglija, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) – lauksaimniecības aktivitātēm pārvietojoties no ziemeļaustrumu pavalstīm uz ASV vidieni un dienvidu reģioniem, notika zemju pamešana, un mūsdienās ievērojama daļa no mežu platībām reģionā ir sekundārie meži uz bijušajām lauksaimniecībā izmantotajām zemēm.
• Lesa plato Ķīnā – reģions ar augstu vides degradācijas līmeni, kurā notiek plaša mēroga valsts apmežošanas projekti. Papildus tam notiek arī dabiskā apmežošanās, kuras rezultātā ir pieaugusi augšņu stabiltāte un noturība pret eroziju, kā arī pieaugusi augšņu spēja aizturēt mitrumu.

Dabiskā apmežošanās ietekmē ekosistēmu funkcionēšanu un ainavas raksturu. Tā izmaina ainavu vizuālo rakstu, tipiski aizsedzot skatu līnijas un veidojot noslēgtas ainavas. Dabiskās apmežošanās ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir neviennozīmīga, jo jaunām meža teritorijām nav raksturīga augsta daudzveidība, bet tās palīdz samazināt meža biotopu fragmentāciju. Klimata pārmaiņu un oglekļa (C) piesaistes kontekstā dabiskā apmežošanās vērtējama pozitīvi, jo meži lielākas biomasas dēļ ir spējīgi piesaistīt vairāk atmosfēras oglekļa dioksīdu (CO₂), salīdzinot ar aramzemēm, ganībām un pļavām. Dabiskā apmežošanās arī nostiprina augsni, palīdzot kontrolēt eroziju, ūdens un barības vielu izskalošanos, kā arī ūdens attīrīšanu ūdensteču un ūdenstilpju piekrastes joslās.

Dabiskā apmežošanās tiek apspriesta kā rīks biotopu atjaunošanai (habitat restoration) un neskarta apvidus dabiskai atjaunošanai (rewilding). Papildus jāmin brīvprātīgie oglekļa kredītu tirgi, kuru iesākums meklējams ASV 20. gs. 90. gadu vidū pieaugošo vides prasību ietekmē, un to nozīme ir būtiski pieaugusi pēc 2016. gada Parīzes klimata nolīguma (Accord de Paris). Brīvprātīgie oglekļa kredītu tirgi ir starptautiska sistēma, kas ļauj apmainīties ar “kredītiem” (sertifikātiem, kas izsniegti atbilstoši četriem dažādiem standartiem), kuri apliecina oglekļa dioksīda piesaisti, emisiju samazināšanu vai oglekļa uzkrāšanu. Oglekļa kredīti finansiāli motivē daudzus zemes īpašniekus veikt mērķtiecīgu apmežošanu vai iekopt dabiski izveidojušās mežaudzes.

Dabiskās apmežošanās procesam kā iespējami negatīvie aspekti ir apmežošanās lēnais temps, invazīvo sugu ienākšanas riski, zemes lietojuma veidu konflikti, ekosistēmu pakalpojumu apgādes samazināšanās un apmežošanās procesa grūti prognozējamā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ainavu estētisko vērtību.

Dabiskā apmežošanās tiek pētīta zemes seguma un zemes lietojuma izmaiņu (land cover and land use change, LCLUC) un mežkopības kontekstos. Tas nozīmē, ka šādos pētījumos tiek izmantotas dažādas pētījumu metodes un dažādas perspektīvas. Zemes seguma izmaiņas parasti tiek pētītas lielās platībās, tāpēc tiek izmantotas tālizpētes metodes, lai kartētu un analizētu izmaiņas. Mežkopībā savukārt izmanto lauka uzmērīšanas metodes, lai raksturotu jaunās mežaudzes – to telpisko izvietojumu un kokaudzes parametrus.