Parasti zemnieku brīvlaišanas akts iekļāva plašāku agrāro attiecību reformu, tādēļ ar šo jēdzienu saprot tās noteikto juridisko, ekonomisko, sociālo pārmaiņu kopumu.
Krievijas Impērijā dzimtbūšanas atcelšana notika pakāpeniski: zemnieku nolikumi, kas paredzēja brīvlaišanu Baltijas guberņās pieņemti 1816.–1819. gadā. Pēc aptverto Krievijas Impērijas teritoriju un zemnieku skaita plašākā bija 1861. gada 19. februāra reforma; 1864. gadā dzimtbūšana tika atcelta Polijas Karalistē (Kongresa Polija; Krievijas Pievislas guberņas). 1861. gada 19. februāra reforma Latvijas teritorijā attiecās tikai uz Latgali, kas piederēja Vitebskas guberņai; Kurzemes un Vidzemes guberņas reforma tieši neskāra.
Dzimtbūšanas atcelšana Krievijā bija vērienīgākā reforma impērijas modernizācijas jeb t. s. Lielo reformu ietvaros cara Aleksandra II (Александр II Николаевич) valdīšanas laikā.
Plašākā nozīmē dzimtbūšanas atcelšana Krievijā ir daļa no agrārās sistēmas modernizācijas Centrālajā un Austrumeiropā 18.–19. gadsimtā. Tā rezultātā darbaspēka nodrošināšana muižu saimniecībās kļuva par nosacīti brīvas vienošanās objektu starp zemnieku un muižnieku, kamēr daļa muižas zemes nonāca zemnieku lietošanā vai privātīpašumā.