Kurzemes guberņā ietilpa Aizputes, Bauskas, Dobeles, Grobiņas, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils apriņķis, Vidzemes guberņas latviešu daļā ietilpa Rīgas, Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķis, bet Vitebskas guberņas latviešu daļā ietilpa Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķis.
Skaitīšanas projektu 1877. gadā ierosināja krievu ģeogrāfs un Centrālās statistikas pārvaldes vadītājs Pjotrs Semjonovs-Tjanšanskis (Пётр Петрович Семёнов-Тян-Шанский), un 1895. gadā to apstiprināja Krievijas cars Nikolajs II (Николай II Александрович Романов). Tautas skaitīšana notika 1897. gada sākumā, lai iegūtu datus par stāvokli 28.01.1897.
Tautas skaitīšana galvenokārt attiecās uz cilvēkiem, kuri tajā brīdī atradās mājās, neatkarīgi no tā, vai viņi tur dzīvoja pastāvīgi un bija tur reģistrēti. Tika sagatavotas trīs dažādas tautas skaitīšanas veidlapas: A veidlapa zemnieku mājsaimniecībām lauku kopienās, B veidlapa namīpašnieku mājsaimniecībām, privātmājām un ciematu mājsaimniecībām un C veidlapa pilsētniekiem. Mājsaimniecība bija pamatvienība pētījumā. Pilsētās dzīvokli uzskatīja par mājsaimniecību, un katra mājsaimniecība saņēma atsevišķu veidlapu.
Bija vispārējās uzskaites veidlapas, ko izmantoja audzēkņu, skolēnu, mūku, ieslodzīto un slimnieku datu vākšanai, kā arī militārās uzskaites veidlapas, ko izmantoja zemāko dienesta pakāpju, ieskaitot kara jūrnieku, datu vākšanai. Bija arī vairākas aptaujas veidlapas, kuras tagadējā Latvijas teritorijā neizmantoja.