Tautas skaitīšanas rezultāti Jauno tehnoloģiju iespējas ļāva datu apstrādi pabeigt īsā laikā, tādējādi tautas skaitīšanas kopsavilkuma dati tabulu un karšu veidā bija pieejami CSP tīmekļa vietnē jau 2012.‒2013. gadā. Tika publicēti kopsavilkuma dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu, dzimuma un vecuma sastāvu, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tai skaitā nozarēm, kurās viņi strādā, un nodarbošanos, izglītību, tautību, dzimšanas valsti, valstisko piederību, iekšējo un ārējo migrāciju, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās, latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu valodas ‒ lietojumu ikdienā, mājsaimniecībām, ģimenēm, kā arī dati, kas raksturo mājokļus. Dati publicēti atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam tautas skaitīšanas datumā, t. i., 01.03.2011. Tika publicēts arī datu krājums “Latvijas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti” un elektroniski tika sagatavots datu krājums angļu valodā “2011. gada tautas skaitīšanas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” (2011 Population and Housing Censuses in Estonia, Latvia and Lithuania, 2015).
Latvijas iedzīvotāju skaits 01.03.2011. saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem bija 2 070 371. Kopš 2000. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits valstī bija samazinājies par 307 000 jeb par 13 %. Visvairāk tas bija samazinājies Latgalē (par 21,1 %) un Vidzemē (par 17,5 %). Toties Pierīgas reģionā tas bija pieaudzis par 3,2 %.
2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 946 800 Latvijas iedzīvotāju bija vīrieši un 1 121 100 bija sievietes.
Nelabvēlīgu demogrāfisko procesu rezultātā bija notikusi strauja sabiedrības novecošanās. Bērnu skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem bija samazinājies par 138 000 jeb 32,2 % no kopējā skaita šajā grupā. Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3 % pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.
Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadus veco iedzīvotāju vidū palielinājies no 13,9 % uz 23,1 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31 % uz 23, 8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % līdz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību ‒ no 8,4 % līdz 4,2 %.

15 gadu un vecāku iedzīvotāju izglītības līmenis 1989., 2000. un 2011. gadā (procentos).
Avots: Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2002. gads. Latvijas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2016. gads.
Kā liecina 2011. gada tautas skaitīšanas dati, Latvijā no iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā 1025,5 tk jeb 57,5 % bija ekonomiski aktīvi ‒ nodarbināti (833 500 jeb 46,9 %) vai arī bezdarbnieki (192 000 jeb 10,8 %). No visiem nodarbinātajiem 52,6 % bija sievietes, bet 47,7 % ‒ vīrieši. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis vīriešu vidū bija augstāks ‒ 63,3 % ‒ salīdzinājumā ar 53,2 % sieviešu vidū.
2011. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka Latvijā dzīvoja vairāk nekā 160 tautību iedzīvotāji. Latviešu skaits pēdējos gados arvien turpina samazināties, taču vienlaikus palielinājies latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā. Latviešu īpatsvars periodā starp 2000. un 2011. gada tautas skaitīšanu pieaudzis no 57,7 % līdz 62,1 %.
Mājās visvairāk lietotā valoda bija latviešu valoda, kuru lietoja 62,1 % iedzīvotāju. Latviešu valodas paveidu ‒ latgaliešu valodu ‒ ikdienā lietoja 8,8 % Latvijas iedzīvotāju.
2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 85,4 % no visiem iedzīvotājiem bija dzimuši Latvijā. Iedzīvotāju kopskaitā 83,5 % bija Latvijas pilsoņi, 14,2 % Latvijas nepilsoņi, 2,3 % citu valstu piederīgie.
Kopā 2011. gada tautas skaitīšanā tika saskaitīti 859 800 privāto mājsaimniecību, kuras apdzīvoja 809, 200 mājokļu. Vienas personas mājsaimniecības veidoja 34 % no visām mājsaimniecībām.
37,8 % no visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem Latvijā bija precēti vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri, 22,2 % iedzīvotāju nedzīvoja ģimenes kodolā, 9,5 % iedzīvotāju bija vientuļie vecāki, un 30,5 % bija dēli vai meitas.
2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 01.03.2011. Latvijā bija 1023000 pastāvīgai dzīvošanai derīgu mājokļu. No tiem 812 000 mājokļos (79,4 %) dzīvoja pastāvīgie iedzīvotāji.
Kā liecina 2011. gada tautas skaitīšanas dati, 84,4 % no visiem mājokļiem bija ūdensvads, 73,4 % mājokļu bija vanna vai duša, savukārt ar centrālapkuri bija nodrošināti 64,4 % mājokļu.