Tautas skaitīšanas metodoloģiskie principi, programma un organizācija balstījās uz starptautiskajā praksē pārbaudītām un atzītām rekomendācijām, Eiropas Savienības valstu pieredzi un zināšanām, kā arī ciešajiem kontaktiem ar kaimiņvalstu ‒ Igaunijas un Lietuvas ‒ statistiskajām iestādēm.

Tautas skaitīšana ir praktiski vienīgā detalizētu, visaptverošu datu ieguves metode par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem iespējami mazākā teritoriālā dalījumā ‒ par katru novadu un pilsētu, kā arī par lielākajām lauku apdzīvotajām vietām. Tautas skaitīšanā tika apkopota informācija par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un dzīvošanai derīgajiem mājokļiem atbilstoši situācijai 2011. gada 1. martā.

Daļu no tautas skaitīšanas programmā ietvertās informācijas ieguva, apkopojot administratīvo reģistru (Iedzīvotāju reģistra, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra) datus. Taču bija jomas, kurās šādu reģistru trūka, piemēram, izglītības reģistrs, profesiju un nodarbošanās reģistrs un citi. Tādēļ vienīgā iespējamā informācijas iegūšanas metode bija tradicionālā tautas skaitīšana, atbilstošos jautājumus uzdodot iedzīvotājiem un kombinējot iegūtos datus ar pieejamo informāciju no administratīvo datu avotiem.

Pirms tautas skaitīšanas tika definēti kritēriji, kuri iedzīvotāji būtu jāiekļauj Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitā. Tās bija visas personas, kuras:

• Latvijas teritorijā bija dzīvojušas vismaz 12 mēnešus pirms tautas skaitīšanas sākuma (01.03.2011.);
• Latvijas teritorijā bija ieradušās 12 mēnešu laikā pirms tautas skaitīšanas sākuma ar nodomu Latvijā pavadīt vismaz vienu gadu.

2011. gada tautas skaitīšanā nebija jāskaita tās personas, kuras:

• reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā, bet uzturas ārpus Latvijas teritorijas ilgāk par 12 mēnešiem;
• ieceļojušas valstī laika posmā, kas ir īsāks par 12 mēnešiem pirms tautas skaitīšanas sākuma, dzīvo Latvijā un neplāno uzturēties šeit ilgāk par 12 mēnešiem;
• dzimušas pēc 01.03.2011.;
• mirušas pirms 01.03.2011.;
• ārvalstu militārais, jūras spēku un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes locekļi, kas uzturas valstī,
• tūristi.

Izanalizējot vairākus kritērijus, par labākajiem kritērijiem nesaskaitīto personu (ne)atzīšanai par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, tika izvēlēti šādi:

• 0–17 gadus veca persona ir atzīstama par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā no 01.03.2010. līdz 28.02.2011. bija fiksēta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju datos, Veselības norēķinu centra (VNC) datos, pašvaldību datos vai Izglītības un zinātnes ministrijas datos;
• 18–61 gadus veca persona atzīstama par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā no 01.03.2010. līdz 28.02.2011. vismaz divus mēnešus bija fiksēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba ņēmēju datubāzēs vai vismaz divas reizes VNC datu bāzē, vai vismaz vienu reizi kādā no pārējiem izmantotiem reģistriem vai administratīvo VID pašnodarbināto personu datubāzēm, Nodarbinātības valsts aģentūras datubāzē, VSAA datubāzē vai pašvaldību datubāzē;
• 62 gadus un vecāka persona atzīstama par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā no 01.03.2010. līdz 28.02.2011. bija fiksēta VSAA pensiju vai sociālo pakalpojumu, VNC vai pašvaldību datos.

Par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem papildus tika atzīti 188 000 personu, bet 160 000 personu netika atzīti par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Mājsaimniecības definīcija atšķīrās no 2000. gada tautas skaitīšanas. 2000. gadā vienā mājoklī tika uzskaitīta viena mājsaimniecība, savukārt 2011. gadā, reģistrējot mājsaimniecības, tika ņemts vērā kopīgas saimniekošanas princips, un vienā mājoklī varēja dzīvot arī vairākas mājsaimniecības.

2011. gada tautas skaitīšanas programmā tika iekļauti šādi tiešie rādītāji: ģeogrāfiskā vieta un / vai pastāvīgā dzīvesvieta, tādi demogrāfiskie rādītāji kā dzimums, vecums, juridiskais ģimenes stāvoklis, no ekonomiskajiem rādītājiem ‒ ekonomiskās aktivitātes statuss, profesija, nozare, nodarbinātības statuss, no izglītības rādītājiem ‒ rakstpratība un augstākais iegūtais izglītības līmenis, skolas apmeklēšana, no iekšējās un ārējās migrācijas rādītājiem ‒ dzimšanas vieta (valsts), valstiskā piederība, dzīvošana ārzemēs kopš 1980. gada un ierašanās Latvijā, pastāvīgā dzīvesvieta pirms gada, no etnokultūras rādītājiem ‒ tautība, valoda, kuru pārsvarā lieto mājās, latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu valodas ‒ lietošana ikdienā, kā arī no mājokļu rādītājiem ‒ mājokļa apstākļi, mājokļa tips, mājokļa apdzīvotības statuss, mājokļa pastāvīgo iedzīvotāju skaits, mājokļa lietderīgā platība, ēkas tips, mājokļa īpašumtiesību statuss, mājokļa labiekārtotība (ūdensvads, tualete, vanna / duša), mājokļa apkures veids, ēkas uzcelšanas periods.

Vēl 2011. gada tautas skaitīšanas programmā tika iekļauti arī vairāki atvasinātie temati ‒ kopējais iedzīvotāju skaits, apdzīvotās vietas lielums, republikas pilsētu, novadu, novadu pilsētu un pagastu iedzīvotāju skaits; iedzīvotāju blīvums, mājsaimniecības vai ģimenes sastāvs.

Lai nodrošinātu sekmīgu vispārējās tautas skaitīšanas sagatavošanu un norisi, praksē pārbaudītu metodoloģisko un tehnoloģisko risinājumu pareizību, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vairākās Latvijas pilsētās un novados (Rīgā, Kuldīgā, Mazsalacā, kā arī Preiļu, Riebiņu un Saulkrastu novadā) 2010. gada septembrī un oktobrī veica izmēģinājuma tautas skaitīšanu.

Pirmais tautas skaitīšanas posms ilga no 01.03.2011. līdz 12.03.2011., kad pirmo reizi Latvijas tautas skaitīšanu praksē iedzīvotājiem tika radīta iespēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketas tiešsaistē internetā. Šajā tautas skaitīšanas posmā tika savākti dati par 32 % no kopējā iedzīvotāju skaita un 17 % no kopējā mājokļu skaita.

Otrais tautas skaitīšanas posms ilga no 17.03.2011. līdz 31.05.2011., kad tautas skaitītāji apmeklēja iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. Tajā bija iesaistīti vairāk nekā 2000 cilvēku. Otrajā posmā tika iegūta informācija par 83 % no tautas skaitītāju darba uzdevumos iekļautajām personām un par 97 % darba uzdevumos iekļauto mājokļu. Iegūto datu kvalitāte tika kontrolēta ‒ tika pārbaudīti 3 % no katra tautas skaitītāja veikuma. Kopumā tautas skaitīšanā iegūto datu kvalitātes kontroles laikā tika pārbaudītas vairāk nekā 26 000 adrešu.

Trešais tautas skaitīšanas posms tika organizēts papildus no 01.06.2011. līdz 10.06.2011., kad tiem iedzīvotājiem, kuri nebija piedalījušies pirmajā un otrajā tautas skaitīšanas posmā, tika dota iespēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā.

2011. gada tautas skaitīšanas trijos posmos tika iegūta informācija par 188 000 personu. Tomēr dažādu iemeslu dēļ (piemēram, neatbildēšanas, iedzīvotāju nesastapšanas gadījumu vai intervētāju kļūdu dēļ u. c.) tautas skaitīšanas laikā nebija iespējams iegūt informāciju pilnīgi par visām Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajām personām. Tādēļ, lai noskaidrotu, vai nesaskaitītās personas ir (nav) uzskatāmas par Latvijas Republikas teritorijas pastāvīgiem iedzīvotājiem 01.03.2011., tika izmantota valsts administratīvo reģistru informācija.

Jauno tehnoloģiju iespējas ļāva datu apstrādi pabeigt īsā laikā, tādējādi tautas skaitīšanas kopsavilkuma dati tabulu un karšu veidā bija pieejami CSP tīmekļa vietnē jau 2012.‒2013. gadā. Tika publicēti kopsavilkuma dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu, dzimuma un vecuma sastāvu, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tai skaitā nozarēm, kurās viņi strādā, un nodarbošanos, izglītību, tautību, dzimšanas valsti, valstisko piederību, iekšējo un ārējo migrāciju, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās, latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu valodas ‒ lietojumu ikdienā, mājsaimniecībām, ģimenēm, kā arī dati, kas raksturo mājokļus. Dati publicēti atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam tautas skaitīšanas datumā, t. i., 01.03.2011. Tika publicēts arī datu krājums “Latvijas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti” un elektroniski tika sagatavots datu krājums angļu valodā “2011. gada tautas skaitīšanas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” (2011 Population and Housing Censuses in Estonia, Latvia and Lithuania, 2015).

Latvijas iedzīvotāju skaits 01.03.2011. saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem bija 2 070 371. Kopš 2000. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits valstī bija samazinājies par 307 000 jeb par 13 %. Visvairāk tas bija samazinājies Latgalē (par 21,1 %) un Vidzemē (par 17,5 %). Toties Pierīgas reģionā tas bija pieaudzis par 3,2 %.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 946 800 Latvijas iedzīvotāju bija vīrieši un 1 121 100 bija sievietes.

Nelabvēlīgu demogrāfisko procesu rezultātā bija notikusi strauja sabiedrības novecošanās. Bērnu skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem bija samazinājies par 138 000 jeb 32,2 % no kopējā skaita šajā grupā. Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3 % pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.

Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars 15 un vairāk gadus veco iedzīvotāju vidū palielinājies no 13,9 % uz 23,1 %, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31 % uz 23, 8 %, ar pamatizglītību no 26,5 % līdz 18,7 % un ar sākumskolas vai zemāku izglītību ‒ no 8,4 % līdz 4,2 %.

Kā liecina 2011. gada tautas skaitīšanas dati, Latvijā no iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā 1025,5 tk jeb 57,5 % bija ekonomiski aktīvi ‒ nodarbināti (833 500 jeb 46,9 %) vai arī bezdarbnieki (192 000 jeb 10,8 %). No visiem nodarbinātajiem 52,6 % bija sievietes, bet 47,7 % ‒ vīrieši. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis vīriešu vidū bija augstāks ‒ 63,3 % ‒ salīdzinājumā ar 53,2 % sieviešu vidū.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka Latvijā dzīvoja vairāk nekā 160 tautību iedzīvotāji. Latviešu skaits pēdējos gados arvien turpina samazināties, taču vienlaikus palielinājies latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā. Latviešu īpatsvars periodā starp 2000. un 2011. gada tautas skaitīšanu pieaudzis no 57,7 % līdz 62,1 %.

Mājās visvairāk lietotā valoda bija latviešu valoda, kuru lietoja 62,1 % iedzīvotāju. Latviešu valodas paveidu ‒ latgaliešu valodu ‒ ikdienā lietoja 8,8 % Latvijas iedzīvotāju.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 85,4 % no visiem iedzīvotājiem bija dzimuši Latvijā. Iedzīvotāju kopskaitā 83,5 % bija Latvijas pilsoņi, 14,2 % Latvijas nepilsoņi, 2,3 % citu valstu piederīgie.

Kopā 2011. gada tautas skaitīšanā tika saskaitīti 859 800 privāto mājsaimniecību, kuras apdzīvoja 809, 200 mājokļu. Vienas personas mājsaimniecības veidoja 34 % no visām mājsaimniecībām.

37,8 % no visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem Latvijā bija precēti vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri, 22,2 % iedzīvotāju nedzīvoja ģimenes kodolā, 9,5 % iedzīvotāju bija vientuļie vecāki, un 30,5 % bija dēli vai meitas.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 01.03.2011. Latvijā bija 1023000 pastāvīgai dzīvošanai derīgu mājokļu. No tiem 812 000 mājokļos (79,4 %) dzīvoja pastāvīgie iedzīvotāji.

Kā liecina 2011. gada tautas skaitīšanas dati, 84,4 % no visiem mājokļiem bija ūdensvads, 73,4 % mājokļu bija vanna vai duša, savukārt ar centrālapkuri bija nodrošināti 64,4 % mājokļu.