Tūlīt pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 18.11.1918. sāka gatavošanos tautas skaitīšanai, to veicot 1920. gada jūnijā. Šajā uzskaitē, tāpat kā nākamajās 1925., 1930. un 1935. gadā, noteica pilsoņu, ārvalstnieku un bezvalstnieku skaitu un sastāvu. Iegūto datu analīze liecina par sistemātisku pilsoņu skaita pieaugumu (no 1,504 miljoniem 1920. gadā līdz 1,905 miljoniem 1935. gadā) un būtisku bezpavalstnieku skaita sarukumu. Par bezvalstniekiem galvenokārt uzskatīja bijušās Krievijas pavalstniekus, kas politisko pārmaiņu dēļ neatgriezās Krievijā un nebija arī uzņemti Latvijas pavalstniecībā. 1920. gadā 4,8 % no Latvijas iedzīvotājiem sevi uzdeva par citu valstu piederīgajiem. Nākamajās tautas skaitīšanās uzskaitīto ārvalstnieku skaits bija jūtami samazinājies, tikai nedaudz pārsniedzot 30 000 jeb 1,6‒1,8 % no iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz pusei no tiem bija Lietuvas pavalstniecība, piektdaļai ‒ Polijas pavalstniecība.
Drīz pēc Latvijas okupācijas 05.08.1940. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Augstākā Padome pieņēma dekrētu par kārtību, kādā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņi iegūst PSRS pilsonību. Oficiālu statistisko datu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) iedzīvotāju (personu) sadalījumu pēc starptautiski atzītiem veidiem nav. Visbiežāk tos publicēja, norobežojot pastāvīgos un klātesošos iedzīvotājus, dažkārt arī juridiski reģistrētos. Bijušās PSRS pilsoņi, kuriem nebija Latvijas vai citas valsts pilsonības, bet kuri pastāvīgi dzīvoja Latvijā, 1995. gadā ieguva nepilsoņu statusu.
Atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmajos gados radās nepieciešamība pēc iedzīvotāju reģistra izveidošanas, pilsonības un migrācijas dienesta. Nācās nošķirt Latvijas pilsoņus no personām, kuras nav Latvijas pavalstnieki, kā arī noteikt personas, kurām 11.12.1991. Saeimā pieņemtais likums “Par iedzīvotāju reģistru” nav piemērojams. Iedzīvotāju pirmuzskaiti pamatos pabeidza 1993. gadā. Apzinot faktisko pilsoņu skaitu, 1989. gada tautas skaitīšana un sāktās izstrādes iedzīvotāju reģistra izveidē sniedza ļoti maz lietderīgas informācijas par šo iedzīvotāju sastāva aspektu. 27.08.1989. Saeima pieņēma jaunu likumu, paplašinot reģistra uzdevumus.
Pastāv zināma neatbilstība starp Iedzīvotāju reģistra un Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu un sastāvu valstī un tās administratīvi teritoriālajās vienībās. Demogrāfiskajos pētījumos biežāk izmanto plašāk publicētos Centrālās statistikas pārvaldes datus, kuri balstīti tautas skaitīšanas materiālos un iedzīvotāju dabiskās un migratīvās kustības regulārās uzskaites informācijā. Arī šajā rakstā galvenokārt izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Informācija par pastāvīgo iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības ir kopš 20. gs. 90. gadu vidus. Kā redzams 1. tabulā, 1996. gada sākumā valstī bija 1,79 miljoni Latvijas pilsoņu jeb 72 % no iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz 700 000 bija nepilsoņi (pastāvīgi dzīvojošās personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienu pilsonību). Latvijas pilsoņu skaitam no 90. gadu vidus bija vāji izteikta tendence samazināties. Tas saistīts ar pastāvīgu iedzīvotāju dabisko samazinājumu un emigrācijas pārsvaru pār imigrāciju. Nepilsoņu skaita samazinājums bija daudz būtiskāks. 1995. gada februārī sākās naturalizācija, tomēr līdz 1998. gada beigām tā bija ierobežota, tāpēc gadsimtu mijā nepilsoņu skaits veidoja gandrīz ceturto daļu no iedzīvotājiem (1996. gadā ‒ 27 %). 21. gs. nepilsoņu skaits saruka par vairāk nekā 350 000, un 2017. gada sākumā nepilsoņu Latvijā bija mazāk nekā 230 000 jeb 12 % no visiem valsts iedzīvotājiem. Pavisam naturalizācijas rezultātā Latvijas pilsonību ieguva gandrīz 150 000 cilvēku. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, nepilsoņu skaits 2016. gada vidū bija lielāks ‒ 247 000 cilvēku ‒, taču daļa no tiem nav deklarējuši izceļošanu no Latvijas.
| 1. tabula. | ||||||||
| Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju valstiskā piederība (gada sākumā, tūkstots cilvēku un procenti) | ||||||||
| 1996 | 2000 | 2011 | 2016 | 1996 | 2000 | 2011 | 2016 | |
| Iedzīvotāju skaits, tai skaitā: | 2469,5 | 2381,7 | 2074,6 | 1969,0 | 100 | 100 | 100 | 100 |
| Latvijas pilsoņi | 1786,2 | 1772,0 | 1731,8 | 1680,0 | 72,3 | 74,4 | 83,5 | 85,0 |
| Latvijas nepilsoņi | 670,5 | 582,2 | 296,6 | 232,1 | 27,2 | 24,4 | 14,3 | 12,2 |
| ārvalstnieki | 12,8 | 27,3 | 46,0 | 56,7 | 0,5 | 1,1 | 2,2 | 2,8 |
| bezvalstnieki | ... | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,01 | 0,01 | 0,01 | 0,01 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Centrālā statistikas pārvalde, Demogrāfija 2016, Rīga, 2016. Autora aprēķins. | ||||||||
Starptautiskajās rekomendācijās, kas attiecas uz nepilsonības (naturalizācijas) jautājumu, Latvijai nereti ieteikts vienkāršot naturalizācijas procesu un paātrināt pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem, gados veciem cilvēkiem u. tml., kā arī mazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās.
Neskatoties uz valsts izteiktu depopulāciju, visai strauji pieaug ārvalstnieku absolūtais skaits un it īpaši to īpatsvars iedzīvotāju sastāvā (skatīt 1. tabulu). Vislielākais ir Krievijas pilsoņu skaits. Jau 20. gs. beigās Latvijā dzīvojošie visbiežāk ieguva Krievijas pilsonību. 1996. gada sākumā tādas bija 8149 personas jeb 63 % no visiem ārvalstniekiem. 2016. gadā Krievijas pilsoņu skaits pārsniedza 42 000 un to īpatsvars Latvijas ārvalstnieku skaitā jau palielinājies līdz trim ceturtdaļām.
Krievijas prezidenta vēlēšanas. Maskavas Nams, Rīga. 2012. gads.
Otru skaitliski lielāko kopumu 20. gs. 90. gados veidoja 1400‒1500 Lietuvas pilsoņi. To skaits kopš 2011. gada svārstās ap 3000. Kopš 2000. gada palielinājies Ukrainas pilsoņu skaits ‒ 2016. gadā tas pārsniedza 3500 cilvēku. Relatīvi liels ir arī Baltkrievijas pilsoņu skaits (apmēram 2000). Latvijā mīt apmēram 700 Igaunijas un 400 Vācijas pavalstnieki. Eiropas Savienības (ES) valstīm piederīgo pārstāvju īpatsvars 2011.‒2016. gadā saruka no 13 % līdz 11 %. No 10 valstīm ar lielāko ārvalstnieku skaitu tikai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsoņu Latvijā ir kļuvis mazāk nekā gadsimta sākumā (2. tabula).
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ārvalstīs dzīvo vairāk nekā 150 000 Latvijas valstspiederīgo, tanī skaitā 148 000 Latvijas pilsoņu. Lielākais to skaits fiksēts Lielbritānijā (58 500), Īrijā (18 000), ASV (14 000) un Vācijā (13 000). Sākot ar 01.10.2013., stājušies spēkā grozījumi Pilsonības likumā, paredzot iespēju ārzemēs dzīvojošiem latviešiem (arī trimdas latviešiem un viņu pēctečiem) pieteikties uz Latvijas pilsonību un dubultpilsonību.
| 2. tabula. | |||||
| Eiropas Savienības un citu valstu piederīgo Latvijas iedzīvotāju skaita dinamika 1996.‒2016. gadā | |||||
| Valstis | 1996 | 2000 | 2011 | 2016 | 2016. g. % pret 2000. g. |
| Krievija | 8149 | 19236 | 33805 | 42299 | 220 |
| Lietuva | 1482 | 1487 | 2973 | 3092 | 208 |
| Ukraina | 500 | 1514 | 2484 | 3570 | 236 |
| Baltkrievija | 500 | 791 | 1677 | 1988 | 251 |
| Igaunija | 250 | 422 | 726 | 703 | 167 |
| Vācija | 100 | 186 | 497 | 399 | 215 |
| Polija | 250 | 125 | 254 | 246 | 197 |
| Apvienotā Karaliste | 83 | 118 | 241 | 249 | 211 |
| ASV | 250 | 260 | 258 | 171 | 66 |
| Zviedrija | 85 | 120 | 207 | 169 | 141 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Centrālā statistikas pārvalde, Demogrāfija 2004, Rīga, Centrālā statistikas pārvalde, 2004. Autora aprēķins. | |||||
Bieži praktiskajām vajadzībām un pētījumos izmanto datus par sešu statistisko reģionu teritorijām atbilstoši Eiropas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijai (NUTS 3. līmenim). Visā neatkarības periodā (kopš 1991. gada) iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies visos reģionos. 21. gs. tas nedaudz palielinājies tikai Pierīgas reģionā (par 3 %), bet pārējos manāmi sarucis (visvairāk Latgalē un Vidzemē, attiecīgi par 27 % un 22 %). Pilsoņu absolūtais skaits pieaug tikai Rīgas reģionā (Rīgā), tuvojoties pusmiljonam. Pierīgas reģionā tas svārstās ap 325 000 cilvēku, bet citos reģionos sistemātiski krītas. Nepilsoņu skaits visos reģionos samazinās, ārvalstnieku skaits ‒ pieaug. Visaugstākais pilsoņu īpatsvars ir Vidzemē (95,2 % 2016. gadā), viszemākais Rīgā (77,0 %). Galvaspilsētā ir vislielākais nepilsoņu un relatīvi augsts arī ārvalstnieku īpatsvars, attiecīgi 18,6 % un 4,4 % no rīdzinieku kopskaita. Viszemākie šie rādītāji ir Vidzemē. No citām republikas pilsētām ļoti augsts nepilsoņu īpatsvars ir Daugavpilī un Ventspilī (katrā vairāk par 16 %), trīs reizes pārsniedzot šo lielumu Valmierā un Rēzeknē. Relatīvi visvairāk ārvalstnieku, galvenokārt Krievijas pilsoņu, ir Liepājā un Daugavpilī (attiecīgi 7,1 % un 6,5 %), par vairāk nekā desmit reizēm pārsniedzot šo līmeni Valmierā. Latvijā ir augsts ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvars. Saskaņā ar ES Statistikas biroja datiem 2014. gada sākumā tādu valstī bija 271 000 jeb 13,5 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. No ES valstīm vēl augstāks šis īpatsvars bija Luksemburgā (43), Kiprā (22), Austrijā (17), Īrijā (16), Zviedrijā (16), Beļģijā (16) un Igaunijā (15). No ārvalstīs dzimušo skaita 243 000 jeb 12,2 % no Latvijas iedzīvotāju kopskaita dzimuši ārpus Eiropas Kopienas un 28 000 – citās ES dalībvalstīs. Augstāks minētais relatīvais rādītājs bija tikai Igaunijā (13,9 %). Apmēram 140 000 no ārzemēs dzimušajiem jeb vairāk nekā pusei no to kopskaita dzimšanas vieta ir Krievija, 18% ‒ Baltkrievija un 13% ‒ Ukraina. Šīs valstis veido 4/5 no ārpus Latvijas dzimušo personu kopuma. Jaunākās Centrālās statistikas pārvaldes izstrādnes par stāvokli 2016. gadā liecina, ka ārpus Latvijas dzimušo iedzīvotāju skaits nedaudz samazinājies, bet to sastāvā palielinājusies ārvalstnieku daļa (to skaits kopš 21. gs. sākuma pieaudzis vairāk nekā divas reizes). Ārpus Latvijas dzimušo personu kopumā visvairāk ir Latvijas nepilsoņu (133 000). Ap 80 000 ir Latvijas pilsoņi un 57 000 ‒ ārvalstnieki. Pastāvīgo iedzīvotāju sastāvā gandrīz 100 000 ir Latvijā dzimušie nepilsoņi. Tas norāda uz politiska rakstura problēmām naturalizācijas un sociālās integrācijas procesos. No citās ES dalībvalstīs dzimušo personu skaita vairāk nekā pusei dzimtene ir Lietuva (16 000). Otrajā vietā pēc šī rādītāja ir Igaunija (3000). Abu kaimiņu valstu ieceļojošo personu skaitam ir tendence samazināties. 2000. gadā tikai 168 personas bija dzimušas Apvienotajā Karalistē, bet 2011. gadā to skaits sasniedza gandrīz 1000 un 2016. gadā jau pārsniedza 2500. 21. gs. pirmajā desmitgadē vēl straujāk pieauga Īrijā dzimušo personu skaits (no septiņiem cilvēkiem 2000. gadā līdz 523 2011. gadā), turpinot lēnākā tempā sistemātiski pieaugt arī pēdējos gados (822 cilvēki 2016). Liela daļa no šī pieauguma ir Latvijas sievietēm dzimušie bērni, kuri atgriezušies Latvijā. Ir zināms pamats prognozēt, ka šāda tendence saglabāsies arī tuvākajos gados. Ilgāku laiku (līdz 2015. gadam ieskaitot) trešais augstākais ārpus Latvijas dzimušo personu skaits (2100‒2600) bija Vācijā, taču, sākot ar 2016. gadu, Apvienotajā Karalistē dzimušo ir izteikti vairāk. Polijā dzimuši apmēram 800 pašreizējie Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, tomēr šis skaits ir jūtami zemāks par dzimušo skaitu ārpus ES valstīm (Kazahstāna, Uzbekistāna, Azerbaidžāna, Moldova, Gruzija).
