Tautas skaitīšanas rezultāti Valsts statistiskā pārvalde publicēja 1925. gada tautas skaitīšanas datus par iedzīvotāju skaitu, dzimumu un pavalstniecību (iedzīvotāju skaits, pilsētas un lauki, un administratīvais iedalījums, iedzīvotāju blīvums, dzimums, pavalstniecība, vēlēšanu apgabali), iedzīvotāju tautību, ticību, pavalstniecību un dzimumu (tautība, tautība un pavalstniecība, ticība, dzimums un tautība), iedzīvotāju vecumu, ģimenes stāvokli, tautību un dzimumu (vecums un ģimenes stāvoklis), iedzīvotāju izglītību un valodu prašanu (rakstīt un lasīt prasme, skolu apmeklēšana, ģimenes valoda un valodu prasme), nodarbošanos (strādājošo skaits un nodarbošanās veidi, atsevišķas nodarbošanās nozares, nodarbošanās un tautība, stāvoklis darbā, vecums un blakus nodarbošanās).
Skaitīto iedzīvotāju skaits laika periodā no 1920. līdz 1925. gadam bija pieaudzis par 248 700 jeb 15,6 % un sasniedza 1 844 805 iedzīvotājus. Rīgā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par 152 600 jeb 82,4 %.
Salīdzinot 1920. un 1925. gada skaitīšanas datus, jāņem vērā, ka 1920. gada tautas skaitīšana notika vasarā (14. jūnijā), bet 1925. gada skaitīšana ‒ ziemā. Liels skaits cilvēku, kuri parasti vasaras pavada laukos gan kā laukstrādnieki, gan kā vasarnieki vai lauksaimnieku ģimenes locekļi (skolēni, studenti), ziemā uzturas pilsētās. Bez tam 1920. gadā Vidzemē vēl uzturējās lielāks skaits Kurzemes un Zemgales bēgļu, kuri tikai 1920. gada rudenī vai 1921. gada pavasarī atgriezās savās agrākajās dzīves vietās. Turklāt bēgļi, kuri atgriezās no Krievijas, galvenokārt atgriezās uz turieni, no kurienes tie bija bēguši, tas ir, uz Zemgali un Rīgu.
1925. gadā pilsētās dzīvoja 32,8 % iedzīvotāju (1920. gadā ‒ 23,5 %). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,6 % bija vīriešu, bet 53,4 % ‒ sieviešu. Latvijas pilsoņi bija 96,5 % no iedzīvotāju kopskaita.
Bērnu (līdz 14 gadu vecumam ieskaitot) īpatsvars kopējā saskaitīto iedzīvotāju skaitā 1925. gadā bija 24,5 % (1920. gadā ‒ 28,1 %), darbaspējīga vecumā (15 līdz 59 gadi) bija 63,5 % skaitīto iedzīvotāju (1920. gadā ‒ 58,9 %), 60 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars bija 12,0 % (1920. gadā ‒ 13,0 %). 1925. gada tautas skaitīšanā uzskaitīja 265 personas, kuras bija 100 gadus vecas un vecākas, no tām Latgalē dzīvoja gandrīz trīs ceturtdaļas ‒ 195.
Neprecējušies bija 56,2 % vīriešu un 50,6 % sieviešu, precējušies ‒ 40,3 % vīriešu un 36,0 % sieviešu, atraitņi ‒ 3,1 % vīriešu un 13,0 % sieviešu. Šķirti bija 0,3 % vīriešu un 0,4 % sieviešu.
Lielākās konfesijas 1925. gadā bija luterāņi ‒ 1 055 600 jeb 55,1 %, Romas katoļi ‒ 416 800 jeb 22,6 %, pareizticīgie ‒ 167 500 jeb 9,1 %, Mozus ticīgie ‒ 95 700 jeb 5,2 % un vecticībnieki ‒ 89 200 jeb 4,8 %.
Pēc tautības latvieši bija 73,4 % no skaitītajiem iedzīvotājiem (1920. gadā ‒ 72,8 %), krievi ‒ 10,5 % (1920. gadā ‒ 7,8 %), ebreji ‒ 5,2 % (1920. gadā ‒ 5,0 %), vācieši ‒ 3,9 % (1920. gadā ‒ 3,6 %) un poļi ‒ 2,8 % (1920. gadā ‒ 3,4 %).