29.08.1919. Ministru kabineta (MK) sēdē nolēma dibināt Valsts vēsturisko arhīvu (VVA). Par VVA direktoru 01.09.1919. iecēla vēsturnieku Jāni Krodznieku (Krīgeru). 23.09.1919. MK izdeva Noteikumus par Valsts vēsturisko arhīvu, nosakot arhīva padotību un funkcijas. VVA darbojās Izglītības ministrijas pārziņā, un tā funkcija bija uzkrāt un glabāt visus vēsturiski nozīmīgos dokumentus, kuri iestādēm vairs nebija nepieciešami aktīvajā lietvedībā. VVA bija padoti visi valsts resoru, komunālo un kārtu iestāžu arhīvi. Arhīvs atradās Rīgas pils Svina tornī, kur tika koncentrēti vēsturiskie dokumenti no visas Latvijas teritorijas.
07.11.1924. Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Valsts arhīvu, ar ko atcēla 23.09.1919. Noteikumus par Valsts vēsturisko arhīvu. VVA tika pārdēvēts par Valsts arhīvu (VA). Saglabājās VA funkcija uzkrāt, glabāt un apstrādāt visus vēsturiski nozīmīgos dokumentus, pieņemt no valsts iestādēm aktīvajā lietvedībā nevajadzīgās lietas. Arhīva funkcijās vairs neietilpa citu arhīvu uzraudzība. Uz vienošanās pamata VA bija tiesīgs pieņemt glabāšanā arī privātu organizāciju un personu dokumentus. VA bija nododami arī visi vietējie agrāko valdību arhīvi, kuri tobrīd bija privātpersonu rokās. 01.06.1932. Valsts prezidents izsludināja “Pārgrozījumus un papildinājumus likumā par Valsts arhīvu”, kuros tika noteikts, ka arī pašvaldību un citu publiski tiesisku iestāžu dokumenti nododami Valsts arhīvā.
1930. gadā Valsts arhīvam piešķīra Rīgas lombarda ēku Slokas ielā 16, uz kurieni 1931. gada 1. pusē no Rīgas pils Svina torņa pārvietoja VA dokumentus. No 1936. līdz 1939. gadam šai ēkai izbūvēja sešstāvu piebūvi, kas bija speciāli projektēta arhīva darba vajadzībām. Mūsdienās tur atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA). 1939. gadā arhīva rīcībā tika nodotas papildu telpas Rundāles pilī, kur glabāja Valsts kontroles un Statistikas pārvaldes uz laiku glabājamos dokumentus.
No 1924. līdz 1940. gada jūnijam VA direktors bija Jānis Bērziņš. Nozīmīgas dokumentu krātuves ārpus VA bija Ārlietu ministrijas un Kara ministrijas arhīvs, kā arī lielākais un nozīmīgākais no pašvaldību arhīviem – Rīgas pilsētas Vēsturiskais arhīvs, kurā atradās Rīgas valdes un tai pakļauto iestāžu dokumenti, pilsētas monētu kolekcija, vairāki simti dokumentu fotokopiju par Latvijas vēsturi, kā arī ap 1500 mikrofilmu par Latvijas vēsturi.