Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm. Par kultūras pieminekļiem atzīstami gan savā sākotnējā izskatā saglabājušies objekti, gan atsevišķas to daļas un fragmenti. Kultūras pieminekļus atbilstoši to izmantošanas un saglabāšanas tiesiskajam regulējumam iedala nekustamajos un kustamajos kultūras pieminekļos un tipoloģiskajās grupās (arheoloģijas, arhitektūras, mākslas, vēsturiskais, industriālais un zemūdens mantojums). No 1924. līdz 1943. gadam pastāvēja Pieminekļu valdes valsts aizsargājamo pieminekļu saraksts, kurā bija iekļauti 2434 objekti. Tas bija vienots, katru gadu papildināts Latvijas nozīmīgāko kultūrvēsturisko objektu saraksts. Padomju okupācijas laikā tika pieņemti vairāki pieminekļu saraksti: 1952. gadā Latvijas PSR valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu saraksts; 1954. gadā Republikāniskās nozīmes vēstures, arheoloģisko un mākslas pieminekļu saraksts; 1959. gadā Kultūras pieminekļu saraksts Latvijas PSR teritorijā; 1967. gadā Latvijas PSR Kultūras pieminekļu saraksts ar 3229 objektiem; 1983. gadā Latvijas PSR Vēstures un kultūras pieminekļu saraksts ar 4571 objektu. Padomju laika saraksti bija daļēji politizēti un atkarīgi no valdošās ideoloģijas. Kopš 1993. gada Latvijā atjaunots vienots, regulāri papildināts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. 2018. gadā valsts aizsardzībai pakļauti 2523 arheoloģijas, 3494 arhitektūras, 46 pilsētbūvniecības, 2740 mākslas, 145 vēstures un 27 industriālā mantojuma objekti. Objektu iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā notiek pēc vispusīga apzināšanas un izvērtēšanas procesa, kam seko konsultācijas ar nozares ekspertiem, īpašniekiem un pašvaldībām. Kultūras pieminekļus saglabāt un aizsargāt nozīmē kontrolēt un vadīt notiekošās pārmaiņas, nepieļaujot oriģinālās substances un autentiskuma zaudēšanu, piemēram, no iznīcināšanas pasargātas Rīgas Doma torņa 16. gs. konstrukcijas, kur pieminekļu aizsardzības sistēma panāca, ka tiek saglabātas nozīmīgas kultūras vērtības un piemineklis atjaunots autentiskā stāvoklī. Konkrētas kultūras pieminekļu aizsardzības prasības nosaka NKMP, katram objektam izdodot norādījumus. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu apkārtējās vides saglabāšanu un vizuālo uztveri, nekustamajiem kultūras pieminekļiem nosaka aizsardzības zonas. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabātības stāvokļa uzraudzība un kontrole ietver aktuālas informācijas komplektēšanu par objektiem, objektu apsekošanu un pārbaudi dabā. Kultūras pieminekļu saglabāšanai svarīga ir to regulāra kopšana un aprūpe, kas atkarīga no objekta saimnieka ieinteresētības, izpratnes, zināšanām un prasmēm. Konstatētu pārkāpumu gadījumos paredzēta atbilstoša sodīšana. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi nav sastinguši, tie noveco, nolietojas, kā arī cilvēka dzīves kvalitāte prasa veikt konkrētus saglabāšanas pasākumus un dažkārt arī pārveidošanas darbus. NKMP izvērtē kultūras pieminekļu remonta, konservācijas, restaurācijas u. c. pārveidojumu pieļaujamību, kā arī sniedz nepieciešamās konsultācijas, saskaņojumus projektu dokumentācijai un atļaujas. Kultūras mantojumu izpētei un pieminekļu glābšanai paredzēts valsts budžeta finansiāls atbalsts, kā arī pieejams starptautisks finansējums. Latvijā darbojas restauratoru kvalifikācijas novērtēšanas sistēma. Kultūras mantojuma aizsardzībā svarīga ir mākslas un antikvāro priekšmetu nelegālas aprites ierobežošana. NKMP veic arī mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas kontroli uz ārvalstīm – novērtē priekšmetus un izsniedz atļauju, komplektē informāciju par zagtiem un zudušiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Pieminekļu aizsardzības darbam nozīmīgs ir Pieminekļu dokumentācijas centrs, kurā glabājas vērtīgi materiāli, kopš tika izveidota pieminekļu aizsardzības sistēma. NKMP struktūrā darbojas neliels Arhitektūras muzejs. NKMP ir izvietota ēku kompleksā “Trīs brāļi”, kas pieminekļu aizsardzības darbam kalpo jau vairāk nekā 60 gadus un arvien vairāk veidojas par nozares kompetenču centru.