20. gs. 20.–30. gados lietišķajā mākslā aktuālas bija etnogrāfisko tradīciju un moderno virzienu attiecības. Modernisma, Art Deco stilistika ienāca keramikā (Rūdolfs Pelše, Georgs Kruglovs, Vilis Vasariņš, Andrejs Pormalis). Īpaši nozīmīga bija Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un Sigismunda Vidberga izveidotā, modernisma tendenču inspirētā porcelāna un fajansa apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924), kas guva ievērību arī ārzemēs. Tekstilmāksla (paklāji, dekoratīvas siensegas, aizkari u. c.) galvenokārt kalpoja interjeru noformēšanai, sintezējot etnogrāfiskā ornamenta variācijas ar Art Deco u. c. laikmetīgiem impulsiem (J. Madernieks, A. Cīrulis, Milda Klēbaha, Elga Kivicka, Jānis Sudmalis u. c.). Interjeru un mēbeļu projektēšanā (A. Cīrulis, J. Madernieks, Jēkabs Bīne u. c.) dominēja par latviskiem uzskatītu elementu lietojums; funkcionālisma ietekmē ienāca arī formu vienkāršība un minimāls rotājums. Ādas apdare grāmatsiešanā (Andrejs Purmalis, Margita Melnalksne, Viktorīna Zosta u. c.) arī absorbēja zināmus ģeometrizācijas elementus. Attīstījās arī metālmāksla (dzelzs, vara un sudraba kalumi, reprezentatīvas sudrablietas u. c.). Modernisma izteiksmi grāmatu dizainā 30. gados nomainīja retrospektīvākas tendences un krāšņi reprezentatīvi veidoli.
Starpkaru posmā radās arī rūpnieciskā dizaina sākumi, taču autoru vārdi bieži nav zināmi, jo mākslinieki šo jomu uzskatīja par papildu ienākumu avotu, nevis oriģinālu jaunradi. Ar ražotājiem sadarbojās tādi mākslinieki kā Sigismunds Vidbergs, Oskars Šteinbergs, Arturs Duburs u. c. Attīstījās lietišķā grafika (iesaiņojumi, reklāmas, pastmarkas, vērtspapīri, naudaszīmes utt.), kā arī dažādu firmu reklāmas biroji (Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) reklāmas birojs, kurā darbojās Zelma Baboliņa u. c.). Pēc Pirmā Pasaules kara darbu atsāka M. S. Kuzņecova un J. K. Jesena porcelāna uzņēmumi, lielākoties dekorējot produkciju pēc ārvalstu prototipiem, bet izmantoti arī vietējo mākslinieku meti; tāpat darbojās arī vairākas stikla rūpnīcas. Ap 30. gadu vidu aizsākās mērķtiecīga VEF radio un telefona aparātu dizaina izstrāde Art Deco un pludlīniju formās (Kārlis Irbītis, Ādolfs Irbīte); izcilākais sasniegums – tehnoloģiski un konstruktīvi unikālā miniatūrā fotokamera VEF-Minox (1938). Pludlīniju formas šai posmā ienāca arī transporta līdzekļu (autobusu, vieglo automobiļu u. c.) dizainā, nomainot stūrainos risinājumus. Pieprasījuma dēļ izvērsās velosipēdu ražošana (pazīstamākās – Gustava Ērenpreisa un Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrikas), savukārt rūpnīcā “Fēnikss” ražoja pasažieru un dažādu kravu vagonus. Vairāki uzņēmumi un aviācijas entuziasti nodarbojās ar lidmašīnu konstruēšanu. Augstu novērtēta tika Kārļa Irbīša VEF sporta lidmašīna I-12. Interjera dizainā novatoriskus principus nacionāli konstruktīvajā stilā piedāvāja Romans Suta.