Vēl 19. gs. spēcīgas bija viduslaicīgās ģilžu tradīcijas un ar tām saistītā amatnieciskā apmācības sistēma. Specializētu mākslas izglītību vispirms piedāvāja 1873. gadā dibinātā Elīzes fon Jungas-Štilingas (Elise von Jung-Stilling) zīmēšanas skola meitenēm, vēlāk pārveidota par Rīgas Pilsētas mākslas skolu. Tā darbojās līdz Pirmajam pasaules karam un gleznotāja Vilhelma Purvīša vadībā sniedza kvalitatīvu izglītību. Praktiskāk orientētas bija Rīgas Amatnieku biedrības amatniecības skola un Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības skola, kas uzskatāma par mūsdienu Jaņa Rozentāla Mākslas skolas priekšteci. 1895. gadā tika atvērta arī Venjamina Blūma (Wenjamin Bluhm) Zīmēšanas un gleznošanas skola krievu reālisma tradīcijās. Darbojās daudzu mākslinieku (Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Jūlija Madernieka u. c.) privātās studijas. Augstākā līmeņa izglītību studenti no Latvijas galvenokārt ieguva Pēterburgā, mācoties Mākslas akadēmijā un Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) piedāvā augstāko mākslas izglītību arī mūsdienās (dibināta 1919); V. Purvītis bija tās dibināšanas iniciators un rektors līdz 1934. gadam. Mācību struktūra tika veidota pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas parauga ar vispārējām mākslas klasēm, kam sekoja mācības meistarklasēs. To vadītāju dažādie rokraksti iekļāvās amplitūdā no akadēmiska reālisma līdz novatoriskākiem eksperimentiem. Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijā (1923–1934) izceļams mākslinieka Romana Sutas pedagoģiskais devums. Mākslas pamatus varēja apgūt arī Valdemāra Tones, Jāņa Roberta Tillberga, Ugas Skulmes u. c. mākslinieku privātajās studijās. Starpkaru periodā radās arī vairākas lietišķās mākslas un amatniecības skolas, tai skaitā Rīgas Valsts daiļamatniecības skola (1933–1940) – tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, kurā tiek īstenotas daudzveidīgas (apģērbu, ādas izstrādājumu, keramikas, stikla, metāla u. c.) dizaina programmas. Profesionālas mākslas vidusskolas statusā darbojas arī J. Rozentāla mākslas skola, piedāvājot akadēmiskās mākslas priekšmetus (zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju) līdzās foto un multimediju dizaina apgūšanai. Apmācība LMA ietver glezniecību, grafiku, tekstilmākslu, tēlniecību, keramiku, stikla mākslu, dažādas dizaina apakšnozares, vizuālo komunikāciju, animāciju un scenogrāfiju.