K. Padegs ir leģendāra personība Latvijas 20. gs. 20.–30. gadu kultūras vēsturē. K. Padega darbiem un tēlam mākslinieciskās darbības sākumā raksturīgi centieni izaicināt sabiedrību. Darbu tematika – asas laikmeta pretrunu izjūtas (Pirmā pasaules kara upuri, pilsētas sociālie pretstati, erotiski motīvi). Nereti pievērsies literāriem (Oskara Vailda, Oscar Wilde; Knuta Hamsuna, Knut Hamsun) tēliem. Darbos jaušama dažādu 20. gs. stilistisko virzienu klātbūtne – no jūgendstila elegances reminiscencēm līdz ekspresionisma izmisīgajai deformācijai un jaunās lietišķības materialitātei. 20. gs. 30. gadu nogales zīmējumi, pievēršoties eksotisku, tālu zemju motīviem un neīstenojamiem ceļojumiem, ir izsmalcinātāki. K. Padega izveidoto elegantā dendija tēlu, kas krasi atšķīrās no viņa sociālā stāvokļa, var atzīt par agrīnu performanci. Būtiska K. Padega personības daļa – inscenētie, galvenokārt Heinriha Bauera uzņemtie fotoportreti Lūcijas Kreicbergas fotosalonā, kas ir līdzvērtīgi sava laika nozīmīgāko fotomeistaru (piemēram, Edvarda Steihena, Edward Steichen) veikumam.
Mūsdienās K. Padega māksla vairs nespēj šokēt kā viņa dzīves laikā, bet nozīmīgākas kļuvušas tās fineses. K. Padega darbi spēj ne tikai rosināt nostaļģiju par aizgājušiem laikiem, bet radīt pavisam laikmetīgas pārdomas un sajūtas. Gandrīz vai katrā K. Padega darbā ietverts kaut kas greizs, kas padara viņa darbus gan intriģējošus, gan trausli sāpīgus, iemiesojot pasaules nenoteiktību un neprognozējamību. Vienlaikus tie pauž nepārprotamu tieksmi pēc harmonijas, ko reti izdodas sasniegt ne tikai īstenībā, bet arī iedomu ceļojumos.