Staļinisma periodā (līdz 1956. gadam) laikraksts iecerēts un īstenots galvenokārt kā mākslas ideoloģizācijas līdzeklis atbilstoši vulgāri marksistiskām un padomiskām koncepcijām. Lielā mērā balstoties uz šajās koncepcijās deklarēto mākslas tautiskuma jēdzienu un attīstot to, izdevums pakāpeniski pārauga profesionālo mākslas nozaru ietvarus un kļuva par demokrātijas un neatkarības atjaunošanas perioda (1988–1991) intelektuālo sagatavotāju ar noteicošu pārnacionālu ietekmi. Tas atspoguļoja radošo savienību, it īpaši Rakstnieku savienības, kā autonomu publiskās intelektuālās dzīves centru lomu (kopš 1965. gada) jau padomju režīmā Latvijā periodā pēc Josifa Staļina (krievu Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин, gruzīnu იოსებ სტალინი) nāves (1959–1985). Turpinot Latvijas Padomju rakstnieku savienības izdoto “Literatūras Avīzi” (1940.–1941. gadā vienreiz divās nedēļās) un sekojot Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Rakstnieku savienības nedēļas laikraksta “Ļiteraturnaja gazeta” (Литературная газета, 1929–1990) paraugam, publicēja rakstus par literatūru, mākslu, mūziku, arhitektūru, kino, teātri, plašsaziņas medijiem, kultūrvēstures mantojumu un citām profesionālās, amatieru un lietišķās kultūras nozarēm, latviešu oriģinālliteratūras darbus un tulkojumus, informāciju par kultūras dzīvi Latvijā, PSRS un citās valstīs, kā arī publicistiku un diskusijas par sabiedriski aktuālām problēmām ne tikai literatūrā un mākslā, bet sevišķi ekoloģijā saistībā ar ekonomiku, izglītībā, valodas politikā un 20. gs. Latvijas politiskajā un kultūrvēsturē.
Laikraksts bija galvenā sastāvdaļa – jumta izdevums – plašākā radošo savienību izdevumu kopumā, kurā ietilpa Rakstnieku savienības mēneša žurnāli “Karogs” (1940.–2010. gadā, kopš 90. gadu sākuma izdevējs SIA), “Avots” un krieviski “Rodņik” (Родник) jauniešiem (1987.–1992. gadā, līdz 1991. gadam izdevējs arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālkomiteja, LĻKJS CK), “Daugava” krievu valodā (1977.–1991. gadā, kā SIA izdevums reizi divos mēnešos līdz 2008. gadam) un pārējo radošo savienību ceturkšņa ilustrētais žurnāls “Māksla” (1959.–1990. gadā ceturkšņa žurnāls, līdz 1992. gadam iznāca reizi mēnesī, līdz 1996. gadam – reizi divos mēnešos). Padomju režīma liberalizācijas posmā (1985–1990) tam pieslējās arī nedēļas laikraksts “Skolotāju Avīze” (1948.–1989. gadā, vēlāk “Izglītība” un kopš 1994. gada “Izglītība un Kultūra”). Kultūras izdevumu klāstā iekļāvās arī mēneša žurnāli “Jaunās Grāmatas” (1958.–1988. gadā, 1989.–1991. gadā “Grāmata”), ko laida klajā izdevniecība “Liesma” (1989.–1991. gadā Kultūras ministrija, Rakstnieku savienība un Grāmatu draugu biedrība), un “Kino” (1960–1991) latviešu un krievu valodā, ko izdeva LPSR Valsts kinematogrāfijas komiteja.