Tēvs Miķelis Rozentāls bija izveicīgs lauku kalējs, dievbijīgs vīrs, pratis lasīt un rakstīt, dziedājis korāļus. Māte Lavīze, dzimusi Petroviča, veica visus lauku saimniecības darbus, pratusi lasīt. Ģimenes rocība nebija liela, jo apkārtējo māju saimnieki kalējam bieži nesamaksāja par paveikto darbu. Šis apstāklis kļuva par iemeslu J. Rozentāla nepabeigtajai skolas izglītībai, tādēļ viņš šīs zināšanas ieguva pašmācības ceļā.
1881.–1885. gadā J. Rozentāls bija Rīgas Mazās ģildes daiļkrāsotāju amata meistara Jūliusa Cilēviča māceklis, ieguva zeļļa kvalifikāciju, vēlāk apmeklēja Rīgas amatnieku biedrības skolu, 1888.–1894. gadā studēja Pēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā (Императорская Академия художеств, 1757) un par diplomdarbu “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”) 1894. gadā ieguva I pakāpes kvalifikāciju; diplomu saņēma pēc teorētisko eksāmenu nokārtošanas 1896. gadā. Nozīmīgas mākslas studijas ārzemju braucienos: 1897. gadā – Somija un Zviedrija, 1898. gadā – Vācija, Austrija un Francija, domājams, arī 1908. gadā – Francija, Šveice un Beļģija. Līdz 1899. gadam galvenokārt uzturējās Pēterburgā, tad pārcēlās uz dzīvi Saldū, kur uzbūvēja dabnīcu (tagad Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, 1947). No 1901. gada nogales dzīvoja Rīgā, no 1904. gada Konstantīna Pēkšēna projektētajā īres namā Alberta ielā 12–9, dzīvoklī, kas paredzēts māksliniekam ar speciāli izbūvētu darbnīcu, bet interjers iekārtots pēc J. Rozentāla skicēm (tagad Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, 1973).
25.02.1903. (pēc jaunā stila 5. martā) Helsingforsā apprecējās ar somu dziedātāju Elliju Forseli (Elli Forssell). Abu iepazīšanās bija romantiska, tā notika iepriekšējā gada nogalē, kad dziedātāja viesojās Rīgā. J. Rozentālu koncerta laikā apbūra somietes šarms, un pēc koncerta dāvinātās rozes Ellijai raisīja asociācijas ar mākslinieka uzvārda nozīmi vācu valodā – rožu ieleja. Viņa pārtrauca koncertu turneju, un pēc kāzām Rozentāli apmetās uz dzīvi Rīgā. Ģimenē bija trīs bērni: Laila Gede, precējusies Viļumsone; Irja Ausma (precējusies ar izdevēju Miķeli Gopperu) un Miķelis Māris (gleznotājs). 1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, pārcēlās uz Helsingforsu (mūsdienās Helsinki).
Janis Rozentāls. "Māte ar bērnu". 1906. gads. Papīrs, krāsaina litogrāfija. 33,1 x 48,3 cm.