Pašreizējais stāvoklis Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal sāka veidot tirgus ekonomiku un tirdzniecības nozīme sāka palielināties. 03.01.1991. tika pieņemts lēmums paaugstināt mazumtirdzniecības cenas, bet 1991. gada rudenī sākās cenu “atbrīvošana”, respektīvi, valsts regulēšanas atcelšana, kas turpinājās līdz 1992. gadam. Notika strauja valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācija, veidojās jauni uzņēmumi. Privātā sektora attīstība mazumtirdzniecībā notika straujāk nekā daudzās citās nozarēs. 1993. gadā trīs ceturtdaļas no visa tirdzniecības apgrozījuma tika veiktas privātajos uzņēmumos. Arī turpmākajos gados šis process turpinājās, privātā sektora īpatsvaram 1996. gada pirmajā ceturksnī sasniedzot 88 %. Liela nozīme tirdzniecības attīstībā Latvijā bija ārvalstu kapitālam. 1992. gadā ar ārvalstu kapitāla piesaisti tika izveidots pirmais modernais veikalu tīkls “Interpegro”, kas veiksmīgi attīstījās un ilgu laiku bija vienīgā nozīmīgā veikalu ķēde Latvijā.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā lieto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskas klasifikāciju. Atbilstoši tai tirdzniecība ietver vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, automobiļu un motociklu remonta pakalpojumus.
Iekšējā tirgus liberalizācija, kā arī strukturālās pārmaiņas pēc 1990. gadā veicināja tirdzniecības nozares īpatsvara pieaugumu tautsaimniecībā. 1996. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, tirdzniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā bija palielinājies divkārt un sasniedza 11,4 %. Nozarē strādājošo skaits sasniedza 117 000 jeb 12,3 % no kopējā nodarbināto skaita. Nākamajos gados tirdzniecības nozīme tautsaimniecībā turpināja pieaugt. Kopš 21. gs. sākuma tirdzniecības īpatsvars pievienotajā vērtībā un nodarbināto skaitā ir līdzīgs citu attīstīto valstu attiecīgajiem rādītājiem.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā tirdzniecības nozare, līdzīgi kā tautsaimniecība kopumā, piedzīvojusi gan strauju izaugsmi, gan pasaules globālās finanšu krīzes izraisītu lejupslīdi. 2004.–2007. gadā tirdzniecība pieauga par 60 %. Savukārt lejupslīdes laikā (2008‒2010) tā samazinājās par 17 %. Sākot ar 2011. gadu, tirdzniecība atkal sāka pieaugt. 2011.–2016. gadā tirdzniecības pieauguma temps vidēji gadā bija 3,6 %. 2016. gadā nozares īpatsvars pievienotajā vērtībā bija 14,7 % un tajā strādāja 124 000 jeb 13,9 % no kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaita.
No kopējās tirdzniecības nozarē radītās pievienotās vērtības 2015. gadā vairumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu tirdzniecību, veidoja 49 %, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu tirdzniecību, – 42 %, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts – 9 %.
Salīdzinot ar 2004. gadu, 2016. gadā kopējā pievienotā vērtība tirdzniecības nozarē bija pieaugusi par 54 %. Visstraujāk 2004.‒2015. gadā pieauga automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts – 2,3 reizes, vairumtirdzniecība – par 38 % un mazumtirdzniecība – par 48 %.
Vairumtirdzniecībā ietilpst jaunu un lietotu preču tālākpārdošana (pārdošana bez pārveidošanas) mazumtirgotājiem vai citiem vairumtirgotājiem, profesionāliem lietotājiem, citiem uzņēmumiem un iestādēm. Vairumtirdzniecībā iekļauj arī vairumtirdzniecības starpnieku, aģentu vai brokeru darbību preču pārdošanā. 2013. gadā nelauksaimniecisko starpproduktu vairumtirdzniecība tās uzņēmumu apgrozījuma kopējā struktūrā Latvijā veidoja 60,5 %, lauksaimniecības, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība – 20,2 %, mājsaimniecības preču vairumtirdzniecība – 15,7 %. Pārējo veidoja nespecializētā vairumtirdzniecība. Šīs nozares attīstības tendences cieši saistītas ar ārējās tirdzniecības dinamiku. Ekonomiskās lejupslīdes laikā 2009. gadā vairumtirdzniecības apgrozījums būtiski samazinājās – par 27,1 %. 2010.‒2013. gadā vairumtirdzniecības apjomi auga ļoti strauji. Apjoma pieaugumu ietekmēja gan eksporta apjomu kāpums, gan arī preču importa pieaugums. Gan vairumtirdzniecības, gan ārējās tirdzniecības apgrozījums 2013. gadā bija par 50 % lielāks nekā 2010. gadā. 2014.‒2016. gadā vairumtirdzniecības apgrozījums kopumā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 6,7 %.
Ar mazumtirdzniecību saprot jaunu un lietotu preču tālākpārdošanu galvenokārt plašai sabiedrībai personiskam un mājsaimniecības patēriņam, ko veic veikalos, kioskos, stendos, kā arī mazumtirdzniecību, ko veic uzņēmumi, kas organizē tirdzniecību pa pastu, apkārtceļojošie sīktirgotāji, ielu tirgotāji, patērētāju kooperatīvi un citi. Tajā ir iekļauta arī degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma kopējā struktūrā 2012. gadā pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība veidoja 43,2 %, t. sk. stendos un tirgos ‒ 0,8 %, degvielas mazumtirdzniecība ‒ 15 %, citu preču mazumtirdzniecība (tekstilizstrādājumi, apģērbi, apavi, mājsaimniecības piederumi, farmaceitiskie izstrādājumi, kosmētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas, pulksteņi, ziedi, sēklas u. c.) – 38,9 %, mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem, tirgiem – 2,9 %, t. sk. pa pastu vai interneta veikalos ‒ 2,1 %.

Pircēji lielveikalā. Rīga, 2009. gads.
Fotogrāfs Andrejs Strokins. Avots: F/64 Photo Agency.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums īpaši strauji pieauga pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 2005.‒2006. gadā tas pieauga par 18 % ik gadu, bet 2007. gadā – par 13 %. Ekonomiskās lejupslīdes laikā 2008.‒2010. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par trešdaļu. Sākot ar 2011. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums atkal sāka pieaugt. 2010.‒2016. gadā, pateicoties pakāpeniskiem situācijas uzlabojumiem darba tirgū un darba samaksas kāpumam, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 27 %. Svarīgs mazumtirdzniecību ietekmējošs faktors ir cenas, īpaši īstermiņā, taču ilgākā laika periodā tādi faktori kā tautsaimniecības attīstība, kreditēšanas iespējas, kā arī demogrāfiskās tendences un patēriņa paradumi kļūst arvien nozīmīgāki. Patēriņa paradumu maiņu labi ataino tirdzniecības pieaugums ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Mazumtirdzniecība pa pastu un internetu 2010.‒2016. gadā palielinājās 3,8 reizes. To iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, palielinājās no 8 % 2006. gadā līdz 44 % 2016. gadā. Tajā pašā laikā būtiski saruka mazumtirdzniecība stendos un tirgos.
Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta uzņēmumu 2015. gada neto apgrozījuma struktūru veidoja automobiļu pārdošana – 59 %, automobiļu detaļu un piederumu pārdošana – 30 %, automobiļu apkope un remonts – 10 %, motociklu, to detaļu un piederumu pārdošana, apkope un remonts – 1 %.