Tirdzniecība Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, parādījās jau senajos laikos kā vienkārša maiņas tirdzniecība ‒ viena prece tika mainīta pret citu. Viduslaikos iekšējās tirdzniecības nozīme pieauga. Tirdzniecība izpaudās galvenokārt kā maiņas sakari starp pilsētām un laukiem, arvien vairāk sāka izmantot naudu, nevis maiņas tirdzniecību. Tomēr preču apmaiņa starp pilsētām un laukiem naturālās saimniecības apstākļos bija niecīga. Tā aktivizējās, sākot ar 18. gs. otro pusi, kad lauksaimniecībā attīstījās preču ražošana. 19. gs. un 20. gs. sākumā iekšējās tirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt, to veicināja ievērojamas pārmaiņas Latvijas sociālekonomiskajā situācijā, rūpniecības un lauksaimniecības attīstība un citi faktori.

Kopš Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā tirdzniecības attīstība un tās nozīme tautsaimniecībā bijusi mainīga. To ietekmēja daudzi faktori, tādi kā karš, okupācija, ekonomiskās sistēmas maiņa, ekonomiskās attīstības cikla fāze un tamlīdzīgi.

Pirmais pasaules karš nopostīja lielāko daļu Latvijas teritorijas, iedzīvotāju skaits būtiski saruka. Tikai 1920. gadā valstī bija iespēja sākt tautsaimniecības atjaunošanu. Laika periodā no 1920. gada līdz padomju okupācijai 06.1940. Latvijas ekonomika pamazām atjaunojās, pieauga arī tirdzniecības nozīme tautsaimniecībā. Tirdzniecībā nodarbināto skaits 1920. gadā bija 21 600 jeb 2,3 % no visiem strādājošajiem, bet jau 1935. gadā tirdzniecībā strādājošo skaits bija pieaudzis līdz 68 300 jeb 5,7 % no visiem strādājošajiem.

1935. gadā notika pirmā Latvijas tirdzniecības skaitīšana. Tā parādīja, ka 26.06.1935. Latvijā pavisam bija 46 173 tirdzniecības uzņēmumi, no tiem līdz pieciem nodarbinātajiem bija 44 412 uzņēmumos (96,2%), 6‒50 nodarbinātie ‒ 1694 (3,7 %), 51 un vairāk nodarbināto bija 67 uzņēmumos (0,1 %). No visiem uzņēmumiem preču tirdzniecības uzņēmumi bija 30 753. Tajos strādāja 56 350 personas. 20.‒30. gadu saimniecības nozaru klasifikācijā tirdzniecībai pieskaitīja ne tikai preču tirdzniecību, bet arī tirdzniecības palīguzņēmumus, viesu uzņemšanu, satiksmi un transportu, izglītības, sporta, mākslas un izpriecu uzņēmumus, veselības kopšanas, tīrības, higiēnas uzņēmumus, apdrošināšanu un kredītus. Tādēļ, vērtējot vēsturisko pieredzi, pamatotāk izmantot datus par tā laika apvienoto nozari “preču tirdzniecība”.

1940.‒1991. gadā sociāli ekonomiskā vide Latvijā izmainījās. Pēc Latvijas okupācijas tika veikta tirdzniecības uzņēmumu nacionalizācija. Tirgus ekonomika tika aizstāta ar padomju tipa plānveida ekonomiku, un preču un pakalpojumu deficīts kļuva par šīs ekonomikas “vizītkarti”.

Padomju tipa plānveida ekonomikā galvenā uzmanība bija rūpniecības un militārā kompleksa attīstībai. Tirdzniecībai bija krietni mazāka nozīme. Par to liecina tirdzniecības nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecības struktūrā. Mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbināto iedzīvotāju skaits procentos no nodarbināto kopskaita Latvijā bija 7,3 % (1989), Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) – 6,6 % (1989), Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) – 16,7 % (1987), Japānā – 16,2 % (1987), Somijā – 8,4 % (bez sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, 1986. gads). PSRS tirdzniecība tika organizēta trīs veidos: valsts, kooperatīvā un kolhozu tirdzniecība. Valsts uzņēmumiem bija galvenā nozīme gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā. 1982. gadā Latvijā kopējā preču apgrozījumā valsts tirdzniecības īpatsvars veidoja 63,6 %, kooperatīvā tirdzniecība – 33,6 % un kolhozu tirgus – 2,8 %.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal sāka veidot tirgus ekonomiku un tirdzniecības nozīme sāka palielināties. 03.01.1991. tika pieņemts lēmums paaugstināt mazumtirdzniecības cenas, bet 1991. gada rudenī sākās cenu “atbrīvošana”, respektīvi, valsts regulēšanas atcelšana, kas turpinājās līdz 1992. gadam. Notika strauja valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācija, veidojās jauni uzņēmumi. Privātā sektora attīstība mazumtirdzniecībā notika straujāk nekā daudzās citās nozarēs. 1993. gadā trīs ceturtdaļas no visa tirdzniecības apgrozījuma tika veiktas privātajos uzņēmumos. Arī turpmākajos gados šis process turpinājās, privātā sektora īpatsvaram 1996. gada pirmajā ceturksnī sasniedzot 88 %. Liela nozīme tirdzniecības attīstībā Latvijā bija ārvalstu kapitālam. 1992. gadā ar ārvalstu kapitāla piesaisti tika izveidots pirmais modernais veikalu tīkls “Interpegro”, kas veiksmīgi attīstījās un ilgu laiku bija vienīgā nozīmīgā veikalu ķēde Latvijā.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā lieto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskas klasifikāciju. Atbilstoši tai tirdzniecība ietver vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, automobiļu un motociklu remonta pakalpojumus.

Iekšējā tirgus liberalizācija, kā arī strukturālās pārmaiņas pēc 1990. gadā veicināja tirdzniecības nozares īpatsvara pieaugumu tautsaimniecībā. 1996. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, tirdzniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā bija palielinājies divkārt un sasniedza 11,4 %. Nozarē strādājošo skaits sasniedza 117 000 jeb 12,3 % no kopējā nodarbināto skaita. Nākamajos gados tirdzniecības nozīme tautsaimniecībā turpināja pieaugt. Kopš 21. gs. sākuma tirdzniecības īpatsvars pievienotajā vērtībā un nodarbināto skaitā ir līdzīgs citu attīstīto valstu attiecīgajiem rādītājiem.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā tirdzniecības nozare, līdzīgi kā tautsaimniecība kopumā, piedzīvojusi gan strauju izaugsmi, gan pasaules globālās finanšu krīzes izraisītu lejupslīdi. 2004.–2007. gadā tirdzniecība pieauga par 60 %. Savukārt lejupslīdes laikā (2008‒2010) tā samazinājās par 17 %. Sākot ar 2011. gadu, tirdzniecība atkal sāka pieaugt. 2011.–2016. gadā tirdzniecības pieauguma temps vidēji gadā bija 3,6 %. 2016. gadā nozares īpatsvars pievienotajā vērtībā bija 14,7 % un tajā strādāja 124 000 jeb 13,9 % no kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaita.

No kopējās tirdzniecības nozarē radītās pievienotās vērtības 2015. gadā vairumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu tirdzniecību, veidoja 49 %, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un motociklu tirdzniecību, – 42 %, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts – 9 %.

Salīdzinot ar 2004. gadu, 2016. gadā kopējā pievienotā vērtība tirdzniecības nozarē bija pieaugusi par 54 %. Visstraujāk 2004.‒2015. gadā pieauga automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts – 2,3 reizes, vairumtirdzniecība – par 38 % un mazumtirdzniecība – par 48 %.

Vairumtirdzniecībā ietilpst jaunu un lietotu preču tālākpārdošana (pārdošana bez pārveidošanas) mazumtirgotājiem vai citiem vairumtirgotājiem, profesionāliem lietotājiem, citiem uzņēmumiem un iestādēm. Vairumtirdzniecībā iekļauj arī vairumtirdzniecības starpnieku, aģentu vai brokeru darbību preču pārdošanā. 2013. gadā nelauksaimniecisko starpproduktu vairumtirdzniecība tās uzņēmumu apgrozījuma kopējā struktūrā Latvijā veidoja 60,5 %, lauksaimniecības, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība – 20,2 %, mājsaimniecības preču vairumtirdzniecība – 15,7 %. Pārējo veidoja nespecializētā vairumtirdzniecība. Šīs nozares attīstības tendences cieši saistītas ar ārējās tirdzniecības dinamiku. Ekonomiskās lejupslīdes laikā 2009. gadā vairumtirdzniecības apgrozījums būtiski samazinājās – par 27,1 %. 2010.‒2013. gadā vairumtirdzniecības apjomi auga ļoti strauji. Apjoma pieaugumu ietekmēja gan eksporta apjomu kāpums, gan arī preču importa pieaugums. Gan vairumtirdzniecības, gan ārējās tirdzniecības apgrozījums 2013. gadā bija par 50 % lielāks nekā 2010. gadā. 2014.‒2016. gadā vairumtirdzniecības apgrozījums kopumā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 6,7 %.

Ar mazumtirdzniecību saprot jaunu un lietotu preču tālākpārdošanu galvenokārt plašai sabiedrībai personiskam un mājsaimniecības patēriņam, ko veic veikalos, kioskos, stendos, kā arī mazumtirdzniecību, ko veic uzņēmumi, kas organizē tirdzniecību pa pastu, apkārtceļojošie sīktirgotāji, ielu tirgotāji, patērētāju kooperatīvi un citi. Tajā ir iekļauta arī degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma kopējā struktūrā 2012. gadā pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība veidoja 43,2 %, t. sk. stendos un tirgos ‒ 0,8 %, degvielas mazumtirdzniecība ‒ 15 %, citu preču mazumtirdzniecība (tekstilizstrādājumi, apģērbi, apavi, mājsaimniecības piederumi, farmaceitiskie izstrādājumi, kosmētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas, pulksteņi, ziedi, sēklas u. c.) – 38,9 %, mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem, tirgiem – 2,9 %, t. sk. pa pastu vai interneta veikalos ‒ 2,1 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums īpaši strauji pieauga pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 2005.‒2006. gadā tas pieauga par 18 % ik gadu, bet 2007. gadā – par 13 %. Ekonomiskās lejupslīdes laikā 2008.‒2010. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par trešdaļu. Sākot ar 2011. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums atkal sāka pieaugt. 2010.‒2016. gadā, pateicoties pakāpeniskiem situācijas uzlabojumiem darba tirgū un darba samaksas kāpumam, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 27 %. Svarīgs mazumtirdzniecību ietekmējošs faktors ir cenas, īpaši īstermiņā, taču ilgākā laika periodā tādi faktori kā tautsaimniecības attīstība, kreditēšanas iespējas, kā arī demogrāfiskās tendences un patēriņa paradumi kļūst arvien nozīmīgāki. Patēriņa paradumu maiņu labi ataino tirdzniecības pieaugums ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Mazumtirdzniecība pa pastu un internetu 2010.‒2016. gadā palielinājās 3,8 reizes. To iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, palielinājās no 8 % 2006. gadā līdz 44 % 2016. gadā. Tajā pašā laikā būtiski saruka mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta uzņēmumu 2015. gada neto apgrozījuma struktūru veidoja automobiļu pārdošana – 59 %, automobiļu detaļu un piederumu pārdošana – 30 %, automobiļu apkope un remonts – 10 %, motociklu, to detaļu un piederumu pārdošana, apkope un remonts – 1 %.

Tirdzniecības nozarē 2016. gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 769 eiro, bet neto darba samaksa 565 eiro. Darba samaksa nozarē 2016. gadā bija par 12 % zemāka nekā vidēji tautsaimniecībā. Salīdzinot ar 2005. gadu, 2016. gadā bruto darba samaksa tirdzniecībā bija pieaugusi 2,8 reizes (tautsaimniecībā vidēji – 2,4 reizes). Sadalījumā pa tirdzniecības galvenajiem veidiem darba samaksa bija atšķirīga. Mazumtirdzniecībā bruto darba samaksa bija 616 eiro, vairumtirdzniecībā – 1066 eiro, bet automobiļu un motociklu tirdzniecībā un remontā – 781 eiro.

2016. gadā tirdzniecības nozarē pavisam bija 28 600 ekonomiski aktīvo uzņēmumu, kas veidoja 15 % no visiem tautsaimniecībā esošajiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem. No visiem nozarē esošajiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem 50 % bija mazumtirdzniecībā, 32 % – vairumtirdzniecībā un 18 % – automobiļu un motociklu tirdzniecībā un remontā. No visiem tirdzniecības nozarē esošajiem uzņēmumiem visvairāk bija Rīgas reģionā (15 000 jeb 52 % no visiem uzņēmumiem). 4300 tirdzniecības uzņēmumu bija Pierīgas reģionā, 2400 – Kurzemē, 1700 – Vidzemē, 2200 – Zemgalē un 300 – Latgalē. No visiem nozarē esošajiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem 92 % jeb 26 300 uzņēmumu bija ar nodarbināto skaitu līdz deviņiem cilvēkiem, 1300 uzņēmumu nodarbināto skaits bija 10‒19, 939 uzņēmumos nodarbināto skaits bija 20‒249. Tikai 44 uzņēmumos jeb 0,2 % no visiem uzņēmumiem nodarbināto skaits pārsniedza 250.

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi tirdzniecībā sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem 2016. gadā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Kopējais tirdzniecības nozares komersantu (komercsabiedrību) neto apgrozījums 2016. gadā bija 26,5 miljardi eiro, tajā skaitā vairumtirdzniecībā – 17,5 miljardi eiro, mazumtirdzniecībā – 7 miljardi eiro, automobiļu un motociklu tirdzniecībā un remontā – 2 miljardi eiro. Kopējo tirdzniecības apgrozījumu ietekmē tādi faktori kā makroekonomikas attīstības tendences, pircēju vēlmes un iespējas, konkurences apstākļi, katra individuāla uzņēmuma investīcijas un biznesa stratēģija.

SIA “Firmas.lv” veidotais “Latvijas biznesa gada pārskats 2017” liecina, ka 2016. gadā lielākie pārtikas tirdzniecības nozares uzņēmumi pēc apgrozījuma bija mazumtirdzniecības veikalu “Rimi” un “Supernetto” pārvaldītāja SIA “Rimi Latvia” un mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “Maxima Latvija”, datortehnikas vairumtirdzniecībā – a/s “Elko grupa”, degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecībā – SIA “Circle K Latvia” un SIA “Orlen Latvija”, sadzīves tehnikas vairumtirdzniecībā – SIA “Samsung Electronics Baltics”, saimniecības preču vairumtirdzniecībā – SIA “Sanitex”, auto tirdzniecībā – SE “Moller Baltic Import”, būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecībā – SIA “Depo DIY”, medikamentu vairumtirdzniecībā – a/s “Recipe Plus”, lauksaimniecības produktu tirdzniecībā – SIA “Elagro Trade”, tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībā – SIA “Philip Morris Latvia”, kokapstrādes iekārtu un instrumentu tirdzniecībā – SIA “Contiplus Riga”, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībā – SIA “Amber Distribution Latvia”.

Avots: tīmekļa vietne “Firmas.lv”; Uzņēmuma reģistrs.

Viens no strauji augošiem mazumtirdzniecības uzņēmumu tipiem ir tirdzniecības centri, kuri apvieno pārtikas lielveikalus, specializētos veikalus un pakalpojumu uzņēmumus. Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir koncentrēti Rīgā, kas objektīvi sakrīt gan ar iedzīvotāju daudzumu, gan ar augstāku maksātspēju un citiem faktoriem. Lielākie Rīgas tirdzniecības centri 2015. gadā pēc apgrozījuma bija “Alfa”, “Spice”, “Riga Plaza”, “Origo”, “Domina Shopping”, “Galerija Centrs”, “Stockmann”, “Mols”, “Spice Home”, “Sky&More” un citi.

Tirdzniecības attīstībā Latvijā nozīmīgi bijuši vairāki uzņēmēji, kuri saņēmuši valsts apbalvojumus: Juris Ulmanis ‒ “Motorola” pārstāvis Baltijas valstīs, Ivars Strautiņš ‒ Latvijas kooperatīvo sabiedrību Centrālās savienības “Turība” valdes priekšsēdētājs, Raimonds Gerkens ‒ uzņēmējs, Ināra Beļinkaja ‒ SIA “Jānis Roze” direktore, Latvijas Grāmatu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Vija Kilbloka ‒ SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja, grāmatizdevēja un citi.

Nozīmīgākās profesionālās organizācijas tirdzniecības nozarē ir Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Auto asociācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Latvijas Grāmattirgotāju asociācija un citas. Nozares darba ņēmēju organizācija ir Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.

Kopš 1995. gada Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rīko konkursu “Latvijas Labākais tirgotājs”, lai popularizētu labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, kā arī paaugstinātu nozarē strādājošo profesionalitāti. Šo gadu laikā konkurss ir palīdzējis gūt uzmanību un iemantot plašāku atpazīstamību vairāk nekā tūkstotim pašmāju uzņēmumu. Līdzīgus konkursus savas darbības ietvaros rīko arī dažas citas ar tirdzniecību saistītās asociācijas.

Žurnāls “Latvijas Tirgotājs/SPENDit” (kopš 1920. gada) ir Latvijā vienīgais profesionālais medijs tirdzniecības nozarē. Tajā tiek publicēta aktuāla informācija par norisēm nozarē Latvijā un pasaulē, vietējiem un ārvalstu tirgotājiem, ražotājiem, juristu skaidrojumi, likumdošanas jaunumi, kā arī atspoguļoti citi ar nozari saistīti jautājumi. Žurnāls iznāk reizi divos mēnešos drukātā un elektroniskā formā.