Mūsdienu situācijas skaitliskie rādītāji, dinamika mūsdienās Latviešu un citu skaitliski lielāko tautību pārstāvju koriģētais skaits laikposmā kopš 1989. gada sniegts 1. tabulā. Latviešu skaits 20. gs. 90. gados samazinājās no 1,388 līdz 1,371 miljoniem jeb par 17 000, bet 1989.‒2016. gadā kopā par 171 100 jeb 11,4 %. Tātad pēc neatkarības atjaunošanas ik gadu vidēji latviešu skaits valstī saruka par 6300. Turklāt jāņem vērā, ka apmēram 120 000 latviešu tautas skaitīšanā norādīja, ka mājās pārsvarā lieto kādu citu, nevis latviešu, valodu (visbiežāk krievu valodu). No tā izriet, ka faktiskais latviešu skaits ir vēl mazāks. Latgaliski ikdienā runā 164 500 cilvēku, visvairāk Latgalē (98 000).
Samazinājās arī visu skaitliski lielāko etnisko minoritāšu pārstāvju skaits. Krievu skaits būtiski samazinājās 20. gs. 90. gadu sākumā līdz ar PSRS karaspēka apakšvienību evakuāciju, taču ievērojams to samazinājums atzīmēts arī visos turpmākajos gados. Samazinājums veidojies gan dabiskā ceļā, gan emigrācijas dēļ. Rezultātā no vairāk nekā 900 000 krievu 1989. gadā to skaits sarucis līdz apmēram 500 000 2016. gadā. Vēl straujāk saruka baltkrievu un ukraiņu skaits, arī tāpēc, ka šīm minoritātēm bija relatīvi zems etniskās pašapziņas līmenis. Gadsimtu mijā čigānu skaitam bija tendence palielināties relatīvi augstā dzimstības līmeņa dēļ. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) liela čigānu daļa izbrauca. Dramatiski samazinājās ebreju skaits. Šai minoritātei raksturīga zema dzimstība, ļoti augsts novecojums un pastāvīga negatīva starptautiska migrācijas bilance.
Mazākumtautību festivāla "Latvijas vainags" dalībnieces. Rīga, 2011. gads.
Fotogrāfs Mārtiņš Zilgalvis. Avots: F/64 Photo Agency.
Samazinājies arī Latvijas pamattautas ‒ lībiešu ‒ skaits, galvenokārt asimilācijas dēļ. 1935. gadā tika uzskaitīti 944 lībieši (līvi). Padomju okupācijas periodā iestādes nelabprāt reģistrēja viņu tautību, un pirmajā pēckara skaitīšanā 1959. gadā tika uzskaitīti tikai 185 lībieši. Pēc neatkarības atgūšanas lībieši varēja legalizēt etnisko piederību, tāpēc to reģistrētais skaits nedaudz palielinājās ‒ līdz vairāk nekā 200 cilvēkiem gadsimta beigās. Tomēr asimilācijas rezultātā lībiešu skaits samazinājies līdz apm. 160 cilvēkiem 2016. gadā.
| 1. tabula. |
| Latviešu un skaitliski lielāko minoritāšu pārstāvju skaita dinamika 1989.‒2016. gadā (gada sākumā, tk cilvēku) |
| Tautība | 1989 | 2000 | 2016 | 2016. gads pret 1989. gadu |
| tk | % |
| Latvieši | 1387,8 | 1370,7 | 1216,4 | -171,4 | 87,6 |
| Krievi | 905,5 | 703,2 | 504,4 | -401,1 | 55,7 |
| Baltkrievi | 119,7 | 97,2 | 66,0 | -53,7 | 55,1 |
| Ukraiņi | 92,1 | 63,6 | 44,6 | -47,5 | 48,4 |
| Poļi | 60,4 | 59,5 | 41,5 | -18,9 | 68,7 |
| Lietuvieši | 34,6 | 33,4 | 23,9 | -10,7 | 69,1 |
| Čigāni | 7,0 | 8,2 | 5,3 | -1,7 | 75,7 |
| Ebreji | 22,9 | 10,4 | 5,0 | -17,9 | 21,8 |
| Vācieši | 3,8 | 3,5 | 2,6 | -1,2 | 68,4 |
| Igauņi | 3,3 | 2,7 | 1,8 | -1,5 | 54,5 |
| Citas tautības un neizvēlēta tautība | 29,5 | 25,9 | 57,5 | +28,0 | 195 |
| Avots: Centrālās statistikas pārvalde. Autora aprēķins. |
Neskatoties uz latviešu tautas skaitliskā apjoma samazināšanos, latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaug (skat. 1. attēlu).
Tomēr tas būtiski atpaliek no pirmskara līmeņa, kad trīs no katriem četriem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem bija latviešu tautības. Pamattautības iedzīvotāju daļa Latvijā ir viena no viszemākajām visā Eiropā.
Neatkarības gados latviešu īpatsvars pieaudzis visos valsts reģionos. Vislatviskākais ir Vidzemes reģions (2016. gadā 87 % iedzīvotāju bija latvieši). Relatīvi augsts latviešu īpatsvars ir arī Kurzemē (76 %), Pierīgas reģionā (72 %), Zemgalē (71 %), toties ļoti zems Latgalē (46 %) un Rīgā (46 %).
Daudzās pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu un otro lielāko pilsētu Daugavpili, kā arī Rēzekni, latvieši ir mazākumā. Rīgā austrumslāvu īpatsvars sasniedz gandrīz pusi no iedzīvotāju skaita, bet Daugavpilī gandrīz divas trešdaļas, tomēr neatkarības gados šie rādītāji sistemātiski sarūk. Relatīvi zems latviešu īpatsvars ir visās citās republikas pilsētās (izņemot Valmieru), kā arī divos Latgales attīstības centros ‒ Krāslavā un Ludzā, attiecīgi 43 % un 59 %.
1. attēlā minēti novadi ar lielāko un mazāko latviešu īpatsvaru. Vislielākais latviešu īpatsvars ir Lubānas un Dundagas novadā (95‒96 %). Izteikti vismazākais šis īpatsvars ir Zilupes un Daugavpils novadā (attiecīgi 25 % un 35 %). Viendabīgākā latviskā vide izteiktāka ir Kurzemes ziemeļos un rietumos, kā arī Vidzemes austrumos un Latgales ziemeļos.
Vairākums krievu (56‒57% no to kopskaita) koncentrējas Rīgā un Daugavpilī (apmēram 400 000 21. gs. sākumā un 280 000 2016. gadā). Ievērojams to skaits ir arī pārējās lielākajās pilsētās. No novadiem procentuāli visvairāk krievu ir Zilupes (54 %) un Daugavpils (41 %) novadā.
Mazākumtautību festivāla "Latvijas vainags" dalībnieki. Rīga, 2011. gads.
Fotogrāfs Mārtiņš Zilgalvis. Avots: F/64 Photo Agency.
Baltkrievu relatīvi visvairāk ir Daugavpilī, Jelgavā un arī Krāslavas, Zilupes un Dagdas novadā.
Ukraiņu teritoriālais sadalījums ir specifisks ‒ divas trešdaļas ukraiņu pastāvīgi dzīvo Rīgas un Pierīgas reģionos, vēl 11 % ‒ Liepājā un Ventspilī. Maz ukraiņu ir Vidzemē. No novadiem visvairāk ukraiņu mīt Mārupes, Olaines un Salaspils pašvaldībās. Vairāk nekā trešdaļa no visiem poļiem dzīvo Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā, veidojot 13 % no kopējā iedzīvotāju skaita pilsētā un novadā. Relatīvi liels poļu īpatsvars ir arī Krāslavas un Ilūkstes novadā. Lielākoties tie ir pamatiedzīvotāji, kuri dzīvo lauku apdzīvotajās vietās.
Gandrīz 60 % lietuviešu dzīvo Kurzemes un Zemgales reģionos, galvenokārt pierobežas novados un Liepājā. Visaugstākais lietuviešu īpatsvars ir Priekules, Vaiņodes un Auces novadā, relatīvi augsts arī Tērvetes un Bauskas novadā. Vairāk nekā 5000 lietuviešu dzīvo Rīgā.
| 2. tabula. |
| Rīgas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1989.‒2016. gadā |
| Tautība | Tk cilvēku | Īpatsvars kopskaitā, procentos |
| 1989 | 2000 | 2016 | 1989 | 2000 | 2016 |
| Latvieši | 332 | 313 | 295 | 36,5 | 41,0 | 46,2 |
| Krievi | 431 | 335 | 241 | 47,3 | 43,9 | 37,7 |
| Baltkrievi | 44 | 36 | 25 | 4,8 | 4,7 | 3,9 |
| Ukraiņi | 44 | 32 | 22 | 4,8 | 4,2 | 3,5 |
| Poļi | 17 | 16 | 12 | 1,8 | 2,1 | 1,8 |
| Lietuvieši | 7 | 7 | 5 | 0,8 | 0,9 | 0,8 |
| Ebreji | 19 | 8 | 3,7 | 2,1 | 1,1 | 0,6 |
| Čigāni | 1,1 | 1,2 | 0,8 | 0,1 | 0,2 | 0,1 |
| Igauņi | 1,2 | 1,0 | 0,7 | 0,1 | 0,1 | 0,1 |
| Vācieši | 1,1 | 1,1 | 1,1 | 0,1 | 0,1 | 0,2 |
| Citas tautības un neizvēlēta tautība | 15 | 14 | 30 | 1,6 | 1,7 | 5,1 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Autora aprēķins. |
Rīgā sarūk visu skaitliski lielāko etnosu pārstāvju absolūtais skaits. Kopš 1989. gada latviešu skaits samazinājies no 332 000 līdz 295 000 2016. gadā, tanī skaitā kopš 2000. gada ‒ par 22 000. Nelatviešu depopulācija bijusi vēl izteiktāka, tāpēc latviešu īpatsvars rīdzinieku sastāvā pat manāmi pieaudzis: no 36,5 % 1989. gadā līdz 41,0 % 2000. gadā un 46,2 % 2016. gadā. Visbūtiskāk (gandrīz divas reizes) samazinājies baltkrievu skaits, taču arī citu austrumslāvu etnisko kopienu pārstāvju skaits samazinājās, tikai nedaudz mazāk.
Mazākumtautību festivāla "Latvijas vainags" dalībnieces. Rīga, 2011. gads.
Fotogrāfs Mārtiņš Zilgalvis. Avots: F/64 Photo Agency.
