Pirmās cirka viesizrādes Latvijas teritorijā notika 19. gs. sākumā. Ap 1864. gadu iepretim Vērmanes dārzam tika uzcelta pagaidu koka cirka ēka viesizrāžu uzņemšanai vasaras sezonā, kad Rīgā viesojās cirka mākslinieks Karls Rapo (Carl Rappo) no Austroungārijas, Kurzemē dzimušais akrobāts un jātnieks Kristofs de Bahs (Christoph de Bach) ar trupu Circus gymnasticus un citi. Ap 1878. gadu Rīgā no Prūsijas ieradās uzņēmējs, cirka mākslinieks un zirgu dresētājs Alberts Salamonskis (Альберт Вильгельмович Саламонский), kurš vēlējās Rīgā būvēt cirka ēku. A. Salamonskis uzcēlis stacionāru ziemas cirku Maskavā (1880) un arī Odesā (1888). Rīgā Salamonska cirks tika celts pēc latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta un pabeigts 1888. gadā. Sākotnēji bija paredzēts celt tāda paša tipa ēku kā Odesā un Maskavā, bet būvniecība aizkavējās astoņus gadus. Šajā laikā tehnoloģijas attīstījās un J. F. Baumanis uzprojektēja vienkāršāku, bet funkcionālu ēku Rīgas centrā. Pirms tagadējās Rīgas cirka ēkas celtniecības pabeigšanas 1888. gadā tai blakus tika uzcelta pagaidu ēka ar ieeju no tagadējās Alfrēda Kalniņa ielas. Jaunuzceltajā cirka ēkā varēja satilpt līdz 1 700 skatītājiem, un tieši tā bija pirmā masu atpūtai paredzētā celtne Rīgā, tāpēc to mēdza izmantot arī citiem izklaides žanriem: koru koncertiem, kino rādīšanai un sabiedriskām sapulcēm. Līdz ar stacionāra cirka uzcelšanu parādījās pirmie vietējā cirka profesionāļi – cīkstoņi, faķīri, riteņbraucēji, zvēru dresētāji. 19. gs. beigās tagadējās Latvijas teritorijā sāka nostiprināties cirka tradīcijas.
Cirka ēka. Rīga, 1910. gads.
Latvijas Republikas laikā Rīgas cirka priekšnesumos latviešu mākslinieki uzstājās maz. Zināmākie bija klaunu duets Ripsis un Pipsis, īstajos vārdos Andrejs Upenieks un Indriķis Straupe, un cīkstonis Jānis Leskinovičs. Vietējie mākslinieki, kam neizdevās uzstāties Rīgas cirkā, ceļoja pa Latviju un vasarās uzstājās tirgus laukumos uzslietās teltīs (ne vienmēr apaļās), ko mēdza dēvēt arī par balagāniem. Zināmākie balagānu īpašnieki bija Jēkabs Balodis, Ādolfs Āzis, Žanis Šulcs, Kārlis Pētersons un Jānis Rožkalns.
Sākoties Otrajam pasaules karam, kad Latviju okupēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) armija, Salamonska cirks tika nacionalizēts. No 1944. gada līdz 1990. gadam cirka mākslinieku darbību, līdzīgi kā citos PSRS cirkos, vadīja PSRS Kultūras ministrijas Cirku pārvalde. Programmā tika iekļauti gan vietējo mākslinieku, gan arī viesmākslinieku priekšnesumi. Vietējie mākslinieki un trupa devās viesizrādēs pa PSRS. Darbību sāka arī vairākas cirka studijas, piemēram, “Jaunība” (1981).
