H. Blaus māla baložu šaušanai pievērsās ap 1910. gadu. Tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs izcīnīja pārbaudes sacensībās Pēterburgā 1912. gadā. Olimpiskajās spēlēs Stokholmā 1912. gadā, pārstāvot Krievijas Impēriju, izcīnīja 3. vietu – bronzas godalgu – māla baložu šaušanā (ieguva 91 punktu). 1912. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās arī šaušanā uz skrejošo briedi (t. i., uz kustīgu mērķi).
Ar panākumiem startēja šaušanas sacensībās arī pēc Pirmā pasaules kara. Saskaņā ar sporta vēstures pētnieku Viļa Čikas, Arnolda Šmita un Latvijas Olimpiskās komitejas apkopotajiem datiem, H. Blaus Latvijas čempiona titulu māla baložu šaušanā izcīnīja deviņas reizes (1926., 1928., 1930.–1935., 1938. gadā), kā arī kļuva par valsts čempionu šaušanā ar mazkalibra šauteni. H. Blaus vairākkārt laboja Latvijas rekordus māla baložu šaušanā.
H. Blaus pārstāvēja Latviju arī starptautiskās šaušanas sporta sacensībās, tostarp Baltijas meistarsacīkstēs jeb čempionātā 1937. gadā, pasaules čempionātos Berlīnē 1936. gadā un Helsinkos 1937. gadā. Regulāri 30. gados pārstāvēja Latvijas izlasi valstsacīkstēs māla baložu šaušanā, izcīnot uzvaras gan izlases sastāvā, gan individuālajā konkurencē. Savās pēdējās nozīmīgākajās starptautiskajās sacīkstēs – pasaules čempionātā Helsinkos 1937. gadā – H. Blaus bija labākais no Latvijas māla baložu šāvējiem un kopā ar Latvijas izlasi ieguva 6. vietu māla baložu šaušanas kopvērtējumā.
Pasaules čempionāts šaušanā. Helsinki, 1937. gads. Sacensības stenda šaušanā. Priekšplānā – Haralds Blaus.
Fotogrāfs Kārlis Kļava. Avots: Jāņa Kļavas privātais arhīvs.
Līdztekus šaušanas sportam aizrāvās ar medībām un kinoloģiju. Līdzdarbojās dažādās šaušanas un medību sporta organizācijās, t. sk. Āgenskalna Strēlnieku biedrībā, Latvijas Pareizu medību un šaušanas biedrībā, Latvijas Medību biedrībā. 30. gados izveidoja un uzturēja savu suņu audzētavu. 1935. gadā izdota H. Blaua grāmata “Šaušanas māksla ar skrošu bisi: rokas grāmata medību un sporta šaušanā” ar autora ilustrācijām (atkārtots izdevums 2016. gadā).
