617
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā līdz ar daiļslidošanas atpazīstamības izaugsmi Eiropā, Ziemeļamerikā un Krievijā tā veidojās arī Latvijas teritorijā. Latvijā 19. gs. un 20. gs. mijā vācu sporta biedrības līdzās citiem sporta veidiem attīstīja arī slidošanu – daiļslidošanu un ātrslidošanu.
1857. gada sākumā Rīgā atklāja pirmo publisko slidotavu, ko ierīkoja uz pilsētas nocietinājumu grāvja ledus (tagad Pilsētas kanāls) Kārļa vārtu tuvumā. Nozīmīgs slidošanas attīstības notikums bija 02.1866. Rīgā (uz Daugavas ledus) un Jelgavā, kur slidošanas mākslu demonstrēja modernās daiļslidošanas pamatlicējs – amerikānis Džeksons Hainss (Jackson Haines).
Pirmās zināmās daiļslidošanas sacīkstes (kopā ar ātrslidošanu) notika Rīgā 18.02.1890. Vēlākos gados sacensības ar balvu izcīņu notika Ķeizardārzā, kur 1. Rīgas Riteņbraucēju biedrībai bija slidotava. Pirmās oficiālās sacensības daiļslidošanā sarīkoja vācu sporta biedrība “Kaiserwald” 1907. gada ziemā.
Pirms Pirmā pasaules kara nozīmīgākā sporta organizācija, kas Latvijā veicināja ziemas sporta veidu attīstību, t. sk. daiļslidošanu, bija Baltijas Sporta biedrību savienība (1909).
1922. gadā tika izveidota Latvijas Ziemas sporta savienība (LZSS), kurā 1929./1930. gada sezonā sāka darboties Daiļslidošanas sekcija. 15.02.1926. LZSS uzņemta Starptautiskajā Slidošanas apvienībā (International Skating Union, ISU). Daiļslidošanu attīstīja Latvijas Sporta biedrība (LSB), vācu sporta biedrības “Union” un Rīgas Airētāju klubs (RAK), kā arī “Universitātes sports” (US), Latvijas Vingrotāju biedrība (LVB) u. c.
Tika dibinātas arī citas biedrības: Latvijas Ledus biedrība (1923), kas darbību sāka 1912. gadā kā Rīgas sporta klubs “Eisklub”, Latvijas Daiļslidotāju klubs (1929), no 1938. gada iegūstot nosaukumu “Latvijas Ledus klubs”, kas vācu okupācijas gados darbojās ar nosaukumu “Latviešu ledus klubs” (1942–1944), un Rīgas Ledus klubs (1932‒1944)
Latvijas Republikā vienas no pirmajām sacensībām daiļslidošanā notika Liepājā 22.01.1922. Tās rīkoja sporta biedrība “Krauze” Liepājas nodaļa. Pirmās Latvijas meistarsacīkstes notika 24.02.1926. Rīgas Airētāju kluba slidotavā (sporta biedrības “Union” laukumā). Daiļslidošanu iekļāva arī Latvijas Ziemas olimpisko sacīkšu programmā (1928, 1931, 1935). No 1934. gada ar pārtraukumiem (slikto laika apstākļu dēļ) tika rīkotas Rīgas meistarsacīkstes daiļslidošanā. Populāras bija Baltijas studentu SELL (Somija, Igaunija, Lietuva, Latvija), Baltijas valstu meistarsacīkstes (no 1938. gada), starpvalstu un starppilsētu sacensības daiļslidošanā (četras dažādas sacensības). 1934. gadā Prāgā (Čehoslovākija) Latvija pirmo reizi tika pārstāvēta Eiropas meistarsacīkstēs pāru konkurencē. Valsti pārstāvēja pāris Hildegarde Švarce un Eduards Gešels (9. vieta).
Hildegarde Švarce un Eduards Gešels Latvijas meistarsacīkstēs daiļslidošanā Rīgā, Armijas Sporta kluba laukumā, 02.1938.
Līdz ar padomju okupāciju 1940. gadā tika iznīcināta valsts sporta struktūra ‒ slēdza 35 sporta veidu savienības, t.sk., LZSS. Tās vietā pie Fiziskās kultūras un sporta komitejas izveidoja Slidskriešanas sekciju ar divām nozarēm – ātrslidošanas un daiļslidošanas. 15.,16.02.1941. sarīkoja pirmās Latvijas PSR meistarsacīkstes daiļslidošanā.
Vācu okupācijas gados (1941–1945) tika izveidota Fiziskās kultūras un sporta pārvalde (vēlāk – Fiziskās kultūras un sporta apvienība). Darbību sāka vecās sporta biedrības, t. sk. biedrība “Universitātes sports” un “Latviešu ledus klubs”, arī jaundibinātās sporta biedrības – “Auseklis” un "Daugavieši”.
Daiļslidošanas demonstrējumus un sacensības iekļāva ziemas sporta svētku programmā (07.08.1942 un 15.03.1942). Vācu okupācijas gados notika divas Latvijas meistarsacīkstes – 21.‒22.02.1942. (neoficiāli) un 26.‒27.02.1944.
Pēc padomju otrreizējās okupācijas Rīgas pilsētas Jaunatnes sporta skolā tika izveidota daiļslidošanas sekcija. Otrs daiļslidošanas centrs bija Rīgas Kultūras un atpūtas parks. Vēlākos gados daiļslidošanu attīstīja sporta biedrības “Daugava”, “Dinamo”, “Lokomotīve”, Centrālais tenisa klubs un VEF sporta klubs.
1961. gadā darbību sāka Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Daiļslidošanas federācija. Par populārām starptautiskām daiļslidotāju sacensībām kļuva “Dzintara slidas” (1962–1983), kas sākumā notika “Daugavas” stadiona mākslīgajā slidotavā, bet vēlāk (kopš 1970. gada) Rīgas Sporta pilī.
Pēc neatkarības atgūšanas kopš 1992. gada Latvijas daiļslidotāji pārstāv Latviju Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās.
Mūsdienās lielākās starptautiskās sacensības Latvijā ir ISU rīkotais junioru “Grand Prix” posms “Riga Cup” (2015–2019) un ISU kalendārā kopš 2014. gada iekļautās ikgadējās starptautiskās sacensības “Volvo Open Cup”. Katru gadu tiek rīkots arī Latvijas čempionāts, kura uzvarētāji piedalās Eiropas un pasaules čempionātos.
Latvijas daiļslidotāji ziemas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē. Alīse Dzeguze-Kļaviņa ieguva 23. vietu, Verners Auls – 25. vietu, pāris H. Švarce un E. Gešels – 17. vietu.
1992. gada spēlēs Albērvilā piedalījās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) junioru čempione (1988, 1989) un LPSR čempione (1987–1990, 1992, 1993) Alma Lepina-Lāce un Latvijas čempions (1992, 1993) Konstantīns Kostins. Abi izcīnīja 20. vietu. 1994. gadā Lillehammerē LPSR čempions (1987–1990) Andrejs Vlaščenko ieguva 21. vietu, savukārt Jeļena Berežnaja un Oļegs Šļahovs sporta pāru kategorijā ‒ 8. vietu. Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (2018) piedalījās Deniss Vasiļjevs (19. vieta) un Diāna Ņikitina (26. vieta).
Diāna Ņikitina ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, 2018. gads.
K. Kostins 1994. gada Eiropas čempionātā Helsinkos izcīnījis 4. vietu (1992. gada Eiropas čempionātā viņš pirmais Eiropā izpildīja četru apgriezienu lēcienu). 2018. gada olimpiskajās spēlēs viņš bijis ISU tehniskais speciālists.
Olga Boguslavskaja un Andrejs Brovenko 2004. gadā izcīnījuši 17. vietu pasaules čempionātā Dortmundē.
Pieckārtējais Latvijas čempions (2015, 2016, 2017, 2018, 2019) D. Vasiļjevs 2018. gadā ieguvis 6. vietu pasaules čempionātā Milānā un 4. vietu Eiropas čempionātā Maskavā. 2020. gadā Eiropas čempionātā Grācā izcīnījis 6. vietu, 2022. gadā Tallinā ‒ 3. vietu. 2018. gadā viņš ieguvis arī Tiroles kausu. 2016. gadā D. Vasiļjevs piedalījies Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Lillehammerē, kur izcīnījis 2. vietu.
2017. gada Latvijas čempione D. Ņikitina pasaules junioru čempionātā Tallinā 2015. gadā ieguvusi 10. vietu, 2016. gada Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Lillehammerē ‒ 5. vietu.
Pieckārtējā Latvijas čempione (2014‒2016, 2018, 2019) Angelīna Kučvaļska 2015. gada Eiropas čempionātā Stokholmā ieguva 7. vietu, bet 2016. gadā Bratislavā – 4. vietu.
05.11.1991., apvienojoties LPSR ātrslidošanas un LPSR daiļslidošanas federācijai, dibināta Latvijas Slidošanas asociācija, kas apvieno arī šorttreku un sinhrono daiļslidošanu. Starptautiskajā Slidošanas apvienībā tā atjaunota 03.12.1991.
Pirmais izcilākais latviešu daiļslidotājs bija Haralds Blaus – Baltijas provinču meistars (1912) un Latvijas meistars (1926, 1928, 1929). 20. gs. 20.‒30. gados daiļslidošanas attīstību būtiski veicināja Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāji: V. Auls (1930–1932, 1934), Jānis Zīverts (1935–1942, 1944, neoficiāli), A. Dzeguze-Kļaviņa (1932 – pāru slidojumā ar Florianu Šrāderu, individuāli 1933‒1938, 1940‒1942, 1944, neoficiāli) un pāru slidošanā H. Švarce un E. Gešels (1933–1940).
LPSR čempioni bijuši Zinaīda Bērziņa-Šteinberga (individuāli 1946‒1948 un sporta dejās ar Voldemāru Ozolu 1948–1952); Vladimirs Perepeļicins (individuāli 1953–1954, 1956, 1958–1960; pāru slidošanā Irēni Medvedevu 1950–1952 un ar Astrīda Līcīti-Žīguri 1954, 1956, 1958–1960), Lija Jērcuma (individuāli 1958–1960, dejās uz ledus pārī ar Arkādiju Hitrovu 1961, 1962).
Vairākkārtēji LPSR čempioni ir Marika Lieģe (1967–1970), Rimma Kisļakova (1973–1978), Agita Ābele (1979–1983), Ainis Lejiņš (1972–1978). Sporta pāris Jeļena Berežnaja un Oļegs Šļahovs pirmo un līdz šim vienīgo reizi uzvarējuši ISU “Grand Prix” sacensībās (1995. gadā Bordo).
LZSS Daiļslidošanas sekcijas vadītājs 1930. gadā bija H. Blaus, kuru sistemātiskas neierašanās dēļ nomainīja biedrības “Universitātes sports” pārstāvis Pēteris Lejiņš, kas sekciju vadīja no 1931. gada līdz 1937. gadam.
Ilgstošu un sistemātisku ieguldījumu daiļslidotāju izaugsmē kopš 20. gs. 80. gadiem devuši Marika Nugumanova un Oļegs Nugumanovs, savukārt Svetlana Frišenbrūdere sagatavojusi labākos slidotājus Latvijā sporta pāros. Nozīmīgu ieguldījumu sporta veida izaugsmē un popularizēšanā Latvijā snieguši starptautiskās kategorijas tiesneši Ansis Zīverts, Natālija Kalniņa, Brigita Pecjukeviča, Roberts Krutkrāmelis, A. Ābele, K. Kostins (ISU tehniskais speciālists).
1918.‒1940. gadā populārākie atklātie ledus laukumi bija ASK slidotava, Latvijas Sporta biedrības un Rīgas pilsētas latviešu ģimnāziju un universitātes Latvijas slidotava Vienības laukumā (Esplanādē). Pēc Otrā pasaules kara populāras slidošanas vietas bija Rīgas Kultūras un atpūtas parka slidotava (20. gs. 40.–70. gadi), pirmā mākslīgā ledus arēna Latvijā Rīgā, sporta biedrības “Daugava” stadionā (1960‒2017) un Rīgas Sporta pils (1970–2007).
Mūsdienās Latvijā darbojas 19 daiļslidošanas klubi, no kuriem lielākie ir “Kaskads”, “Kristal Ice”, kā arī Jelgavas ledus sporta skola. Daiļslidotāji trenējas 18 ledus hallēs: Rīgā un Rīgas apkaimē (Mārupē, Rumbulā, Piņķos), Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Talsos, Ozolniekos, Olainē, Jelgavā, Tukumā, Ogrē, Valmierā un Jūrmalā.