V. Auls pievērsās daiļslidošanai laikā, kad Latvijas sportisti bija tikai sākuši pakāpeniski apgūt šo sporta veidu un kad Latvijā tika veidotas daiļslidošanas tradīcijas. No 20. gadu beigām līdz 1932. gadam sacensībās pārstāvēja Latvijas Daiļslidotāju klubu (reģistrēts 30.01.1929.).

Latvijas daiļslidošanas meistarsacīkstēs jeb čempionātos sāka startēt 20. gadu beigās. 1929. gada Latvijas čempionātā vīriešu konkurencē ieņēma 3. vietu (aiz uzvarētāja Haralda Blaua un vicečempiona Eduarda Tūbeļa). Turpmāk par Latvijas čempionu vīriešu konkurencē kļuva četras reizes – trīs gadus pēc kārtas 1930.–1932. gadā un pēc gada pārtraukuma 1934. gadā. Latvijas daiļslidošanas čempionāts 1931. gadā bija iekļauts Latvijas ziemas olimpiādes jeb V Vispārējo sporta svētku ziemas sacensību programmā, un uzvara šajā sacīkstēs V. Aulam nozīmēja arī t. s. Latvijas olimpiskā meistara jeb čempiona titula izcīnīšanu.

V. Auls startēja 1935. gada Latvijas daiļslidošanas čempionātā, taču tā laikā no dalības izstājās. 03.1935. uzvarēja Latvijas ziemas olimpiādes jeb VI Vispārējo sporta svētku ziemas sacensībās daiļslidošanā vīriešu konkurencē un otrreiz kļuva par Latvijas olimpisko čempionu. 1936. gadā Latvijas daiļslidošanas čempionātā kungu konkurencē ieņēma 2. vietu. Togad latviešu presē V. Auls raksturots: “Auls daiļslidošanas mākslai piegājis tuvāk un savu slidojumu izvēlējies mierīgāku, piegriežot galveno vērību izpildījumam un ķermeņa stāvoklim.”

V. Auls startēja arī ārvalstīs, pārstāvot Latviju starptautiskās daiļslidošanas sacīkstēs. 1929. gadā piedalījās dažādās sacensībās Čehoslovākijā. Eiropas čempionātā kungiem 01.1930. Štrbskepleso (Štrbské Pleso, Čehoslovākijā, tag. Slovākijā) V. Auls ierindojās 6. vietā.

Bija pirmais Latvijas sportists, kurš piedalījās olimpiskajās spēlēs daiļslidošanā vīriešu konkurencē. 02.1936. ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (Vācijā) sacensībās vīriešiem tobrīd 46 gadus vecais V. Auls ieņēma 25. (pēdējo) vietu, turklāt punktu ziņā ievērojami atpaliekot no pārējiem dalībniekiem. Neveiksmīgais starts Latvijas sporta sabiedrībā tika bargi kritizēts, taču V. Aulam adresētā kritika faktiski bija attiecināma uz visu tā laika daiļslidošanas sporta līmeni un attīstību Latvijā. Arī sieviešu un pāru konkurencē 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas daiļslidotāji bija ieņēmuši vietas tabulu noslēgumā.

1932. gadā V. Auls līdzdarbojās jaunas sporta biedrības ‒ “Rīgas Ledus klubs” (vācu Rigaer Eis-Klub; reģistrēts 12.04.1932.) ‒ dibināšanā. No 1932. gada sacensībās un sporta organizatoriskajā darbā pārstāvēja Rīgas Ledus klubu. 30. gados pildīja Rīgas Ledus kluba valdes locekļa pienākumus, bija kluba Sporta nodaļas vadītājs.

30. gados līdzdarbojās Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) Daiļslidošanas sekcijā. No 1933./1934. gada sezonas līdz 1937./1938. gada sezonai V. Auls bija LZSS Daiļslidošanas sekcijas loceklis (t. i., sekcijas vadības sastāvā). Līdzdarbojās daiļslidošanas popularizēšanā ārpus Rīgas, t. sk. piedalījās Armijas sporta kluba rīkotajos daiļslidošanas svētkos 03.1934. Cēsīs, Pils parka slidotavā.

Pēc aktīvo sporta gaitu noslēgšanas 30. gadu beigās bija daiļslidošanas sacensību, t. sk. Latvijas čempionāta, tiesnesis. Vācbaltiešu izceļošanas laikā 12.1939. devās uz Vāciju.