V. Auls pievērsās daiļslidošanai laikā, kad Latvijas sportisti bija tikai sākuši pakāpeniski apgūt šo sporta veidu un kad Latvijā tika veidotas daiļslidošanas tradīcijas. No 20. gadu beigām līdz 1932. gadam sacensībās pārstāvēja Latvijas Daiļslidotāju klubu (reģistrēts 30.01.1929.).
Latvijas daiļslidošanas meistarsacīkstēs jeb čempionātos sāka startēt 20. gadu beigās. 1929. gada Latvijas čempionātā vīriešu konkurencē ieņēma 3. vietu (aiz uzvarētāja Haralda Blaua un vicečempiona Eduarda Tūbeļa). Turpmāk par Latvijas čempionu vīriešu konkurencē kļuva četras reizes – trīs gadus pēc kārtas 1930.–1932. gadā un pēc gada pārtraukuma 1934. gadā. Latvijas daiļslidošanas čempionāts 1931. gadā bija iekļauts Latvijas ziemas olimpiādes jeb V Vispārējo sporta svētku ziemas sacensību programmā, un uzvara šajā sacīkstēs V. Aulam nozīmēja arī t. s. Latvijas olimpiskā meistara jeb čempiona titula izcīnīšanu.
V. Auls startēja 1935. gada Latvijas daiļslidošanas čempionātā, taču tā laikā no dalības izstājās. 03.1935. uzvarēja Latvijas ziemas olimpiādes jeb VI Vispārējo sporta svētku ziemas sacensībās daiļslidošanā vīriešu konkurencē un otrreiz kļuva par Latvijas olimpisko čempionu. 1936. gadā Latvijas daiļslidošanas čempionātā kungu konkurencē ieņēma 2. vietu. Togad latviešu presē V. Auls raksturots: “Auls daiļslidošanas mākslai piegājis tuvāk un savu slidojumu izvēlējies mierīgāku, piegriežot galveno vērību izpildījumam un ķermeņa stāvoklim.”
