Pamatnoteikumus daiļslidošanā izstrādājusi Starptautiskā Slidošanas apvienība (International Skating Union, ISU). Atbilstoši pamatnoteikumiem, mūsdienās daiļslidošanas sacensības notiek piecos veidos:
- sieviešu individuālajā slidošanā,
- vīriešu individuālajā slidošanā,
- pāru slidošanā,
- sporta dejās uz ledus,
- sinhronajā slidošanā.
Katrā veidā ir iekļautas divas disciplīnas – īsā un izvēles programmas (sporta dejās uz ledus – ritma deja un izvēles deja) ‒, kurās iegūto punktu summa nosaka uzvarētāju. Katrā no programmām/ dejām ir jāveic ierobežots dažādu elementu skaits noteiktā laika posmā, kas ir aprakstīts ISU sacensību noteikumos un nolikumos.
Elementi ir sadalīti vairākās grupās. Individuālajā slidošanā tie ir lēcieni, piruetes, soļu virknējumi un horeogrāfisko kustību virknējumi. Pāru slidošanā klāt nāk arī specifiskie elementi: pacēlieni, pametieni, izmetieni, apvedspirāles un pāru piruetes. Savukārt dejās uz ledus ir ierobežojumi attiecībā uz akrobātiskajiem elementiem, bet klāt nāk tvizlu (twizzle) virknējumi (griezieni uz vienas kājas ar paralēlu pārvietošanos pa dejas ceļu) un noteikta ritma un stila deju soļu virknējumi. Katras grupas elementu skaits ir stingri noteikts, un to izpildes sarežģītības līmenis tiek vērtēts punktos atbilstoši izstrādātajiem un apstiprinātajiem kritērijiem.
Karolīna Kostnere ISU "Grand Prix" sacensībās. Pekina, Ķīna, 01.11.2013.
Mūsdienās katras programmas/ dejas punktu summu veido divi vērtējumi ‒ tehnisko elementu izpildes un piecu programmas komponentu punktu summa. Tā kā īsās un izvēles programmas/ dejas tehnisko elementu skaits un sarežģītības pakāpe ir atšķirīga, bet programmas komponentes ir nemainīgas, gala vērtējuma aprēķināšana tiek līdzsvarota ar koeficientu palīdzību, tādā veidā uzsverot šī sporta veida divas puses – tehnisko un māksliniecisko. Ir izstrādāta arī soda punktu sistēma. Piemēram, katram daiļslidošanas veidam ir atbilstoši tērpu noteikumi, kuru pārkāpšanas gadījumā tiek piešķirti soda punkti (piemēram, par lieliem tērpa vai galvas dekoriem, neatbilstošiem svārkiem vai biksēm, pārlieku atkailināšanos). Soda punkti tiek piešķirti arī par noteikumiem neatbilstošu mūzikas pavadījumu (ritmu, ilgumu), slidošanas pārtraukšanu, neatļautu elementu izpildi un kritieniem. Ja kādas programmas izpildē tiek iegūts līdzvērtīgs punktu skaits, uzvarētāju nosaka lielākais iegūtais punktu skaits tehniskajā vai programmas komponenšu daļā (īsajā programmā – tehniskā, bet izvēles programmā – komponentēs).
Nozīmīgas izmaiņas daiļslidošanas tiesāšanā tika veiktas pēc Soltleikesitijas 2002. gada olimpisko spēļu skandāla, kas motivēja izstrādāt un ar 2004. gadu arī ieviest Jauno tiesāšanas sistēmu (New Judging System, NJS). Pretēji vecajai 6,0 punktu sistēmai NJS vairs nedalīja sportistus pa vietām, bet gan veidoja elementu izpildē iegūto punktu summu. Katram elementam tika piešķirts noteikts bāzes punktu skaits, un atkarībā no elementa izpildes kvalitātes tiesneši ar vērtējumu no -3 līdz +3 varēja samazināt vai palielināt iegūto punktu skaitu. Māksliniecisko programmas daļu aprēķināja kā punktu summu piecās programmas komponentēs: slidošanas prasmes (skating skills), pārejas starp elementiem (transitions), izpildījums (performance), kompozīcija (composition), interpretācija (interpretation), katru vērtējot no 0 līdz 10 punktiem ar 0,25 punktu soli. Šī tiesāšanas sistēma aizvien tiek pilnveidota, un 2018. gadā ISU kongress pieņēma lēmumu paplašināt elementu vērtēšanas diapazonu no -5 līdz +5.