Šo slidojumu saturu veido savstarpēji virknēti dažādi daiļslidošanas elementi, kurus nosaka sacensību noteikumi. Saskaņā ar Starptautiskās Slidošanas apvienības (International Skating Union, ISU) noteikumiem mūsdienās daiļslidotāji cenšas iegūt iespējami lielāku abu programmu elementu tehniskā vērtējuma un to izpildījuma kvalitatīvā vērtējuma punktu kopsummu.

Šī daiļslidošanas disciplīna ir visvecākā, un tā aptver visas individuāli izpildāmo daiļslidošanas elementu grupas:

• soļus, pagriezienus un horeogrāfiskos slīdējuma elementus,
• piruetes,
• lēcienus.

Daiļslidošanas pirmsākumos raksturīga vīriešu dominance. 13. gs. tieši Holandē, kur ziemā bija daudz aizsalušu kanālu, slidošana guva popularitāti dažādos sociālajos slāņos un kļuva arī par ziemas vaļasprieku. Daudzās valstīs slidošana vēl ilgi bija tikai privileģētās augstākās sabiedrības nodarbe un izklaide.

Mūsdienās starptautiskajās sacensībās šajā disciplīnā tiek slidotas divas programmas, kuru saturu veido minēto grupu tehniskie elementi, tos savstarpēji sabalansējot un mākslinieciski savienojot daiļslidotāju izvēlētās mūzikas pavadījumā. Slidotāju izpildījumu sacensībās vērtē divu kvalifikāciju jeb novērtējuma veidu tiesnešu brigādes – tehnisko elementu sarežģītības novērtējuma tiesneši (trīs) un elementu kvalitatīvās izpildes un programmas kopējā slidojuma un mākslinieciskā izpildījuma novērtējuma tiesneši (no trīs līdz deviņi, atkarībā no sacensību līmeņa). Iegūto tehnisko elementu punktu summa veido vienu vērtējumu, bet otru vērtējumu ‒ programmas izpildes trīs komponentu – “Kompozīcija”, “Izpildījums” un “Slidošanas prasmes” ‒ vidējā summa (ar koeficientu īsajā programmā – 1,67 un izvēles slidojumā – 3,33). Šie vērtējumi tiek apvienoti programmas izpildes kopvērtējumā. Ja kopvērtējuma summa vairākiem sportistiem ir vienāda, tad īsajā programmā augstāku vietu iegūst tas sportists, kuram ir lielāka tehnisko punktu summa, bet izvēles programmā ‒ tas sportists, kuram ir lielāka programmas komponentu punktu summa. Augstākais sasniegto punktu skaits vienās sacensībās abās programmās kopā ir 335,30 punkti, kas pieder Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sportistam Neitanam Čenam (Nathan Wei Chen). Šis rezultāts sasniegts 2019. gadā.

Daiļslidošanas attīstības pirmsākumi saistāmi ar pirmās slidošanas asociācijas izveidošanos 1744. gadā Skotijā, Edinburgā. Vēlāk slidošana attīstījās divos virzienos – ātrslidošanā un daiļslidošanā. Ar slidošanu nodarbojās tikai vīrieši.

1850. gadā amerikānis Edvards Bušnels (Edward Rogers Bushnell) slidošanā ieviesa uzlabojumu ‒ slidas tērauda asmeni. Tas ļāva slidotājam veikt vēl sarežģītākas kustības un pagriezienus uz slidām. 19. gs. vidū baletdejotājs un slidotājs amerikānis Džeksons Heinss (Jackson Haines) izgudroja pilnīgi jaunu slidošanas stilu, ko vēlāk nosauca par amerikāņu stilu, tāpēc viņš tiek uzskatīts par modernās daiļslidošanas aizsācēju.

Ļoti strauja daiļslidošanas attīstība Eiropā un Amerikā notika kopš 19. gs. vidus, kad radās arvien vairāk slidošanas klubu Eiropā un Ziemeļamerikā. Pirmās daiļslidošanas sacensības notika 1882. gadā Vīnē, un tajās piedalījās tikai vīrieši, kuri četru minūšu laikā izpildīja 23 dažādas figūras uz ledus. Pirmais Eiropas čempionāts notika 1891. gadā Hamburgā, bet pirmais Pasaules čempionāts daiļslidošanā risinājās 1896. gadā Pēterburgā. Šo sacensību programmās bija tikai vīriešu slidošanas disciplīnas. Vīriešu daiļslidošana kā disciplīna bija arī 1908. gada Londonas olimpisko spēļu programmā. Tajā slidotāji izpildīja divus slidojumus – obligātās figūras un izvēles programmu. Sacensības vīriešiem ierasti tika organizētas atsevišķi no sieviešu sacensībām ‒ dažādās pilsētās, valstīs un arī dažādā laikā. Tikai pēc Otrā pasaules kara Pasaules čempionātos visos daiļslidošanas veidos sportisti sacenšas vienu sacensību ietvaros. 1973. gadā individuālajā slidošanas disciplīnā tika ieļauta arī īsā programma, un līdz 1990. gadam sacensību formātā kopumā bija iekļauti trīs segmenti – obligāto figūru zīmēšana uz ledus ar slidu (no 23 iespējamām figūrām pirms sacensībām tika izlozētas trīs), īsā programma un izvēles programma. Mūsdienās slidotāji izpilda tikai divus slidojumus ‒ īso programmu un izvēles programmu.

Mūsdienu vīriešu individuālā slidojuma noteikumi, programmu veidošanas satura prasības, elementu izpildījuma vērtēšanas kritēriji un vērtējuma punkti, kā arī kopējie sacensību organizēšanas noteikumi ir aprakstīti Starptautiskās Slidošanas apvienības galvenajos un tehniskajos noteikumos, kas tiek apstiprināti katrā Starptautiskās Slidošanas apvienības kongresā. Līdz 2028. gadam sacensības notiks atbilstīgi 2024. gadā 59. Starptautiskās Slidošanas apvienības kongresā apstiprinātajiem noteikumiem.

Īsās programmas satura standarts paredz noteiktu grupu elementu skaitu, kas veicams muzikālā pavadījuma laikā ne ilgāk par divām minūtēm un 50 sekundēm:

• ne vairāk kā trīs lēcienu grupas elementi, kuru izpildē ir norādīti šādi kritēriji:

1) viens trīs vai četru apgriezienu lēciens pēc izvēles;

2) viena lēcienu kaskāde ar divu lēcienu izpildi, no kuriem vienam lēcienam ir jābūt ar trim vai četriem apgriezieniem, bet otrs ir izpildāms ar diviem, trim vai četriem apgiezieniem;

3) viens divu vai trīs apgriezienu lēciens – akselis;

• ne vairāk kā trīs piruetes, kuru izpildē ir norādīti šādi kritēriji:

1) viena kombinētā piruete ar dažādām pozām un ar vienu kāju maiņu;

2) viena piruete vienā izvēlētā pozā ar ielēcienu piruetes sākumā;

3) viena piruete atšķirīgā vienā pozā ar kāju maiņu;

• soļu un pagriezienu virknējums brīvi izvēlētā zīmējumā, aptverot lielāko ledus laukuma daļu.

Izvēles programmas satura standarts arī paredz noteiktu grupu elementu skaitu, kas veicams muzikālā pavadījuma laikā ne ilgāk par četrām minūtēm un desmit sekundēm:

• ne vairāk kā septiņi lēcienu grupas elementi ar jebkuru apgriezienu skaitu gaisā. Tai skaitā var būt iekļautas trīs lēcienu kaskādes, no kurām divas– ar divu lēcienu izpildi un viena‒ ar trīs lēcienu izpildi. No 2026./2027.gada sezonas– tikai seši lēcienu elementi;
• ne vairāk kā trīs piruetes, no kurām viena ir jāveic ar ielēcienu piruetes sākumā, viena– kā kombinētā piruete ar nenoteiktu kāju maiņu skaitu un viena– brīvi izvēlēta, taču neatkārtojot jau izpildīto piruešu veidu. No 2026./2027.gada sezonas trešā piruete būs jāveic kā horeogrāfiskā piruete;

• soļu un pagriezienu virknējums brīvi izvēlētā zīmējumā, aptverot lielāko ledus laukuma daļu.
• horeogrāfisko elementu virknējums, kurā ir jāiekļauj vismaz divas atšķirīgas slīdējuma vai horeogrāfiskās kustības, kas savienotas ar muzikāli ritmiskiem soļiem un pagriezieniem brīvi izvēlētā zīmējumā.

Par katra elementa izpildi tiek piešķirts noteikts bāzes vērtības punktu skaits, kuru paaugstina vai pazemina kvalitatīvās izpildes novērtējums. Gala vērtējums tiek izteikts izpildīto elementu un programmu izpildes komponentu punktu kopsummā.

Vīriešu individuālā slidošana veido slidošanas elementu pamatus, ko izmanto ne tikai individuālā slidošanas disciplīnā, bet arī sporta pāru un deju uz ledus disciplīnās. Dažāda līmeņa sacensībās šī disciplīna ir otra visvairāk pārstāvētā dalībnieku skaita ziņā. Saskaņā ar Starptautiskās Slidošanas apvienības sacensību noteikumiem katru vīriešu slidošanas segmentu vienu sacensību ietvaros slido dažādās dienās.

Šai sacensību disciplīnai starptautiskā līmenī ir nepieciešams ledus laukums (apjoms var variēt no 26x56 metriem līdz 30x60 metriem), muzikālā atskaņojuma tehniskais nodrošinājums, tiesnešu vērtēšanas sistēma, medicīniskās palīdzības nodrošinājums un sportistu vērtējumu gaidīšanas zona pēc starta. Sacensību vietās parasti ir arī sportistu iesildīšanās telpas, ģērbtuves, atpūtas telpa, tiesnešu un organizatoru telpas, kā arī medicīniskās un slidu tehniskās komandas telpas.

Tradicionāli ievērojamākie sasniegumi vīriešu daiļslidošanā no 20. gs. tiek saistīti ar riska elementu izpildi. Pirmais trīs apgriezienu lēcienu sacensībās izpildīja divkārtējais olimpiskais čempions, amerikānis Ričards Batons (Richard Totten Button). 1948. gadā viņš Prāgā kļuva par vienīgo amerikāni vīrieti, kas uzvarējis Eiropas čempionātā.

Pirmais daiļslidotājs, kas sacensībās izpildīja četrkāršo lēcienu (tulupu), ir Jozefs Sabovčiks (Jozef Sabovčík) no Čehoslovākijas, kas to paveica 1986. gada Eiropas čempionātā Kopenhāgenā. Pēc kāda laika šis lēciens vairs netika uzskatīts par izpildītu, jo piezemēšanās brīdī daiļslidotājs ar brīvo kāju esot pieskāries ledum, tātad – pieļauta kļūda. Pēc tam oficiāli par pirmo četrkāršā lēciena (tulupa) izpildītāju atzīts kanādietis Kērts Braunings (Kurt Browning), kurš to paveica 1988. gada Pasaules čempionātā.

Pakāpeniski labākie vīrieši ir apguvuši visus sešus četrapgriezienu lēcienus. Pēdējais no lēcieniem, kas tika izpildīts ar četriem apgriezieniem, bija četrarpus akselis, ko pirmo reizi 2022. gadā sacensībās ASV izpildīja amerikāņu daiļslidotājs Iļja Maļiņins (Ilia Malinin).

Viens no pasaules izcilākajiem sportistiem ir zviedrs Ulrihs Salhovs (Karl Emil Julius Ulrich Salchow), kura vārdā ir nosaukts viens no lēcieniem. 1908. gadā viņš kļuva par olimpisko čempionu, kā arī desmit reizes triumfēja Pasaules un deviņas reizes Eiropas čempionātā (20. gs. sākumā dalībnieku skaits sacensībās nebija tik liels, kā tas ir mūsdienās, un parasti Eiropas un Pasaules čempionātos piedalījās mazāk par desmit daiļslidotājiem). Panākumus daiļslidošanā guvis arī cits zviedrs Jilliss Grafstrems (Gillis Emanuel Grafström). Viņš spējis uzvarēt trijās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas (1920, 1924, 1928).

Austriešu daiļslidotājs Karls Šēfers (Karl Schäfer) 20. gs. 20.‒30. gados izcīnījis divas olimpiskās zelta godalgas (1932, 1936), septiņus pasaules čempiona (1930–1936) un astoņus Eiropas čempiona (1929–1936) titulus. 1974.‒2008. gadā par godu viņam Vīnē notika Karla Šēfera piemiņas sacensības daiļslidošanā. 20. gs. pirmajā pusē austrieši bija modes noteicēji daiļslidošanā. Austriju pārstāvēja arī tādi sportisti kā Vilhelms Bēkls (Wilhelm Richard Böckl), kurš izcīnījis deviņas medaļas Pasaules un astoņas Eiropas čempionātā, kā arī Frīdrihs Kahlers (Friedrich Kachler), kurš ieguvis septiņas godalgas Pasaules un trīs Eiropas čempionātos. Desmit gadus pēc kārtas (2002‒2011) godalgas Eiropas čempionātā izcīnīja Franču daiļslidotājs Briāns Žubērs (Brian Joubert).

Nozīmīgi bijuši arī Krievijas slidotāju sasniegumi. Viens no nozīmīgākajiem Krievijas sportistiem ir Jevgēnijs Pļuščenko (Евгений Викторович Плющенко), kurš septiņas reizes (2000, 2001, 2003, 2005, 2006, 2010, 2012) izcīnīja Eiropas un trīs reizes (2001, 2003, 2004) ‒ pasaules čempiona titulu. Viņam ir arī četras olimpisko spēļu medaļas ‒ divas sudraba (2002, 2010) un divas – zelta (2006, 2014).

Mūsdienās par augstākajām vietām vīriešu konkurencē regulāri cīnās arī Japānas un Korejas pārstāvji. Vairākkārtējs pasaules čempions un medaļnieks, divu olimpisko spēļu uzvarētājs (2014, 2018) ir Juzūru Hanju ( 羽生結弦, Hanyū Yuzuru).

Daiļslidošanas aizkulises atklāj režisora Pola Maikla Gleizera (Paul Michael Glaser) četru sēriju filma “Asā šķautne” (The Cutting Edge, 1992‒2010). Šīs filmas turpinājums ir sporta un romantiskā drāma “Asā šķautne: doties pēc zelta” (The Cutting Edge: Going for the Gold, 2006). Režisors Šons Maknamara (Sean McNamara). Daiļslidošanai veltīta Vila Speka (Will Speck) un Džoša Gordona (Josh Gordon) sporta komēdija “Slavas asmeņi” (Blades of Glory, 2007), kā arī Hannas Greisas (Hannah Grace) romāns “Ledlauzis” (Icebreaker, 2022) un Bila Džonsa (Bill Jones) dokumentālā biogrāfija “Vienatne: Džona Karija triumfs un traģēdija” (Alone: The Triumph and Tragedy of John Curry, 2014).