Atšķirībā no individuālās un pāru daiļslidošanas sinhronajā slidošanā startē komanda, parasti 16 dalībnieki vai dalībnieces (dažādu līmeņu sacensībās ‒ no 8 līdz 20 slidotāji vai slidotājas). Uzsvars nav tik daudz uz elementu sarežģītību, cik izpildījuma sinhronitāti. Tieši tāpēc, uzsverot kustību precizitāti un savstarpējo saskaņotību, šo disciplīnu sākumā sauca par precīzo slidošanu.

Mūsdienās parasti Pasaules čempionātos un citās Starptautiskās Slidošanas apvienības (International Skating Union, ISU) sacensībās sinhronās slidošanas komandas sacenšas divu programmu summā līdzīgi kā citās daiļslidošanas disciplīnās – īsajā (līdz divām minūtēm un 50 sekundēm) un izvēles (līdz četrām minūtēm un desmit sekundēm) programmā. Arī vērtēšanas sistēma ir līdzīga citām disciplīnām, un vietas tiek noteiktas pēc abu programmu elementu un izpildes komponentu punktu summas.

Pirmās ziņas par sinhronai slidošanai līdzīgu nodarbi minētas 1838. gadā Anglijā, kad ar to nodarbojās Oksfordas slidošanas biedrībā (Oxford Skating Society). Tajā laikā to sauca par kombinēto slidošanu un tā būtiski atšķīrās no mūsdienu sinhronās slidošanas. Sinhronās slidošanas (pašreizējā izpratnē) pirmsākumi ir 1956. gadā, kad amerikānis Ričards Porters (Richard Porter) pēc līdzības ar basketbola spēļu dejotāju jeb karsējmeiteņu atbalsta grupām izveidoja slidotāju komandu Hockettes. Slidotājas sākumā izklaidēja skatītājus Mičiganas Universitātes (University of Michigan) hokeja komandas spēles starplaikos.

20. gs. 70. gados šādas slidotāju komandas patstāvīgi sāka veidot dažādu soļu un deju elementus uz ledus, sinhroni slidojot precīzās līnijās un lokos un atveidot dažādas ģeometriskas figūras. Precīzajā slidošanā, kur katra soļa izpilde tika veikta vienotā ritmā, pamazām tika iekļauti arvien sarežģītāki elementi – pagriezieni, spirāles, lēcieni, griezieni un pacēlieni, kuru izpilde jau prasīja no sportistēm arvien labākas slidošanas prasmes.

1976. gadā Mičiganā notika pirmās oficiālās sacensības precīzajā slidošanā. Tajās piedalījās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Kanādas komandas. Pirmais nacionālais čempionāts precīzajā slidošanā rīkots 1983. gadā Kanādā. Pēc gada ‒ 1984. gadā ‒ čempionātu sāka rīkot arī ASV. Eiropā pirmais nacionālais čempionāts notika Somijā 1991. gadā.

1998. gadā sporta veida nosaukums tika mainīts no precīzās slidošanas uz sinhrono slidošanu. Šajā sporta veidā sāka piedalīties komandas, kuras pārstāvēja arvien lielāku valstu skaitu. Gan 20. gs. pašās beigās, gan 21. gs. pirmajās desmitgadēs sinhronā slidošana vispopulārākā ir ASV. 2019. gadā ASV bija 615 sinhronās slidošanas komandas. 

Kopš 2000. gada katru gadu tiek rīkoti Pasaules čempionāti sinhronajā slidošanā. Kopš 2013. gada risinās arī Pasaules Junioru čempionāti sinhronajā slidošanā. Visbiežāk šajās sacensībās ir triumfējušas Somijas komandas. 2024. gadā Junioru Pasaules čempionātā piedalījās 24 komandas, to skaitā arī komandas no Turcijas, Austrālijas un Jaunzēlandes.

No 2015. gada Starptautiskā Slidošanas savienība ir mēģinājusi iekļaut sinhrono slidošanu olimpisko sporta spēļu programmā.

Kopējie sacensību organizēšanas noteikumi ir aprakstīti Starptautiskās Slidošanas apvienības galvenajos un tehniskajos noteikumos, bet programmu veidošanas satura prasības, elementu izpildījuma vērtēšanas kritēriji un elementu standarti ir atspoguļoti Starptautiskās Slidošanas apvienības speciālajos noteikumos.

Noteikumos ir aprakstītas dažādas elementu un figūru grupas. Katrai sezonai no uzskaitīto elementu grupām Starptautiskās Slidošanas apvienības Tehniskās komitejas sēdē tiek izvēlēti seši elementi īsās programmas satura izveidei un 11 elementi izvēles programmai.

Pamatelementu grupas, kuras var kombinēt brīvi izvēlētā secībā:

1) artistiskie jeb mākslinieciskie elementi;

2) kreatīvie jeb radošie elementi;

3) līniju krustošanās elementi;

4) pacēliena elementi;

5) līnijelementi (līnijā vai blokā);

6) jauktie elementi;

7) pārvietošanās elementi;

8) elementi bez savstarpējās turēšanās rokās;

9) pāru elementi;

10) apvedelementi (blokā vai līnijā);

11) rotācijas elementi jeb dzirnavas (aplī vai spirālē);

12) sinhronās piruetes elements;

13) elementi ar rotācijas centra maiņu.

Tiek vērtēts gan norādīto grupu elementu izpildes sarežģītības līmenis, gan arī elementu izpildes kvalitāte. Programmas komponentēs tiek vērtēta kompozīcija, izpildījums un slidošanas prasmes.

Sinhronās slidošanas komandu veido slidotāji, kuri apguvuši individuālo slidošanas disciplīnu pamatus, tomēr turpmākā karjerā nav koncentrējušies uz augstu sasniegumu daiļslidošanas disciplīnām un tādiem augstākās sarežģītības riska elementiem kā vairāku apgriezienu lēcieni vai akrobātiskie elementi pāros. Šajā slidošanas disciplīnā pamatelementi ir dažādi soļi un kustības, kur katra komandas dalībnieka individuālās slidošanas prasmes ir jāsakoordinē kopējā zīmējumā un pārejas no vienas figūras uz otru veido saskaņotu dejas struktūru. Katra komandas dalībnieka individuālo slidošanas prasmju līmeni ir jāsaskaņo ar citu dalībnieku prasmēm, lai visi vienas vai vairāku līniju sportisti tās varētu izpildīt precīzi, vienādā ritmā un stilā. Tomēr arī sinhronajā slidošanā ir iespējami solo elementi un nelielu sportistu grupu pacēliena vai akrobātiskie elementi kā akcenti konkrētā muzikālā kompozīcijā.

Sacensību organizēšanai šajā disciplīnā starptautiskā līmenī ir nepieciešams ledus laukums (apjoms var variēt no 26x56 metriem līdz 30x60 metriem), muzikālā atskaņojuma tehniskais nodrošinājums, tiesnešu vērtēšanas sistēma, medicīniskās palīdzības nodrošinājums un komandas vērtējumu gaidīšanas zona pēc starta. Sacensību vietās parasti ir arī pietiekami plašas sportistu iesildīšanās telpas ar augstu telpas griestu augstumu pacēlienu veikšanai, katrai komandai atsevišķa ģērbtuve, tiesnešu un organizatoru telpas, kā arī medicīniskās un slidu tehniskās komandas telpas.

Mūsdienās sinhronajā slidošanā dominē komandas no Zviedrijas, Somijas, Kanādas un ASV. Visu laiku titulētākā šobrīd ir Zviedrijas Team Surprise, kas Pasaules čempionātos ir uzvarējusi sešas reizes.

Piecas reizes zelta medaļas Pasaules čempionātā ieguvusi Somijas Marigold IceUnity komanda, bet trīs reizes ‒ Somijas Rockettes, Krievijas Paradise un Kanādas Les Suprêmes. Uz goda pjedestālā divreiz bijušas arī ASV komandas.

Sinhronajai slidošanai veltīta Natālijas Veidaijas (Natalie Wadia) īsfilma (The Haydenettes: A Hidden Dynasty, 2017). Tās centrā ir ASV komanda Haydenettes. Sinhronās slidošanas pieredze Covid-19 pandēmijas apstākļos atainota filmā “Savienoti: sešu pēdu attālumā” (Connected: Six Feet Apart, 2021). Režisore Anhela Pinalja (Angela Pinaglia) uzņēmusi filmu “Dzīve sinhronajā slidošanā” (Life in Synchro, 2020).