Latvijas teritorijā konstatēta 371 putnu suga no 66 dzimtām, 22 kārtām. Apmēram 220 sugas Latvijā ligzdo, pārējās sastopamas ziemošanas vai migrācijas laikā vai kā maldu viesi. Ligzdojošās sugas nosacīti iedala nometniekos un gājputnos, bet gājputnus – tuvajos (ziemo Dienvideiropā vai Rietumeiropā) un tālajos (ziemo Āfrikā vai Indijā) migrantos. Pie nometniekiem pieder, piemēram, mednis (Tetrao urogallus), mežirbe (Bonasa bonasia), cekulzīlīte (Lophophanes cristatus), mājas zvirbulis (Passer domesticus). Pie tuvajiem migrantiem – dzērve (Grus grus), lauku cīrulis (Alauda arvensis), baltā cielava (Motacilla alba), mājas strazds (Sturnus vulgaris), pie tālajiem migrantiem – dzeguze (Cuculus canorus), lakstīgala (Luscinia luscinia), vālodze (Oriolus oriolus), mazais svilpis (Carpodacus erythrinus). Robeža starp šīm grupām ir izplūdusi, piemēram, daļa lielo zīlīšu (Parus major) un pelēko vārnu (Corvus cornix) ziemā aizceļo; daļa tuvo migrantu (piemēram, mājas strazdi, žubītes, Fringilla coelebs) siltākās ziemās var pārziemot Latvijā.
putni Latvijā
Saistītie šķirkļi
Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.
Satura rādītājs
Putni sastopami dažādos biotopos. Īpaša nozīme ir mežiem, kas klāj apmēram pusi Latvijas teritorijas. Ar mežiem saistīta Latvijā visbiežāk sastopamā putnu suga – žubīte. Žubīte apdzīvo visdažādākos mežus, sastopama arī dārzos un parkos. Latvijā ligzdo ap diviem miljoniem žubīšu pāru. Laikā no 2005. līdz 2020. gadam populācija ir stabila. Bieži sastopamas meža putnu sugas ir arī sarkanrīklīte (Erithacus rubecula), svirlītis (Phylloscopus sibilatrix), dziedātājstrazds (Turdus philomelos) un citas. Dažādus mežus apdzīvo dažādas putnu sugas, piemēram, koku čipste (Anthus trivialis) un sila cīrulis (Lullula arborea) apdzīvo jaunaudzes un mežmalas, meža balodis (Columba oenas) – vecus priežu mežus, vidējais dzenis (Leiopicus medius) – vecus lapu koku mežus. Ir sugas, kas ligzdo mežā, bet barojas lauksaimniecības zemēs, piemēram, mazais ērglis (Clanga pomarina). Latvijā ligzdo nepilni 4000 pāru mazo ērgļu, kas ir 13–20 % no sugas pasaules populācijas. Biežāk sastopamie lauku putni ir lauku cīrulis, lukstu čakstīte (Saxicola rubetra), mājas strazds un brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis). Lauku cīrulis un ķīvīte (Vanellus vanellus) ligzdo galvenokārt aramzemē, bet mazais svilpis un brūnā čakste (Lanius collurio) – lauksaimniecības zemēs ar krūmu puduriem un atsevišķiem krūmiem. Daļa putnu sugu, piemēram, kuitala (Numenius arquata) un dzērve, ligzdo gan lauksaimniecības zemēs, gan purvos. Lietuvainis (Numenius phaeopus), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) un purva tilbīte (Tringa glareola) ligzdošanas laikā dzīvo tikai purvos. Biežāk sastopamā Latvijā ligzdojošā ūdensputnu suga ir meža pīle (Anas platyrhynchos), kas apdzīvo dažāda veida ūdeņus – upes, ezerus, dīķus. Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) un zivju dzenītis (Alcedo atthis) ligzdo galvenokārt pie upēm. Ezerus un dīķus apdzīvo, piemēram, cekuldūkuris (Podiceps cristatus), lielais ķīris (Larus ridibundus) un laucis (Fulica atra). Vairākas putnu sugas, piemēram, upes tārtiņš (Charadrius dubius), stepes čipste (Anthus campestris) un mazais zīriņš (Sternula albifrons), apdzīvo smiltājus – gan jūras piekrastē, gan iekšzemē. Nozīmīga stepes čipstu un citu smiltāju un virsāju putnu ligzdošanas vieta ir Ādažu militārais poligons. Daļa putnu sugu saistīta ar pilsētām un citām cilvēku apdzīvotām vietām, piemēram, mājas balodis (Columba livia), forma domestica, krauķis (Corvus frugilegus), mājas zvirbulis. Dzīve pilsētā un ligzdošana iekštelpās nodrošina to, ka gan mājas baložu, gan mājas zvirbuļu ligzdošanas sezona var ilgt visu gadu.
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula). Dūras, 2010. gads.
Ilgtermiņā (kopš 20. gs. 80. gadiem) Latvijā ligzdojošo putnu sugu populācija samazinājusies par 32 %, bet 38 % populāciju pieaugušas, 9 % stabilas, 1 % svārstās, bet 20 % populāciju pārmaiņu tendences nav zināmas. Īstermiņā populāciju pārmaiņu tendences nav zināmas 23 % sugu, 24 % sugu populācijas samazinās, 26 % stabilas, 27 % palielinās. Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā samazinājušās peļu klijāna (Buteo buteo), lauku cīruļa, melnā stārķa (Ciconia nigra), zaļās vārnas (Coracias garrulus) u. c. populācijas. Kopš 20. gs. pirmās puses zaļo vārnu skaits sarucis par vairāk nekā 99 %. Mūsdienās zaļās vārnas sastopamas nelielā teritorijā uz ziemeļaustrumiem no Rīgas – no Kadagas līdz Silakrogam. Nelielā populācijas lieluma dēļ (Latvijā ligzdo ap 15 pāru) zaļā vārna klasificējama kā kritiski apdraudēta. Sugas, kuru populācijas ilgtermiņā un īstermiņā ir pieaugušas, ir ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), sudrabkaija (Larus argentatus), klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) un citas. Galvenie draudi Latvijas putnu populācijām Latvijā ir mežsaimniecības un lauksaimniecības darbība, ārpus Latvijas – arī medības u. c. veida nogalināšana. Prognozējama arī būtiska klimata pārmaiņu ietekme. Klimata pārmaiņas ir ticamākais skaidrojums daļai jau novēroto populāciju pārmaiņu, piemēram, balto gārņu (Ardea alba) skaita pieaugumam, baltirbes (Lagopus lagopus) skaita samazinājumam. Būtisks drauds ūdensputnu populācijām ir invazīvā suga Amerikas ūdele. Purva putnus apdraud purvu nosusināšana un kūdras ieguve. Lielākā daļa no putnu populāciju ietekmējošiem faktoriem vēl nav zināma.
Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.
Latvijā reģistrētas 17 globāli apdraudētas putnu sugas. No tām nozīmīgākās ligzdojošās populācijas ir parastajai ūbelei (Streptopelia turtur) un brūnkaklim (Aythya ferina), bet nozīmīgākās caurceļojošās un ziemojošās populācijas – kākaulim (Clangula hyemalis) un tumšajai pīlei (Melanitta fusca). Putnu aizsardzību nodrošina Sugu un biotopu aizsardzības likums, Medību likums un Ministru kabineta noteikumi. Latvijas normatīvajos aktos iestrādātas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas; Directive 2009/147/EC of the European Parliament and of the Council on the conservation of wild birds), kas paredz putnu medību aizliegumu pavasarī, aizliegumu postīt putnu ligzdas, prasību noteikt putnu aizsardzībai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) un citas prasības. Uz Putnu direktīvas pamata noteiktās ĪADT ietilpst Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” tīklā, kur teritorijas putnu aizsardzībai noteiktas, balstoties uz organizācijas BirdLife International (Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība) identificētajām putniem nozīmīgajām vietām. Latvijā ir 71 putniem starptautiski nozīmīga vieta, no tām 64 – iekšzemes (piemēram, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Garkalnes meži), 7 – jūras teritorijas (piemēram, Nida–Pape, Irbes šaurums, Rīgas līča rietumu piekraste). Papildus “Natura 2000” teritorijām vairāku putnu sugu (piemēram, melnā stārķa, mazā ērgļa, medņa, Tetrao urogallus; apodziņa, Glauciduim passerinum) aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi – nelielas aizsargājamas teritorijas putnu ligzdošanas vai riesta vietās.
Melnais stārķis (Ciconia nigra). Dzelzāmurs, 2010. gads.
Mazais ērglis (Clanga pomarina). Barkava, 2013. gads.
| Kārta | Dzimtu skaits | Sugu skaits | Sugu piemēri |
| 1 | 6 | Mednis (Tetrao urogallus), mežirbe (Bonasa bonasia), laukirbe (Perdix perdix) | |
| 1 | 41 | Paugurknābja gulbis (Cygnus olor), meža pīle (Anas platyrhynchos), lielā gaura (Mergus merganser) | |
| 1 | 5 | Cekuldūkuris (Podiceps cristatus), mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis), ragainais dūkuris (Podiceps auritus) | |
| 1 | 6 | Lauku balodis (Columba palumbus), meža balodis (Columba oenas), parastā ūbele (Streptopelia turtur) | |
| 1 | 1 | Stepes smilšvistiņa (Syrrhaptes paradoxus) | |
| 2 | 2 | Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus), svīre (Apus apus) | |
| 1 | 1 | Dzeguze (Cuculus canorus) | |
| 2 | 8 | Grieze (Crex crex), laucis (Fulica atra), dzērve (Grus grus) | |
| 3 | 3 | Mazā sīga (Tetrax tetrax), lielā sīga (Otis tarda), apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii), | |
| 1 | 4 | Brūnkakla gārgale (Gavia stellata), melnkakla gārgale (Gavia arctica), polārā gārgale (Gavia immer) | |
| 2 | 2 | Tumšais vētrasputns (Ardenna grisea), ziemeļu vētrasburātājs (Hydrobates leucorhous) | |
| 1 | 2 | Melnais stārķis (Ciconia nigra), baltais stārķis (Ciconia ciconia) | |
| 3 | 12 | Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus), zivju gārnis (Ardea cinerea), sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) | |
| 2 | 3 | Ziemeļu sulla (Morus bassanus), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), mazais jūras krauklis (Micorcarbo pygmaeus) | |
| 8 | 77 | Upes tārtiņš (Charadrius dubius), sloka (Scolopax rusticola), sudrabkaija (Larus argentatus) | |
| 2 | 13 | Plīvurpūce (Tyto alba), ūpis (Bubo bubo), meža pūce (Strix aluco) | |
| 3 | 24 | Vistu vanags (Accipiter gentilis), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla), zivju ērglis (Pandion haliaetus) | |
| 3 | 3 | Bišu dzenis (Merops apiaster), zaļā vārna (Coracias garrulus), zivju dzenītis (Alcedo atthis) | |
| 1 | 1 | Pupuķis (Upupa epops) | |
| 1 | 9 | Tītiņš (Jynx torquilla), dižraibais dzenis (Dendrocopos major), melnā dzilna (Dryocopus martius) | |
| 1 | 7 | Lauku piekūns (Falco tinnunculus), bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo), lielais piekūns (Falco peregrinus) | |
| Zvirbuļveidīgie putni | 28 | 141 | Lauku cīrulis (Alauda arvensis), melnais mežastrazds (Turdus merula), krauklis (Corvus corax) |
Multivide
Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.
Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula). Saldus, 2009. gads.
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula). Dūras, 2010. gads.
Melnais stārķis (Ciconia nigra). Dzelzāmurs, 2010. gads.
Melnais stārķis (Ciconia nigra). Dzelzāmurs, 2010. gads.
Mazais ērglis (Clanga pomarina). Barkava, 2013. gads.
Lauku cīrulis (Alauda arvensis). Užava, 2012. gads.
Kākaulis (Clangula hyemalis). Liepāja, 2009. gads.