Latvijā savvaļā reģistrētas divas stārķveidīgo putnu sugas – melnais stārķis un baltais stārķis. Abas sugas ligzdo Latvijā. Tie ir gājputni, kas ziemu pavada galvenokārt Āfrikā. Melnais stārķis ligzdo mežos, un tā populācija sarūk. Baltais stārķis apdzīvo lauksaimniecības zemes un tā populācija ir stabila.

Stārķveidīgo putnu kārtā ir viena dzimta – stārķu dzimta (Ciconiidae). Tajā apvienotas 20 sugas. Latvijā sastopamas vienas ģints (Ciconia) divas sugas – melnais stārķis (Ciconia nigra) un baltais stārķis (Ciconia ciconia).

Stārķveidīgie ir lieli putni ar garu kaklu un kājām, spēcīgu smailu knābi. Pieaugušiem putniem knābis un kājas ir sarkanas. Apspalvojums melnbalts. Baltajam stārķim apspalvojumā dominē baltā krāsa, bet melnajam stārķim – melnā (tumšbrūnā) krāsa. Abu dzimumu putni līdzīgi.

Abas Latvijā reģistrētās stārķveidīgo sugas šeit arī ligzdo. Tās abas ir gājputni, un ziemu lielākoties pavada Āfrikā. Latvijā stārķi sastopami no aprīļa līdz septembrim. Tomēr gandrīz katru ziemu daži baltie stārķi pārziemo Latvijā.

Latvijas stārķveidīgo sugām ir ļoti atšķirīgas ligzdošanas dzīvotnes. Melnais stārķis apdzīvo dažādus mežus, vislabāk – vecākus un mazāk traucētus. Svarīgi, lai to tuvumā būtu piemērotas barošanās vietas: upītes, strauti u. tml. Pēc ligzdošanas var būt sastopams arī ārpus meža, piemēram, zivju dīķos. Savukārt baltais stārķis apdzīvo lauksaimniecības zemes, reizēm ligzdo arī pilsētās un citās apdzīvotās vietās.

Stārķi pārtiek no dzīvnieku valsts barības. Melnais stārķis Latvijā pārtiek galvenokārt no zivīm. Baltā stārķa barības daudzveidība ir lielāka – kukaiņi, tārpi, zivis, abinieki, rāpuļi, grauzēji un citi nelieli zīdītāji, putni.

Stārķveidīgie putni lielākoties ir monogāmi. Parasti pāri ligzdo atsevišķi cits no cita, bet baltie stārķi var veidot arī nelielas kolonijas, tas ir, vairāki pāri var ligzdot tuvu cits citam.

Melnais stārķis ligzdu būvē lielos, vecos kokos, Latvijā – galvenokārt priedēs, ozolos un apsēs. Baltais stārķis var ligzdot kokos un uz dažādām celtnēm, taču mūsdienās Latvijā lielākā daļa (> 70%) ligzdu ir uz elektrolīniju un citiem stabiem.

Ligzdu būvē abi pāra putni. Ja ligzdošana netiek traucēta, vienu un to pašu ligzdu var izmantot daudzus gadus pēc kārtas. Katru gadu ligzda tiek pielabota un papildināta, tāpēc ar laiku var sasniegt ļoti lielu izmēru un svaru.

Latvijas stārķu dējumā ir 1–6 olas. Gadā viens perējums. Olu perēšanā piedalās abi pāra putni. Perēšanas ilgums ir nedaudz lielāks par 30 dienām. Tā kā perēšana tiek uzsākta pēc pirmās vai otrās olas izdēšanas, mazuļi nešķiļas vienlaikus. Sliktos apstākļos jaunākie mazuļi var iet bojā. Stārķveidīgo mazuļi ir ligzdguļi. Tos baro abi pieaugušie putni.

Pēc ligzdošanas stārķveidīgie pulcējas baros un barojas lauksaimniecības zemēs (baltais stārķis) vai zivju dīķos vai citos mitrājos (melnais stārķis).

Migrācijas laikā stārķi pārvietojas planējot siltajās augšupejošajās gaisa strāvās, tāpēc ceļā uz ziemošanas vietām Āfrikā tie Vidusjūru aplido (nešķērso to). Latvijā ligzdojošie putni izmanto “austrumu ceļu” – caur Turciju, Sīriju un Izraēlu. Šajās “pudeles kakla” vietās Vidusjūras abos galos ceļošanas laikā novērojami lieli stārķveidīgo putnu (un arī vanagveidīgo putnu) bari.

Latvijas teritorijā sastopamajām stārķveidīgo putnu ligzdojošajām populācijām vērojamas pretējas tendences. Melnā stārķa populācijai gan ilgtermiņa, gan īstermiņa tendence ir negatīva. Turpretī baltā stārķa populācija ilgtermiņā ir augoša, bet pēdējos gados stabilizējusies (īstermiņa tendence stabila). Melnā stārķa populāciju apdraud mežsaimnieciskā darbība (mežu fragmentācija, traucējumi u. c.), taču ticami, ka būtisku lomu spēlē arī citi faktori (tostarp ziemošanas vietās un migrācijas ceļos), kas šobrīd nav pietiekami izpētīti.

Melnā stārķa pasaules populācijas tendences nav zināmas, bet baltā stārķa populācija pieaug. Neviena no abām sugām nav atzīta par pasaulē apdraudētu.

Abas Latvijā sastopamās stārķveidīgo sugas ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamas (iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā) un iekļautas arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.