Latvijā savvaļā reģistrētas trīs zaļvārnveidīgo putnu sugas, un tās visas Latvijā arī ligzdo. Pārtiek no kukaiņiem (zaļā vārna un bišu dzenis) vai zivīm (zivju dzenītis). Apdzīvo dažādus biotopus. Ligzdo alās (zivju dzenītis un bišu dzenis) vai koku dobumos un būros (zaļā vārna). 

Zaļvārnveidīgo putnu kārta ietver sešas dzimtas ar 187 sugām. Latvijā reģistrētas trīs sugas no trim dzimtām. 

Zaļvārnveidīgie ir nelieli vai vidēji lieli putni ar lielu galvu un īsām kājām. Raksturīga sindaktilija – daļēji saauguši kāju pirksti. Šīs kārtas putniem ir košs apspalvojums. Apspalvojuma krāsa un arī ķermeņa izmērs abu dzimumu putniem ir līdzīgs. 

Visas trīs Latvijā sastopamās zaļvārnveidīgo putnu sugas – zivju dzenītis, bišu dzenis un zaļā vārna – šeit arī ligzdo. Latvija atrodas uz bišu dzeņa un zaļās vārnas izplatības areāla ziemeļu robežas, un šo sugu ligzdojošās populācijas ir ļoti nelielas. Taču zaļā vārna 20. gs. pirmajā pusē Latvijā bija sastopama ievērojami biežāk, turpretī bišu dzeņa ligzdošana Latvijā pirmoreiz pierādīta tikai 2003. gadā. Bišu dzenis un zaļā vārna ir gājputni, kas ziemu pavada Āfrikā. Zivju dzenītis Latvijā sastopams visu gadu, lai gan daļa putnu aizceļo pārziemot tālāk uz rietumiem vai dienvidiem Eiropā. 

Latvijā sastopamie zaļvārnveidīgie putni apdzīvo dažādus biotopus. Zaļā vārna ligzdo vecos un skrajos sausieņu priežu mežos, kuru tuvumā ir barības ieguvei piemēroti klajumi: virsāji, smiltāji, degumi. Nozīmīga zaļo vārnu ligzdošanas vieta ir Ādažu militārais poligons. Bišu dzeņu ligzdošana Latvijā konstatēta jūras un upes (Gaujas) stāvkrastos un Lodes māla karjerā. Zivju dzenītis apdzīvo dažādus ūdeņus, ligzdošanas laikā – galvenokārt upes ar stāviem krastiem. 

Zaļvārnveidīgie putni pārtiek no dzīvniekiem, taču barības objektu izvēle starp sugām atšķiras. Bišu dzeņa barībā liela loma ir bitēm un kamenēm, taču tas labprāt barojas arī ar citiem lidojošiem kukaiņiem. Zaļā vārna pārtiek galvenokārt no vidējiem un lieliem kukaiņiem, kas uzturas uz zemes. Zivju dzenītis ēd gandrīz tikai nelielas zivtiņas. 

Lielākoties zaļvārnveidīgie putni ir monogāmi, lai gan novērojama arī poligāmija (zivju dzenītim). Partneri starp ligzdošanas sezonām var mainīties, taču bišu dzeņiem pāris parasti veidojas uz mūžu. Bišu dzenis ligzdo kolonijās, bet zivju dzenītis un zaļā vārna – pa atsevišķiem pāriem. 

Bišu dzenis un zivju dzenītis ligzdo pašu izraktās alās zemes atsegumos (zivju dzenītis – galvenokārt upju krastos). Zaļā vārna dabiski ligzdo koku dobumos, taču mūsdienās visa populācija ligzdo būros. 

Visas zaļvārnveidīgo putnu sugas dēj baltas olas. Zaļā vārna dēj 2–5 olas, zivju dzenītis – 4–7 (retāk 8). Bišu dzeņa dējumu lielumi Latvijā nav zināmi, bet citur dējuma lielums variē no četrām līdz pat desmit olām. Zaļajai vārnai un bišu dzenim gadā ir viens perējums, bet zivju dzenītim var būt līdz pat četriem perējumiem gadā. Olas perē abu dzimumu putni, taču mātīte to dara vairāk nekā tēviņš. Zaļvārnveidīgo putnu mazuļi ir ligzdguļi.

Zaļās vārnas populācija gan ilgtermiņā (kopš 20. gs. 80. gadiem), gan īstermiņā sarūk. Arī bišu dzeņa populācijā novērojams īstermiņa sarukums. Savukārt zivju dzenīša populācijas ilgtermiņa tendence ir pozitīva, bet īstermiņā populācija ir stabila.

Kādreizējo zaļās vārnas populācijas lejupslīdi var skaidrot ar piemērotu barošanās vietu un lielu koku zudumu, taču galvenais, kas šobrīd ierobežo populāciju, ir lielu kukaiņu trūkums. Tas savukārt zināmā mērā varētu būt saistīts ar mirušās koksnes trūkumu sugas apdzīvotajās teritorijās. Dzīvotņu zudumu var radīt arī sugas apdzīvoto teritoriju apbūve. 

Draudi bišu dzeņa populācijai Latvijā nav sistemātiski pētīti, bet ir zināms, ka vairākas ligzdas izpostījuši zīdītāji (iespējams, caunas un lapsas). Lai gan karjeru izstrāde u. tml. darbi rada ligzdošanas vietas, tie var ligzdas arī izpostīt. Intensīva lauksaimniecība (tai skaitā, pesticīdu izmantošana) var samazināt barības pieejamību.

Neviena no Latvijā sastopamajām zaļvārnveidīgo putnu sugām nav atzīta par pasaulē apdraudētu. 

Zivju dzenītis un zaļā vārna ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamas sugas (iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā). Šīs abas sugas iekļautas arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, turklāt zaļās vārnas aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus.