Biotops ir saistāms ar konkrētām vietām un ģeogrāfiski noteiktām teritorijām, kuras nodrošina dzīvo organismu eksistencei vajadzīgos apstākļus, kaut gan, piemēram, parazītiem biotops ir saimniekorganisms. Dažreiz termins “dzīvotne” tiek lietots kā sinonīms biotopam.
Biotopu raksturo to noteicošie fizikālie faktori (temperatūra, mitrums, apgaismojums, substrāts), biotiskie faktori (citi dzīvie organismi, kas ietekmē ekoloģiskos apstākļus), kā arī antropogēnie faktori (cilvēka darbības ietekme). Nozīmīgs papildus faktors ir katra šī faktora mainīgums (svārstības) laikā.
Biotopu dažreiz sauc par ekoloģiskās jomas jēdziena izpausmi dabā, jo konkrētu sugu piesaiste biotopam ir atkarīga no to ekoloģiskās izturības pret vides apstākļiem. Abstraktā skatījumā biotops ir resursu kopums, ko organisms spēj izmantot, lai izdzīvotu un vairotos, un šo resursu izmantošanas pakāpe nosaka, cik veiksmīga būs šīs sugas eksistence un spēja konkurēt par dzīves telpu. Šajā kontekstā ir svarīgs arī eksistences resursu telpiskais izvietojums (koncentrēti vai izkaisīti), kas savukārt ietekmē sugu populāciju veidošanos, eksistenci un noturību (resilience).