AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 3. septembrī
Viesturs Ķerus

žubīte

(angļu Common Chaffinch, vācu Buchfink, franču pinson des arbres, krievu зяблик)
žubīte Fringilla coelebs (Linnaeus, 1758) ir Fringilla ģints, žubīšu dzimtas (Fringillidae), zvirbuļveidīgo putnu kārtas (Passeriformes) suga

Saistītie šķirkļi

  • putni Latvijā
  • zvirbuļveidīgie putni Latvijā
Žubīte. Saldus, 2012. gads.

Žubīte. Saldus, 2012. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Kopsavilkums

Žubīte ir neliels žubīšu dzimtas putns ar raksturīgām divām baltām joslām uz spārniem. Sastopama gandrīz visā Eiropā, lielā daļā Āzijas un arī Ziemeļāfrikā. Gājputns, Latvijā lielākā skaitā sastopams no marta līdz novembrim, bet nelielā skaitā arī pārziemo. Lielākoties aizceļo uz ziemošanas vietām Rietumeiropā. Parastākā Latvijā ligzdojošā putnu suga – šeit ligzdo 1,8–2 miljoni pāru. Ligzdo visdažādākajos biotopos, kur aug koki. Ēd gan dažādus bezmugurkaulniekus, gan augu sēklas.

Nosaukuma izcelsme un klasifikācija

Sugas zinātnisko nosaukumu 1758. gadā devis Karls Linnejs (Carl Linnaeus). Zinātniskais nosaukums balstīts uz latīņu valodas vārdiem “žubīte” (fringilla) un “neprecēts” (coelebs).

Sugai ir 15 pasugas, kuras var iedalīt trīs grupās: coelebs grupa ar septiņām pasugām (sastopamas Eiropā un Āzijā), spodiogenys grupa ar piecām pasugām (Ziemeļāfrikā) un canariensis grupa (Atlantijas okeāna salās). Latvijā sastopama tikai nominālpasuga Fringilla coelebs coelebs.

Izskats un balss

Ķermeņa garums – 14–18 cm, svars – 17–29 g. Zvirbuļa lieluma putns. Abu dzimumu putniem uz spārniem ir divas baltas svītras. Aste ir melna ar baltām malām. Muguras lejasdaļa ir olīvzaļa. Tēviņam galvas sāni un krūtis ir rūsgansarkani, galvas virsa un skausts – zilpelēki, muguras augšdaļa – brūna. Mātītei un jaunajiem putniem ķermeņa virspuse ir pelēkzaļa ar viegli brūnu nokrāsu, apakšpuse – pelēcīgi balta.

Sugai ir daudz dažādu saucienu. Viens no raksturīgākajiem ir ass “fink”. Tēviņš ligzdošanas sezonas laikā bieži izdod vienmuļu “prrr, prrr”, ko mēdz saukt par lietus dziesmiņu. Dziesma – skaļa un strauja čivinošu skaņu virkne ar lejupejošu nobeigumu. Parasti dzied, sēžot kāda zara galā koka vainaga lejasdaļā.

Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.

Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Žubītes dziesma un viens no biežākajiem saucieniem. Penderi, Valles pagasts, 09.04.2006.

Ieraksta autors Agris Celmiņš. Avots: https://xeno-canto.org/

Žubītes mazuļi ligzdā. Francija, 2022. gads.

Žubītes mazuļi ligzdā. Francija, 2022. gads.

Avots: Images01/Shutterstock.com/2131810571.

Žubītes ligzda ar olām. 2010. gads.

Žubītes ligzda ar olām. 2010. gads.

Fotogrāfs Vishnevskiy Vasily. Avots: Shutterstock.com/63061966.

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Žubīte ir gājputns. Latvijā ierodas martā–aprīlī, aizceļo septembrī–novembrī. Nelielā skaitā sastopama Latvijā arī ziemā, bet lielākā daļa šeit ligzdojošo putnu pārziemo Rietumeiropā. Migrācijas laikā pulcējas baros.

Ligzdošanas biotops ir visdažādākās vietas, kur aug koki – dažādu tipu meži, parki, dārzi, pilsētas apstādījumi. Ceļošanas laikā barojas arī lauksaimniecības zemēs.

Barība ir ļoti daudzveidīga – gan dažādi bezmugurkaulnieki, gan augu sēklas un pumpuri.

Ligzdu būvē dažādos kokos, bieži zaru žāklēs, pie stumbra uz zariem. Tā veidota no zāļu stiebriņiem, saknītēm, koku miziņām, sūnām, zvēru matiem, no ārpuses labi nomaskēta ar ķērpjiem un zirnekļu kokoniem. Ligzdu būvē mātīte.

Olu krāsa ir ļoti dažāda – no gaišzilas līdz brūni sārtai, ar daudzveidīgiem raibumiem. Olu izmērs vidēji ir 19,5x14,6 mm. Latvijā dējumā ir 3–6 olas, gadā – divi perējumi. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir 10–16 dienas.

Mazuļi ir ligzdguļi. Tos baro abi pieaugušie putni, bet lielākoties mātīte. Ligzdu mazuļi atstāj 11–18 (parasti – 14) dienu vecumā.

Izplatība. Skaits. Apdraudējums

Sugas ligzdošanas areāls sniedzas no Azoru salām rietumos līdz Baikāla reģionam austrumos un no Ziemeļāfrikas dienvidos līdz koku sastopamības robežai ziemeļos. Ziemeļāfrikā un lielākajā daļā Eiropas suga satopama arī ziemā, bet Ziemeļeiropā un lielākajā daļā Āzijas izplatības areāla – tikai ligzdošanas sezonā.

Žubīšu izplatība un populācija Eiropā ir stabila.

Ar 1,8–2 miljoniem ligzdojošu pāru žubīte ir parastākā Latvijas putnu suga. Lai gan ilgtermiņā (kopš 20. gs. 90. gadu sākuma) populācija ir samazinājusies, kopš 2005. gada populācija ir stabila. Suga izplatīta visā Latvijā, un vismaz kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība nav būtiski mainījusies.

Pasaules, Eiropas un arī Latvijas mērogā suga nav apdraudēta.

Mijiedarbība ar cilvēku

Latvijā žubītes netiek medītas, un arī Eiropas Savienībā kopumā ES Putnu direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību) šīs sugas medības nepieļauj. Taču Vidusjūras reģionā (t. sk. Eiropas valstīs) katru gadu liels skaits žubīšu tiek nomedīts nelikumīgi.

Žubīte vairākkārt pieminēta latviešu tautasdziesmās, taču var pieļaut, ka šis vārds izmantots kā vispārējs apzīmējums maziem putniņiem, nevis attiecināts tieši uz konkrēto sugu. Vārds parasti lietots kombinācijā “zīlīte žubīte”, piemēram:

“Zīlīte žubīte,

Tā mana māsiņa,

Tā skaisti dziedāja

Upītes malā.”

Žubīte ir arī latviešu personvārds, kas gan mūsdienās sastopams ļoti reti.

Aizsardzības statuss

Suga nav iekļauta ne Eiropas Savienības, ne Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, taču Kanāriju salās sastopamā pasuga Fringilla coelebs ombriosa iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā, kas nozīmē, ka šai pasugai jānodrošina īpaši dzīvotnes aizsardzības pasākumi.

Suga iekļauta Bernes konvencijas III pielikumā.

Multivide

Žubīte. Saldus, 2012. gads.

Žubīte. Saldus, 2012. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.

Žubīte (Fringilla coelebs). Saldus, 2012. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

nav attela

Žubītes dziesma un viens no biežākajiem saucieniem. Penderi, Valles pagasts, 09.04.2006.

Ieraksta autors Agris Celmiņš. Avots: https://xeno-canto.org/

Žubītes mazuļi ligzdā. Francija, 2022. gads.

Žubītes mazuļi ligzdā. Francija, 2022. gads.

Avots: Images01/Shutterstock.com/2131810571.

Žubītes ligzda ar olām. 2010. gads.

Žubītes ligzda ar olām. 2010. gads.

Fotogrāfs Vishnevskiy Vasily. Avots: Shutterstock.com/63061966.

Žubīte. Saldus, 2012. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Saistītie šķirkļi:
  • žubīte
  • zvirbuļveidīgie putni Latvijā
  • putni Latvijā
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • putni Latvijā
  • zvirbuļveidīgie putni Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BirdLife datu zona (BirdLife Data Zone)
  • Dainu skapis
  • Eirāzijas–Āfrikas putnu migrācijas atlants (The Eurasian African Bird Migration Atlas)
  • Eiropas ligzdojošo putnu atlanta kartes
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (30.11.2009.)
  • IUCN apdraudēto sugu Sarkanais saraksts (The IUCN Red List of Threatened Species)
  • Latvijas putni

Ieteicamā literatūra

  • del Hoyo, J., Elliott, A., and Christie, D.A. (eds.), Handbook of the Birds of the World, vol. 15, Barcelona, Lynx Edicions, 2010.
  • Harrison, C.J.O. and Castell, P., Bird nests, eggs and nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East, London, HarperCollinsPublishers, 2002.
  • Keller, V. et al., European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change, Barcelona, European Bird Census Council & Lynx Edicions, 2020.
  • Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I., Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strazds, M. (red.), Latvijas meža putni, 2. izdevums, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Svensons, L., Malernijs, K., Seterstrems, D., Putnu noteicējs, Rīga, Jāņa sēta, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Viesturs Ķerus "Žubīte". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/215624-%C5%BEub%C4%ABte (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/215624-%C5%BEub%C4%ABte

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana