AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 3. septembrī
Jānis Ķuze

jūras ērglis

(angļu White-tailed Sea Eagle, vācu Seeadler, franču pygargue à queue blanche, krievu oрлан–белохвост)
jūras ērglis Haliaeetus albicilla (Linnaeus, 1758) ir ģints Haliaeetus, vanagu dzimtas (Accipitridae), vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) suga

Saistītie šķirkļi

  • klinšu ērglis
  • mazais ērglis
  • putni Latvijā
  • vanagveidīgie putni Latvijā
Pieaudzis jūras ērglis (devītais kalendārais gads) Nagļu dīķos. 27.10.2011.

Pieaudzis jūras ērglis (devītais kalendārais gads) Nagļu dīķos. 27.10.2011.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Multivide 14
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Kopsavilkums

Jūras ērglis ir ar ūdeņiem saistīta dienas plēsīgo putnu suga, kas ligzdo dažāda tipa mežaudzēs. Barojas ar zivīm, putniem (pamatā ūdensputniem), retāk – ar nelieliem zīdītājdzīvniekiem, ziemā izteikts maitēdājs. Pieaugušie putni ir nometnieki, nepieaugušie putni klejo. Ligzdu būvē kokos. Populācija piedzīvojusi ievērojamas skaita izmaiņas: 20. gs. pirmajā pusē ievērojami samazinājās, bet pēc aizsardzības pasākumu piemērošanas ir atkopusies un šobrīd piedzīvo skaita pieaugumu. 

Nosaukuma izcelsme un klasifikācija

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugu iekļāva ģintī Falco. Tas tika labots 1809. gadā, kad franču zoologs Žils Cēzars Saviņī (Jules César Savigny) izveidoja mūsdienās izmantoto ģinti Haliaeetus, kurā iekļāva radniecīgu jūras ērgļu sugu grupu (ģintī šobrīd iekļautas astoņas sugas). Ģints nosaukums cēlies no sengrieķu valodas, kur ᾰ̔́λς, hali norāda uz saistību ar jūru, savukārt ᾱ̓ετός, aetos nozīmē ‘ērglis’. Sugas nosaukums albicilla latīņu valodā nozīmē ‘baltastes’ (albus ‘balts’, cilla ‘aste’). 

Monotipisks. Lai gan izolētā Grenlandes populācija (dažkārt atsevišķi izdalīta kā H. a. groenlandicus) atšķiras pēc putnu lielākā izmēra, nav vienprātības par tās izdalīšanu atsevišķā pasugā. 

Izskats un balss

Ķermeņa garums 78–102 cm, spārnu izpletums 205–244 cm, svars 3,1–5,4 kg (tēviņiem) un 3,7–6,9 kg (mātītēm). Lidojumā raksturīgs masīvs siluets ar platiem spārniem un salīdzinoši īsu asti. Spārnu galos izteikti lidspalvu “pirksti”, pieaugušajiem putniem spārni šaurāki nekā jaunajiem putniem. 

Pieaugušajiem putniem spalvu tērps gaišbrūni raibs, aste balta, knābis dzeltens, kāju stulmi dzelteni, nav apspalvoti. Acs varavīksnene smilšu krāsā. Jauno putnu spalvu tērps tumšbrūni raibs, spārnu segspalvu tumšie gali veido regulāru rakstu, knābis un aste tumši, acs varavīksnene tumša. Pieaugušā putna spalvu tērpu iegūst, sākot ar 5. kalendārā gada rudeni; līdz tam laikam nomaina četrus pārejas spalvu tērpus. 

Lai gan dzimumu starpā nav vērojamas atšķirības spalvu tērpā, līdzīgi daudzām citām plēsīgo putnu sugām, ir vērojamas atšķirības ķermeņa izmērā (tās ir vairāk izteiktas sugām, kas piekopj aktīvu medīšanu, un mazāk izteiktas maitēdājiem). Mātītes ir par aptuveni 20 % smagākas nekā tēviņi, to spārni ir par aptuveni 6–7 % garāki, knābis par 8–10 % garāks nekā tēviņiem. Izmēru atšķirības ir labi novērojamas, kad abu dzimumu putni sēž viens otram blakus. 

Pieaugušo putnu saucieni – skanīgs “kli-kli-kli-kli-kli”, attāli līdzīgs melnās dzilnas saucieniem. Vokālā aktivitāte augstāka riesta un agrā ligzdošanas sezonā ziemas beigās un pavasarī, kad dzirdami arī pāra putnu dueti. Tajos var atšķirt abu dzimumu balsis (tēviņam balss tonis ir augstāks). 

Jūras ērglis. Zantes pagasts, 14.03.2010.

Jūras ērglis. Zantes pagasts, 14.03.2010.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Pieaudzis jūras ērglis lidojumā. Ventspils novads, 06.2023.

Pieaudzis jūras ērglis lidojumā. Ventspils novads, 06.2023.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Jūras ērglis. Kinti ciems, Lietuva, 13.10.2018.

Jūras ērglis. Kinti ciems, Lietuva, 13.10.2018.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Tipiska jūras ērgļu ligzda apsē. Uz ligzdas redzams pieaudzis putns un mazulis pūku tērpā. Kuldīgas novads, 05.2023.

Tipiska jūras ērgļu ligzda apsē. Uz ligzdas redzams pieaudzis putns un mazulis pūku tērpā. Kuldīgas novads, 05.2023.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Ligzda ar jūras ērgļa olām (nesekmīgas ligzdošanas gadījums, kad olas tiek inkubētas vēlu sezonā). Lubāna apkārtne, 05.2023.

Ligzda ar jūras ērgļa olām (nesekmīgas ligzdošanas gadījums, kad olas tiek inkubētas vēlu sezonā). Lubāna apkārtne, 05.2023.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Pieaudzis putns (tēviņš) ligzdā pie četras dienas veca mazuļa. Ligzdas priekšplānā redzama barība – līdakas un viens laucis. Durbes novads, 19.04.2015.

Pieaudzis putns (tēviņš) ligzdā pie četras dienas veca mazuļa. Ligzdas priekšplānā redzama barība – līdakas un viens laucis. Durbes novads, 19.04.2015.

Avots: kadrs no Latvijas Dabas fonda tiešraides.

Tēviņa balss pārošanās laikā (sekmīgas pārošanās gadījumā dzirdami tikai tēviņa saucieni, mātītes saucienus dzird tikai tad, ja tā nav apmierināta ar pārošanās mēģinājumu). 02.03.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

Duets (mātītei balss ir zemāka, nekā tēviņam, parasti tas ir viegli atšķirams). 02.03.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

Mātītes balss. 02.04.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

Tēviņa balss. 01.04.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

Jau lidojoša jaunā putna (mātītes) barības prasīšanas sauciens. 05.08.2020.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Pieaugušie putni ir nometnieki, lai gan iespējami arī klejojumi. Nepieaugušie putni ir klejotāji, kas garākos klejojumos dodas pirmajos dzīves gados. 

Ligzdo dažādu izmēru mežos, parasti ūdeņu (primārās barības ieguves vietas) tuvumā. Ligzdošanai mēdz izvēlēties meža ainavas robežzonas – klajumu (cirsmu, bebraiņu, vējgāžu) malas, kā arī vecas, galotņu līmenī izretinājušās audzes. Var ligzdot arī cirsmās atstātajos kokos. Ligzda tiek būvēta kokos, Latvijā galvenokārt izvēloties priedes un apses, retāk – bērzus, egles, ozolus, melnalkšņus, ošus. Ligzda ir masīva konstrukcija, kas būvēta no resniem zariem, caurmērā var sasniegt 1,5 m izmēru un vairāk nekā 2 m augstumu. Parasti tiek būvēta koka vainaga augšējā daļā zem galotnes zariem, daļā gadījumu – pašā galotnē. Var aizņemt citu putnu (piemēram, zivjērgļa) būvētas ligzdas. Ligzdu izklāj ar sausu zāli un pušķo ar svaigiem skuju un lapu koku zariņiem, pušķošana ir izteiktāka īsi pirms ligzdošanas sezonas uzsākšanas un tās laikā. Ligzdu būvē abi pāra putni. 

Dējumā 1–3 (parasti 2) baltas olas, Latvijā pirmā ola parasti tiek dēta marta pirmajās desmit dienās, pārējās var sekot ar dažu dienu intervāliem. Uz maiņām perē abi vecāki, sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, inkubācijas laiks – aptuveni 38 dienas. Mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, un vecākais parasti vēlāk iegūst priekšrocības barības ieguvē no pieaugušajiem putniem. Laikā pirms izlidošanas jaunie putni trenē spārnus uz ligzdas un tuvējos zaros, savā pirmajā lidojumā parasti dodas aptuveni 80 dienu vecumā. 

Barībā galvenokārt zivis un ūdensputni, retāk – nelieli zīdītājdzīvnieki (meža cauna, pelēkais zaķis, jaunas lapsas, arī jau beigtu dzīvnieku atliekas), ziemas laikā jūras ērglis ir izteikts maitēdājs. Atsevišķās ligzdošanas teritorijās var specializēties uz īpašiem barības objektiem (piemēram, baltajiem stārķiem vai dzērvēm). 

Pēcligzdošanas periodā piemērotās vietās var pulcēties lielā skaitā – rudeņos, kad tiek nozvejoti zivju dīķi, lielākajos dīķu kompleksos var uzskaitīt pat vairāk nekā 50 putnus vienkopus. 

Dabā var sasniegt 30 gadu vecumu, nebrīvē var dzīvot vairāk nekā 40 gadus. 

Izplatība. Skaits. Apdraudējums

Plašs, palearktisks izplatības areāls, kas stiepjas no Grenlandes dienvidiem, Islandes un Lielbritānijas (reintroducēts) rietumos līdz Krievijas Beringa jūras piekrastei un Japānai austrumos. Ziemeļu–dienvidu virzienā areāls stiepjas no Skandināvijas ziemeļiem un Krievijas arktiskajiem apgabaliem līdz Eiropas dienvidiem un Ķīnas ziemeļiem. Areāls vērtēts kā 42 700 000 km2 liels. 

Izplatība ievērojami mainījusies 20. gs. laikā – gadsimta sākumā Eiropā bija vērojama areāla sašaurināšanās, populācija piedzīvoja lejupslīdi, pie kā bija vainojama tieša vajāšana, ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī vides piesārņošana ar hlororganiskajiem pesticīdiem (dihlordifeniltrihloretāns jeb DDT). Pēc aizsardzības pasākumu īstenošanas Eiropā 20. gs. beigās ir piedzīvota populācijas atjaunošanās un vēsturiskā ligzdošanas areāla rekolonizēšana. Latvijā par periodu, kad ligzdojošā populācija bija izzudusi, var uzskatīt 20. gs. 60. gadus. 1971. gadā ligzdošana atkal konstatēta pie Engures ezera, un kopš tā laika ir vērojama skaita augšupeja. Straujākais populācijas pieaugums ir piedzīvots 21. gs. sākumā. 2021. gadā Latvijas populācija vērtēta kā 120–150 pārus liela. Eiropas populācija vērtēta kā 9000–12 300 pārus liela ar pieaugošu tendenci. Globālā populācija vērtēta kā 20 000–60 000 pieaugušie indivīdi. 

Globālā un Eiropas mērogā suga nav klasificēta kā apdraudēta. 

Kā nozīmīgākie sugu apdraudošie faktori Latvijā ir minami: saindēšanās ar svinu (tiek uzņemts galvenokārt ar dabā atstātu, ar svinu saturošu munīciju nošautu medījamo dzīvnieku atliekām), bojāeja vēja elektrostacijās, elektropārvades līnijās, kā arī sadursmē ar transportlīdzekļiem uz ceļiem. 

Mijiedarbība ar cilvēku

Kā pievilcīga, harismātiska (izskata, uzvedības, atrašanās barības piramīdas augšā, aizsardzības vēstures (tai skaitā reintrodukcijas) ziņā) putnu suga, kas piedzīvojusi populācijas atjaunošanos, tiek uzskatīta par vienu no dabas aizsardzības simboliem. Piedzīvotās skaita izmaiņas (strauja samazināšanās ar sekojošu atkopšanos) tiek izmantotas, lai ilustrētu mērķtiecīgu aizsardzības pasākumu nozīmi. 

Jūras ērglis ir populārs dabas izzināšanas objekts, kam tiek veltītas putnu vērošanas ekskursijas. Pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē izvietotā tiešsaistes kamera ir bijusi populārākā no Latvijas Dabas fonda uzturētajām putnu ligzdu kamerām 2015.–2024. gadā (vairāk nekā 18 miljoni skatījumu). 

Kā suga, kas pamatā pārtiek no zivīm, var nonākt konfliktsituācijās ar zivju dīķu uzturētājiem. 

Aizsardzības statuss

Jūras ērglis ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā (iekļautas sugas, kurām jānodrošina īpaši dzīvotnes aizsardzības pasākumi). 

Suga iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī “Noteikumu par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” 2. pielikumā, kas nozīmē, ka sugas ligzdošanas vietu aizsardzības nodrošināšanai var veidot mikroliegumus.

Multivide

Pieaudzis jūras ērglis (devītais kalendārais gads) Nagļu dīķos. 27.10.2011.

Pieaudzis jūras ērglis (devītais kalendārais gads) Nagļu dīķos. 27.10.2011.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Jūras ērglis. Zantes pagasts, 14.03.2010.

Jūras ērglis. Zantes pagasts, 14.03.2010.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Jūras ērgļi Nagļu dīķos. Pa labi pieaudzis, pa kreisi – nepieaudzis putns trešajā spalvu tērpā (trešajā kalendārajā dzīves gadā). 27.10.2011.

Jūras ērgļi Nagļu dīķos. Pa labi pieaudzis, pa kreisi – nepieaudzis putns trešajā spalvu tērpā (trešajā kalendārajā dzīves gadā). 27.10.2011.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Pieaudzis jūras ērglis lidojumā. Ventspils novads, 06.2023.

Pieaudzis jūras ērglis lidojumā. Ventspils novads, 06.2023.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Jūras ērglis. Kinti ciems, Lietuva, 13.10.2018.

Jūras ērglis. Kinti ciems, Lietuva, 13.10.2018.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Tipiska jūras ērgļu ligzda apsē. Uz ligzdas redzams pieaudzis putns un mazulis pūku tērpā. Kuldīgas novads, 05.2023.

Tipiska jūras ērgļu ligzda apsē. Uz ligzdas redzams pieaudzis putns un mazulis pūku tērpā. Kuldīgas novads, 05.2023.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Ligzda ar jūras ērgļa olām (nesekmīgas ligzdošanas gadījums, kad olas tiek inkubētas vēlu sezonā). Lubāna apkārtne, 05.2023.

Ligzda ar jūras ērgļa olām (nesekmīgas ligzdošanas gadījums, kad olas tiek inkubētas vēlu sezonā). Lubāna apkārtne, 05.2023.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Pieaudzis putns (tēviņš) ligzdā pie četras dienas veca mazuļa. Ligzdas priekšplānā redzama barība – līdakas un viens laucis. Durbes novads, 19.04.2015.

Pieaudzis putns (tēviņš) ligzdā pie četras dienas veca mazuļa. Ligzdas priekšplānā redzama barība – līdakas un viens laucis. Durbes novads, 19.04.2015.

Avots: kadrs no Latvijas Dabas fonda tiešraides.

Aptuveni divus mēnešus veci jūras ērgļu jaunie putni ligzdā. Dienvidkurzemes novads, 06.2022.

Aptuveni divus mēnešus veci jūras ērgļu jaunie putni ligzdā. Dienvidkurzemes novads, 06.2022.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

nav attela

Tēviņa balss pārošanās laikā (sekmīgas pārošanās gadījumā dzirdami tikai tēviņa saucieni, mātītes saucienus dzird tikai tad, ja tā nav apmierināta ar pārošanās mēģinājumu). 02.03.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

nav attela

Duets (mātītei balss ir zemāka, nekā tēviņam, parasti tas ir viegli atšķirams). 02.03.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

nav attela

Mātītes balss. 02.04.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

nav attela

Tēviņa balss. 01.04.2025.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

nav attela

Jau lidojoša jaunā putna (mātītes) barības prasīšanas sauciens. 05.08.2020.

Avots: balsu ieraksti (Latvijas Dabas fonda pie jūras ērgļa ligzdas Durbes apkārtnē uzturētās tiešsaistes kameras arhīva materiāli, atlasījusi un apstrādājusi Anne-Marie Elo). 

Pieaudzis jūras ērglis (devītais kalendārais gads) Nagļu dīķos. 27.10.2011.

Fotogrāfs Jānis Ķuze.

Saistītie šķirkļi:
  • jūras ērglis
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • klinšu ērglis
  • mazais ērglis
  • putni Latvijā
  • vanagveidīgie putni Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BirdLife datu zona (BirdLife Data Zone)
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (30.11.2009.)
  • Latvijas Dabas fonda YouTube profils (tiešsaistes kameras)
  • Latvijas putni

Ieteicamā literatūra

  • Ferguson-Lees, J. and Christie, D.A., Raptors of the World, London, Christopher Helm, 2001.
  • Forsman, D., The Raptors of Europe and The Middle East: A Handbook of Field Identification, London, T & A. D. Poyser, 1999.
  • Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A. un Mārdega, I., Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017: putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ķuze, J., Lipsbergs, J. un Bergmanis, U., ‘Jaunumi jūras ērgļu izpētē un ligzdvietu aizsardzībā Latvijā’, Putni dabā, 56, 2010, 10.–19. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Love, J.A., A Saga of Sea Eagles, Dunbeath, Whittles Publishing Ltd., 2013.
  • Липсберг, Ю., ‘Орлан – белохвост’, Птицы Латвии: территориальное размещение и численность Под ред. Я. Виксне, Зинатне, Рига, 1983, с. 52–53.

Jānis Ķuze "Jūras ērglis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/253698-j%C5%ABras-%C4%93rglis (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/253698-j%C5%ABras-%C4%93rglis

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana