Karls Linnejs (Carl Linnaeus) to aprakstÄ«ja ar nosaukumu Rallus crex, Ä£ints nosaukumu ir devis Johans Mateuss BehÅ”teins (Johann MatthƤus Bechstein) ā Crex pratensis.
grieze
grieze Crex crex (Linnaeus, 1758) pieder pie griežu Ä£ints (Crex), dumbrvistiÅu dzimtas (Rallidae), dzÄrvjveidÄ«go kÄrtas (Gruiformes), putnu klases (Aves), hordaiÅu tipa (Chordata)
Saistītie Ŕķirkļi
Grieze (Crex crex). Ropaži, 2013. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
Izskats un raksturojums
Grieze augumÄ ir mazliet mazÄka par kovÄrni, taÄu ar garÄkÄm kÄjÄm. ĶermeÅa garums ir 26,5 cm, maksimÄlais spÄrna garums vidÄji ir 142,5 mm, svars vidÄji ir 164,1 g.
Apspalvojums brÅ«ngans, visas spalvas mugurpusÄ, sÄkot no galvas vidusdaļas, ir ar melniem, ovÄliem plankumiem, virsastes segspalvas ir kastaÅbrÅ«nas, ar bÄli brÅ«nganÄm ŔķÄrssvÄ«trÄm. Galvas sÄni acu rajonÄ dzeltenbrÅ«ni, virsacs svÄ«tra zilganpelÄka, virzienÄ uz kaklu tÄ paplaÅ”inÄs, arÄ« vaigi pelÄki. Zods un rÄ«kle bÄli pelÄki, bieži ar dzeltenbrÅ«nu nokrÄsu (krÄsa, iespÄjams, atŔķiras dažÄdu dzimumu un vecumu putniem). KrÅ«Å”u vidusdaļa un vÄders ir dzeltenÄ«gi balti. KrÅ«Å”u sÄnos viļÅveidÄ«gas, rÅ«sas brÅ«nas ŔķÄrssvÄ«tras, kas virzienÄ uz asti kļūst melnganas. Zemastes segspalvas ir baltas, ar rÅ«sas brÅ«nu nokrÄsu vai neuzkrÄ«toÅ”iem plankumiem. PrimÄrÄs lidspalvas kanÄļbrÅ«nas, sekundÄrÄs ā nedaudz sarkanÄ«gÄkas, lidspalvu Ärburas kastaÅbrÅ«nÄ krÄsÄ, kuras intensitÄte pieaug iekÅ”ÄjÄm lidspalvÄm. SpÄrna segspalvas ir tumÅ”brÅ«nas, ar melnÄm centrÄlajÄm daļÄm un baltganÄm, pat sarkanÄ«gÄm ŔķÄrssvÄ«trÄm. DažkÄrt tÄs ir tikai kÄ gaiÅ”i punkti spalvu malÄs (vai trÅ«kst vispÄr). PÄc apspalvojuma tÄviÅus no mÄtÄ«tÄm atŔķirt nevar.
Mazuļi pÅ«ku tÄrpÄ melni (tÄpat kÄ citiem dumbrvistiÅu dzimtas putniem). KontÅ«rspalvas redzamas no 9. dienas pÄc izŔķilÅ”anÄs, 23. dienÄ tÄs redzamas jau uz visa Ä·ermeÅa. Jaunie putni bÄlÄki par pieauguÅ”ajiem putniem: brÅ«nÄs segspalvu malas parasti Å”aurÄkas un bez pelÄkÄs nokrÄsas, arÄ« galva, kakls un krÅ«tis nav pelÄcÄ«gi, bet gan rÅ«sganbrÅ«ni, sÄnu svÄ«trojums neuzkrÄ«toÅ”s, spÄrna virspuses segspalvas ir vienkrÄsaini kastaÅbrÅ«nas.
Tikko ŔķīluÅ”os mazuļu kÄjas ir sarkanÄ«gi baltas, tad kļūst svina pelÄkas vai melnas. Vecajiem putniem kÄjas ir netÄ«rÄ miesas krÄsÄ, ar pelÄku nokrÄsu.
Tikko ŔķīluÅ”os mazuļu acu varavÄ«ksnene ir melna, pamazÄm kļūst zaļgana, tad 85ā99 dienu vecumÄ ā gaiÅ”i zaļa. Gadu veciem putniem tÄ ir dzeltenÄ«ga, vairÄkus gadus veciem ā sarkanbrÅ«na.
Balss ā ļoti raksturÄ«gs tÄviÅu teritoriÄlais sauciens jeb tÄ saucamÄ āgrieÅ”anaā ā divzilbÄ«gs: āRrepp-rrepp, rrepp-rrepp, rrepp-rrepp...ā Å o balsi var dzirdÄt lÄ«dz pat 1 km, un tÄ ir viena no Latvijas lauku ainavas tradicionÄlajÄm vasaras nakts skaÅÄm (minÄta arÄ« tautasdziesmÄs). Izdod arÄ« citus saucienus ā gan kurkŔķoÅ”as skaÅas tÄviÅu savstarpÄjo demonstrÄciju laikÄ riestÄ, gan pÄ«kstoÅ”us, dzeltenÄs cielavas balsij lÄ«dzÄ«gus saucienus, ar ko mÄtÄ«te sauc mazuļus.
Biotops. Dzīvesveids. Barība
Grieze ir atklÄtu ainavu putns, kas LatvijÄ, domÄjams, ienÄcis no stepes zonas kopÄ ar lauksaimniecÄ«bu. LatvijÄ veiktÄ pÄtÄ«jumÄ konstatÄts, ka grieze labprÄt izvÄlas dabiskÄs pļavas un atmatas, taÄu sastopama arÄ« citos zÄlÄjos un ziemÄjos. TÄ izvairÄs no kultivÄtÄm ganÄ«bÄm un vasarÄjiem ā galvenokÄrt tÄpÄc, ka veÄ£etÄcijas augstums tajos nav pietiekams.
Grieze tiek uzskatÄ«ta par naktsputnu ā galvenokÄrt tÄdÄļ, ka tÄs teritoriÄlie saucieni (āgrieÅ”anaā) ir dzirdami galvenokÄrt tikai naktÄ«s. Griezei ir slÄpts dzÄ«vesveids ā bez Ä«paÅ”as meklÄÅ”anas to ir redzÄjis tikai retais no tiem, kas ir dzirdÄjuÅ”i tÄs balsi. Grieze veikli spÄj aiziet no traucÄtÄja pa zÄli, pat manÄmi neizkustinot zÄles stiebrus, tÄpÄc nepieredzÄjuÅ”am novÄrotÄjam paliek nepamanÄ«ta. Pie pÄkÅ”Åa traucÄjuma tomÄr viegli ceļas spÄrnos un vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ spÄj peldÄt.
Grieze barÄ«bu galvenokÄrt uzlasa no zemes, kÄ arÄ« no augiem, pÄc vajadzÄ«bas pat palecoties. Äd gandrÄ«z tikai dzÄ«vnieku izcelsmes barÄ«bu ā dažÄdus bezmugurkaulniekus: sliekas, vaboles, sienÄžus, gliemežus. RudenÄ« nereti Äd arÄ« sÄklas. Å Äda uzvedÄ«ba novÄrota arÄ« nebrÄ«vÄ, lai gan barÄ«bas piedÄvÄjums netika mainÄ«ts. IespÄjams, tas saistÄ«ts ar tauku uzkrÄÅ”anu migrÄcijai uz ziemoÅ”anas vietÄm.
Griezes tÄviÅÅ” pļavÄ vasaras sÄkumÄ. 2023. gads.
Griezes dziesma. Valles pagasts, 10.06.2005.
Grieze ( Crex crex) ā reÄ£istrÄtÄ sugas ligzdoÅ”anas izplatÄ«ba LatvijÄ 2020.ā2024. gadÄ.
IzplatÄ«ba un sastopamÄ«ba. PopulÄcijas Ä«patÅu skaits
ZemkopÄ«bas izplatÄ«ba vÄsturiski ir noteikusi sugas izplatÄ«Å”anos EiropÄ un SibÄ«rijÄ, bet kopÅ” 19. gs. beigÄm areÄls RietumeiropÄ atkal ir saÅ”aurinÄjies, piemÄram, tÄ izzudusi lielÄkajÄ daÄ¼Ä Anglijas.
LigzdoÅ”anas areÄls ietver Fenoskandiju ZviedrijÄ lÄ«dz Jemtlandei, Ongermanlandei un Vesterbotenai, kÄ arÄ« Dienvidsomiju (senÄk ā arÄ« Vidussomiju un KarÄliju lÄ«dz 62Ā°N). TÄlÄk uz austrumiem areÄla ziemeļu robeža iet aptuveni pa 61Ā°Nā64Ā°N un vistÄlÄk austrumos sasniedz BaikÄla ziemeļrietumu ieplaku. Dienvidu robeža mÅ«sdienÄs stiepjas no Francijas vidienes, caur ZiemeļitÄliju, SlovÄniju un BulgÄriju, MelnÄs jÅ«ras ziemeļu piekrasti, Krimu un Kaspijas ieplaku lÄ«dz ZiemeļaustrumkazahstÄnai. SenÄk bija sastopama arÄ« Pireneju pussalas ziemeļos. Ligzdo arÄ« LielbritÄnijas ziemeļrietumu piekrastes salÄs ā Hebridu salÄs un OrknejÄ, kÄ arÄ« Å etlendu un FÄru salÄs.
Griezes ir gÄjputni, kas pÄrziemo ÄfrikÄ, uz dienvidiem no SahÄras ā DienvidaustrumÄfrikÄ: Kongo DemokrÄtiskÄs Republikas austrumdaļÄ, ZimbabvÄ, ZambijÄ, MalÄvijÄ un DienvidÄfrikas Republikas austrumu daļÄ. IespÄjams, ka arÄ« apkÄrtÄjÄs Äfrikas valstÄ«s, taÄu par to nav pilnÄ«gu ziÅu.
Pasaules populÄcija varÄtu bÅ«t ap 3ā7 miljoniem Ä«patÅu (BirdLife International, 2023). LatvijÄ pÄc piesardzÄ«giem aprÄÄ·iniem 2015. gadÄ bija vismaz 31 000 vokalizÄjoÅ”u tÄviÅu, taÄu pÄc modeļa, kas Åem vÄrÄ dabÄ nekonstatÄtos putnus, ā pat 100 000 vokalizÄjoÅ”u tÄviÅu. PopulÄciju lielumus, kas aprÄÄ·inÄti Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m, var atrast Eiropas SavienÄ«bas Putnu direktÄ«vas 12. paragrÄfa mÄjaslapÄ (Eiropas Komisija, 2023).
NozÄ«me tautsaimniecÄ«bÄ
VÄsturiski grieze ir bijis medÄ«jams putns, taÄu mÅ«sdienÄs saistÄ«bÄ ar populÄcijas skaita un areÄla sarukumu EiropÄ kopÅ” 19. gs. beigÄm tÄ ir aizsargÄjama suga. Suga ir nozÄ«mÄ«ga Latvijas kultÅ«rvÄsturÄ ā griezes balss ir nozÄ«mÄ«ga lauku ainavas sastÄvdaļa vasarÄ.
PopulÄcijas dinamika un apdraudÄjums
Lai gan tieÅ”u kvantitatÄ«vu datu trÅ«kst, populÄcijas lielums EiropÄ un LatvijÄ ir samazinÄjies jau kopÅ” 19. gs. beigÄm. Par galveno skaita samazinÄÅ”anÄs cÄloni uzskata mehÄnisko pļaujmaŔīnu ievieÅ”anu 19. gs. beigÄs, kas darÄ«ja iespÄjamu lielu platÄ«bu nopļauÅ”anu vienlaikus (pirms tam pakÄpeniskÄ pļauja nodroÅ”inÄja piemÄrotu dzÄ«vesvietu saglabÄÅ”anos sezonas laikÄ). KopÅ” monitoringa uzsÄkÅ”anas LatvijÄ 1989. gadÄ Å”o putnu skaits 20. gs. 90. gados palielinÄjÄs, taÄu pÄdÄjÄ desmitgadÄ (kopÅ” 2012. gada) novÄrojams straujÅ” skaita samazinÄjums. Griezi apdraud gan lauksaimniecÄ«bas intensifikÄcija, gan lauku pameÅ”ana un aizaugÅ”ana.
Aizsardzības statuss
PasaulÄ grieze nav apdraudÄta suga (least concern; BirdLife International, 2023). Eiropas SavienÄ«bÄ tÄ iekļauta Putnu direktÄ«vas (79/409/ECC) 1. pielikumÄ, kÄ arÄ« Bonnas konvencijas 2. pielikumÄ un Bernes konvencijas 3. pielikumÄ. LatvijÄ grieze ir Ä«paÅ”i aizsargÄjama suga. TÄ iekļauta arÄ« Latvijas SarkanÄs grÄmatas 2. kategorijÄ.
Pasugu raksturojums
Griezei nav zinÄmas aprakstÄ«tas pasugas.
Multivide
Grieze (Crex crex). Ropaži, 2013. gads.
Griezes tÄviÅÅ” pļavÄ vasaras sÄkumÄ. 2023. gads.
Grieze. ZvÄrdes pagasts, Saldus novads, 02.07.2009.
Griezes dziesma. Valles pagasts, 10.06.2005.
Grieze ( Crex crex) ā reÄ£istrÄtÄ sugas ligzdoÅ”anas izplatÄ«ba LatvijÄ 2020.ā2024. gadÄ.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Oskars KeiÅ”s "Grieze". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/188426-grieze (skatÄ«ts 14.10.2026)