AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 3. septembrī
Viesturs Ķerus

kākaulis

(angļu Long-tailed Duck, vācu Eisente, franču Harelde de Miquelon, krievu морянка)
kākaulis Clangula hyemalis (Linnaeus, 1758) ir Clangula ģints, pīļu dzimtas (Anatidae), zosveidīgo putnu kārtas (Anseriformes) suga

Saistītie šķirkļi

  • putni Latvijā
  • zosveidīgie putni Latvijā
Kākaulis. Pāvilosta, 05.05.2021.

Kākaulis. Pāvilosta, 05.05.2021.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Kopsavilkums

Kākaulis ir samērā neliela pīle. Tam ir cirkumpolārs ligzdošanas areāls, kur tas ligzdo tundras ezeriņos, dīķos, purvos, upēs un piekrastes teritorijās. Latvijā sastopams ziemošanas laikā, galvenokārt jūrā. Pārtiek galvenokārt no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem.

Nosaukuma izcelsme un klasifikācija

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Anas hyemalis, taču mūsdienās kākauļa zinātniskais nosaukums ir Clangula hyemalis. Ģints nosaukums Clanga atvasināts no latīņu valodas vārda clangere ‘skanēt’, ‘šķindēt’. Sugas apzīmējums hyemalis latīņu valodā nozīmē ‘ziemas’.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Izskats un balss

Ķermeņa garums – 38–58 cm, svars – 650–800 g. Samērā neliela pīle ar apaļu galvu. Tēviņam stipri pagarinātas astes centrālās spalvas. Vasarā tēviņš brūni melns ar pelēkbaltiem sāniem, balts pakaļgals un balts plankums galvas sānos. Ziemas tērpā (no oktobra beigām) tēviņa tērps ir daudz baltāks – pleci, kakls un galva balti, galvas sāni gaiši pelēkbrūni. Vaiga apakšdaļā melns plankums. Mātīte vasaras tērpā līdzīga tēviņam, bet nav pagarināto astes spalvu un ap kaklu gaiša josla. Ziemā mātītei galva balta ar tumšu virsu un tumšu laukumu uz vaiga.

Raksturīgs sauciens “kā kau-lik”, no kā arī cēlies sugas nosaukums latviešu valodā.

Kākaulis. Liepāja, Priekšosta, 29.03.2013.

Kākaulis. Liepāja, Priekšosta, 29.03.2013.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Kākauļa sauciens. Kolkasrags, 15.04.2007.

Ieraksta autors Agris Celmiņš. Avots: https://xeno-canto.org/

Kākaulis. Liepāja, Ezerkrasts, 11.02.2015.

Kākaulis. Liepāja, Ezerkrasts, 11.02.2015.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Kākaulis (Clangula hyemalis). Liepāja, 2009. gads.

Kākaulis (Clangula hyemalis). Liepāja, 2009. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Kākaulis ir gājputns. Latvijā sastopams galvenokārt caurceļošanas un ziemošanas laikā, vasarā – reti.

Ligzdo tundras ezeriņos, dīķos, purvos, upēs un piekrastes teritorijās. Ziemo galvenokārt jūrā.

Pārtiek galvenokārt no vēžveidīgajiem, gliemjiem, citiem jūras bezmugurkaulniekiem un zivīm, saldūdeņos – arī kukaiņiem un to kāpuriem. Nedaudz ēd arī augus. Barojas nirstot.

Ligzda ir bedrīte uz zemes, zemas veģetācijas vai akmeņu aizsegā. Tā izklāta ar tuvumā pieejamiem augiem un dūnām.

Olas ir dzeltenīgas vai zaļganas. Olu izmērs vidēji ir 53,7x38,4 mm. Dējumā 5–9, reizēm – 5–11 olas. Gadā viens perējums. Perē tikai mātīte, bet sākumā tēviņš uzturas tuvumā. Perēšanas ilgums ir 23–25 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos aprūpē tikai mātīte. Jau no sākuma mazuļi labi peld un nirst, bet lidspēju tie iegūst 35–40 dienu vecumā.

Izplatība. Skaits. Apdraudējums

Kākaulim ir cirkumpolārs ligzdošanas areāls, ziemo jūru un okeānu piekrastē un sēkļos lielākoties uz dienvidiem no ligzdošanas areāla (bet daļēji arī tajos pašos platuma grādos), tostarp arī Baltijas jūrā. Eiropā galvenās ligzdošanas vietas ir Islande, Fenoskandijas ziemeļu daļa un Krievijas Eiropas daļas ziemeļi. Pasaules populācija sarūk.

Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies, taču gan ligzdojošā, gan ziemojošā populācija sarūk.

Latvijā 20. gs. sākumā kākaulis bijis parasts ziemotājs jūrā. Ziemojošo putnu uzskaitē 1968. gadā lēsts, ka Latvijas piekrastē ziemo 20 000–30 000 kākauļu. 1991. gadā vērtēts, ka Latvijā ziemojošo kākauļu skaits ir 30 000–100 000. 2021. gadā tika lēsts, ka Latvijas ūdeņos ziemojošā populācija ir 58392–109306 indivīdi, tomēr, ņemot vērā, ka minētie populācijas vērtējumi iegūti ar atšķirīgām metodēm, tie nav tieši salīdzināmi, tāpēc ilgtermiņa populācijas tendence ir nezināma. Īstermiņā – pēdējos 12 gadus – populācijas tendence ir neskaidra.

Pasaules mērogā kākaulis atzīts par apdraudētu sugu, taču tas nav apdraudēts ne Eiropas, ne Latvijas līmenī.

Sugu apdraud ligzdošanas dzīvotņu degradācija naftas piesārņojuma, mitrāju nosusināšanas un kūdras ieguves dēļ. Drauds ir arī zemas vairošanās sekmes, kas tiek skaidrotas gan ar lielāku plēsonības spiedienu lemingu populāciju ciklu apstāšanās dēļ, gan ar to, ka putni izlaiž ligzdošanu, kas, iespējams, varētu būt skaidrojams ar sliktu fizisko stāvokli. Kākauļu mirstību palielina naftas piesārņojums un bojāeja zvejas tīklos. Apdraudējumu rada arī apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) izplatīšanās Baltijas jūrā, kas negatīvi ietekmē kākauļu barošanās vietas.

Mijiedarbība ar cilvēku

Kādreiz kākaulis Latvijā bija medījams, taču kopš 2016. gada rudens tas izslēgts no medījamo sugu saraksta, ņemot vērā sugas apdraudētību pasaulē.

Aizsardzības statuss

Kākaulis iekļauts Bonnas konvencijas II pielikumā.

Multivide

Kākaulis. Pāvilosta, 05.05.2021.

Kākaulis. Pāvilosta, 05.05.2021.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Kākaulis. Liepāja, Priekšosta, 29.03.2013.

Kākaulis. Liepāja, Priekšosta, 29.03.2013.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

nav attela

Kākauļa sauciens. Kolkasrags, 15.04.2007.

Ieraksta autors Agris Celmiņš. Avots: https://xeno-canto.org/

Kākaulis. Liepāja, Ezerkrasts, 11.02.2015.

Kākaulis. Liepāja, Ezerkrasts, 11.02.2015.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Kākaulis (Clangula hyemalis). Liepāja, 2009. gads.

Kākaulis (Clangula hyemalis). Liepāja, 2009. gads.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Kākaulis. Pāvilosta, 05.05.2021.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

Saistītie šķirkļi:
  • kākaulis
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • putni Latvijā
  • zosveidīgie putni Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BirdLife datu zona (BirdLife Data Zone)
  • Celmiņš, A., 2025, Latvijas putni 2000–2025
  • Eiropas ligzdojošo putnu atlanta kartes
  • IUCN apdraudēto sugu Sarkanais saraksts (The IUCN Red List of Threatened Species)

Ieteicamā literatūra

  • del Hoyo, J., Elliott, A., and Sargatal, J. (eds.), Handbook of the Birds of the World, vol. 1, Barcelona, Lynx Edicions, 1992.
  • Harrison, C.J.O. and Castell, P., Bird nests, eggs and nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East, London, HarperCollinsPublishers, 2002.
  • Keller, V. et al., European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change, Barcelona, European Bird Census Council & Lynx Edicions, 2020.
  • Svensons, L., Malernijs, K. un Seterstrems, D., Putnu noteicējs, Rīga, Jāņa sēta, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Viesturs Ķerus "Kākaulis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/256576-k%C4%81kaulis (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/256576-k%C4%81kaulis

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana