Parastā ūbele ir neliels baložveidīgo putnu kārtas putns. Ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas līdz Ķīnas rietumu daļai. Gājputns. Ziemo Sāhelas zonā Āfrikā. Latvijā ligzdo 3579–12 361 pāri. Ligzdojošā populācija sarūk. Ligzdo mežos pļavu un lauku tuvumā. Pārtiek galvenokārt no sēklām.

1758. gadā Karls Linnejs (Carl Linnaeus) sugai deva nosaukumu Columba turtur, taču mūsdienās tās zinātniskais nosaukums ir Streptopelia turtur. Streptopelia, tulkojot no sengrieķu valodas, nozīmē ‘balodis, kas nēsā kakla gredzenu’, bet turtur latīņu valodā ir ‘ūbele’.

Parastajai ūbelei izdalītas četras pasugas. Latvijā un lielākajā daļā Eiropas sastopama nominālpasuga Streptopelia turtur turtur. Pārējās pasugas: Streptopelia turtur arenicola (no Baleāru salām un Āfrikas ziemeļrietumu daļas līdz Irānai un Ķīnas rietumiem), Streptopelia turtur hoggara (Sahāras dienvidu daļa) un Streptopelia turtur rufescens (Ēģipte un Sudānas ziemeļi).

Ķermeņa garums 27–29 cm, svars – 99–170 g. Parastā ūbele ir mazāka par mājas balodi. Abu dzimumu putni ir līdzīgi. Galva, krūtis un guza sārti pelēka, vēders netīri balts. Plecu un muguras spalvas rūsganas ar melnu vidu. Muguras lejasgals zilganpelēks, spārnu primārās lidspalvas zilganpelēkas, virsaste un lidspalvas pelēkbrūnas. Aste melna ar baltu joslu galā. Pieaugušam putnam kakla sānos melnbalti svītrots laukums. Ap acīm kails sarkanbrūns laukums.

Dziesma ir zems “trrrrrr-trrr-trrr”, ko atkārto vairākkārt.

Parastā ūbele ir gājputns. Latvijā tā sastopama no aprīļa beigām līdz oktobra vidum.

Ligzdo nelielos jauktu vai lapu koku mežu puduros pļavu un lauku tuvumā, mežmalās un krūmājos, arī egļu jaunaudzēs.

Pārtiek galvenokārt no sēklām, bet reizēm ēd arī bezmugurkaulniekus – kukaiņus un nelielus gliemežus. Barību meklē galvenokārt uz zemes.

Ligzdu būvē abi pāra putni. Tā ir plāna, no smalkiem zariem veidota platforma kokā. Reizēm izmanto arī vecas piemērota lieluma zvirbuļveidīgo putnu ligzdas.

Olas ir baltas. To izmērs vidēji ir 30,7x23 mm. Dējumā divas olas, retos gadījumos – viena. Gadā viens perējums. Perē abi pāra putni. Perēšanas ilgums ir 13–14 dienas.

Mazuļi ir ligzdguļi. Ligzdu atstāj 19–21 dienas vecumā.

Ligzdošanas areāls sniedzas no Portugāles un Āfrikas ziemeļu daļas līdz Igaunijai un tālāk līdz Ķīnas rietumu daļai. Ziemo Sāhelas zonā Āfrikā. Pasaules populācija sarūk.

Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz samazinājusies, galvenokārt areāla ziemeļu daļā. Eiropas populācija sarūk.

Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies un turpinājusi samazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu. Latvijas ligzdojošā populācija ir 3579–12 361 pārus liela. Ilgtermiņa populācijas tendence ir neskaidra, bet īstermiņā tā samazinās.

Sarūkošās populācijas dēļ suga klasificēta kā apdraudēta gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Latvijā draudi nav pētīti, bet attiecībā uz Eiropu kopumā tiek uzskatīts, ka būtisks faktors, kas noteicis sugas populācijas lejupslīdi, ir lauksaimniecības zemju transformācija un pusdabisku dzīvotņu zudums. Pārmaiņas lauksaimniecībā var samazināt gan barības, gan ligzdošanas vietu pieejamību, un ticami, ka lielāka loma ir tieši barības trūkumam. Plašs herbicīdu lietojums ir samazinājis barības augu sastopamību. Sugu negatīvi ietekmē gan medības, gan nelikumīga nogalināšana. Mirstību izraisa arī parazīts Trichomonas gallinae. Sugas lejupslīdi varētu būt veicinājis arī sausums Sāhelas zonā.

Latvijā parastā ūbele medīta netiek, taču tā ir medījama suga Rietumeiropas un Dienvideiropas valstīs. Ņemot vērā sugas populācijas lejupslīdi, šajās valstīs tiek noteikti medību moratoriji.

Ūbele minēta dažās latviešu tautasdziesmās, piemēram:

Visi putni skaiški dzied,

Ūbelite rūcin rūca,

Ūbelite rūcin rūca,

Tij dziedāt nemāceja.

Parastā ūbele nav iekļauta ne Eiropas Savienības, ne Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.