Latvijas teritorijā savvaļā reģistrētas divas lēļveidīgo putnu sugas: vakarlēpis un svīre. Tās abas Latvijā arī ligzdo. Lēļveidīgie ir gājputni, kas ziemu pavada Āfrikā.
lēļveidīgie putni Latvijā
lēļveidīgie ir viena no putnu klases kārtām, nelieli putni ar smailiem, gariem spārniem un īsām kājām, pielāgojušies kukaiņu ķeršanai lidojumā
Saistītie šķirkļi
Vakarlēpis. Dzelzāmurs, 06.2003.
Satura rādītājs
Klasifikācija
Lēļveidīgo putnu kārtā ietilpst astoņas dzimtas ar 599 sugām. Latvijā sastopamas divas lēļveidīgo putnu sugas, katra no savas dzimtas.
| Dzimta | Apakšdzimta | Ģints | Sugas |
| Lēļu dzimta (Caprimulgidae) | Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) | Caprimulgus | Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) |
| Svīru dzimta (Apodidae) | Svīru apakšdzimta (Apodinae) | Apus | Svīre (Apus apus) |
Vispārīgs raksturojums
Nelieli putni ar smailiem, gariem spārniem, veikli lidotāji. Knābis īss, taču mute ļoti liela. Ļoti īsas kājas, kas iešanu pa zemi padara ļoti grūtu. Apspalvojums pelēkbrūni raibs (vakarlēpim) vai tumšbrūns (svīrei). Tēviņi un mātītes ir līdzīgi, vienīgi vakarlēpju tēviņiem uz spārniem un astes ir uzkrītoši balti laukumi, kādu nav mātītei.
Vakarlēpji ir aktīvi krēslā un naktī, svīres – dienā, taču abas lēļveidīgo sugas pārtiek no kukaiņiem, ko ķer lidojumā.
Abas Latvijā sastopamās lēļveidīgo sugas Latvijā arī ligzdo. Gan svīres, gan vakarlēpji ir gājputni, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Līdz ar to Latvijā ierodas samērā vēlu (aprīlī–maijā), bet ziemā nav sastopami. Svīres bieži novērojamas baros.
Latvijā sastopamo lēļveidīgo putnu dzīvotnes ir stipri atšķirīgas. Svīre ligzdo galvenokārt pilsētās un citās apdzīvotās vietās, bet vakarlēpis – skrajos priežu mežos, mežmalās, purvos, virsājos. Abām sugām kopīgs tas, ka tās barojas atklātās vietās – virs dažādiem klajumiem, ūdeņiem u. c., kas var nebūt to ligzdošanas vietas.
Latvijā sastopamie lēļveidīgie ir monogāmi. Vakarlēpis ligzdu nebūvē, bet olas dēj uz zemes. Savukārt svīre ligzdo ēku spraugās, putnu būrīšos un koku dobumos un ligzdu būvē no materiāliem, piemēram, spalvām un zāles, ko var salasīt lidojumā.
Dējumā 1–3 (parasti 2) olas. Vakarlēpjiem parasti perē mātīte, svīrēm – abu dzimumu putni. Lēļveidīgo putnu mazuļi ir ligzdguļi, taču vakarlēpja mazuļi izšķiļas pūku tērpā un iztraucēti spēj pārvietoties. Vakarlēpim gadā var būt divi perējumi, svīrei – viens.
Svīre (Apus apus). Vītiņi, 07.06.2015.
Populācijas dinamika un apdraudējums
Vakarlēpja populācijas tendences Latvijā nav zināmas, bet svīrei reģistrēts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas pieaugums (lai gan izplatība kopš 2000. gada šķiet samazinājusies). Līdz ar to neviena no abām sugām Latvijā nav uzskatāma par apdraudētu. Potenciāls drauds svīrei varētu būt ēku renovācija, tā samazinot ligzdošanas vietu (dažādu spraugu) pieejamību.
Svīres pasaules populācija ir stabila, vakarlēpja – sarūkoša, taču neviena no sugām nav atzīta par globāli apdraudētu.
Aizsargājamās sugas
Viena no Latvijā sastopamajām lēļveidīgo sugām – vakarlēpis – ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama (iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā) un iekļauta arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Multivide
Vakarlēpis. Dzelzāmurs, 06.2003.
Svīre (Apus apus). Vītiņi, 07.06.2015.