Latvijas teritorijā savvaļā ir reģistrēta viena lēļveidīgo putnu suga – vakarlēpis. Tas Latvijā arī ligzdo. Vakarlēpis ir gājputns, kas ziemu pavada Āfrikā.

Lēļveidīgo putnu kārtā ietilpst ar 98 sugas, kas visas apvienotas vienā – lēļu – dzimtā (Caprimulgidae). Latvijā sastopama viena lēļveidīgo putnu suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).

Vakarlēpis ir par balodi nedaudz mazāks slaids putns ar gariem spārniem un asti. Tā ķermeņa garums ir 24–28 cm. Knābis ir īss, taču mute – ļoti liela. Knābja sānos ir stingri sariņi. Ļoti īsas kājas. Apspalvojums pelēkbrūni raibs. Tēviņi un mātītes ir līdzīgi, vienīgi tēviņiem uz spārniem un astes ir uzkrītoši balti laukumi, kādu nav mātītei.

Vakarlēpji ir aktīvi krēslā un naktī. Pārtiek no kukaiņiem, kurus ķer lidojumā. 

Vakarlēpis Latvijā ligzdo. Ligzdojošā populācija ir 16500–31000 pāru liela. Tas ir gājputns, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Līdz ar to Latvijā ierodas samērā vēlu – aprīļa vidū–beigās. Ziemā nav sastopams. 

Ligzdo, bet barojas atklātās vietās – virs dažādiem klajumiem, ūdeņiem u. c., kur var nebūt to ligzdošanas vietas.

Vakarlēpis ir monogāms. Ligzdu tas nebūvē, bet olas dēj uz zemes. 

Dējumā parasti divas olas. Perē galvenokārt mātīte. Perēšanas ilgums ir 18–19 dienas. Vakarlēpju mazuļi ir daļēji ligzdguļi: tie izšķiļas pūku tērpā un iztraucēti spēj pārvietoties. Gadā var būt divi perējumi.  

Vakarlēpja populācijas tendences Latvijā nav zināmas. Šī suga nav uzskatāma par apdraudētu.

Vakarlēpja pasaules populācija sarūk, taču suga nav atzīta par globāli apdraudētu. 

Vakarlēpis ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama suga (iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā) un iekļauts arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.