Latvijas teritorijā savvaļā ir reģistrēta viena smilšvistiņveidīgo putnu suga – stepes smilšvistiņa (Syrrhaptes paradoxus). Latvijā tā ir reta ieceļotāja.
smilšvistiņveidīgie putni Latvijā
smilšvistiņveidīgie ir viena no putnu klases kārtām, vidēja lieluma putni ar īsu knābi, kājām un kaklu, kājas pielāgotas skriešanai, pirksti ļoti īsi
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Klasifikācija
Pasaulē ir 16 smilšvistiņveidīgo putnu sugas, un tās visas ietilpst vienā dzimtā – smilšvistiņu dzimtā (Pteroclidae). Latvijā konstatēta tikai viena smilšvistiņveidīgo suga – stepes smilšvistiņa.
Vispārīgs raksturojums
Smilšvistiņveidīgie ir vidēja lieluma putni. Barojas uz zemes, kam arī pielāgota ķermeņa uzbūve – īss knābis, kakls un kājas. Kājas pielāgotas skriešanai. Pirksti ir ļoti īsi. Latvijā novērotajai sugai vispār nav pakaļējā pirksta, turklāt kāju apspalvojums ietver arī pirkstus. Ķermeņa krāsojums maskējoši raibs. Spārni nosmailoti. Vēdera spalvas pielāgotas tam, lai varētu uzsūkt un noturēt ūdeni, kas tiek izmantots mazuļu dzirdīšanai.
Smilšvistiņveidīgie putni pārtiek galvenokārt no dažādām sēklām, citas augu daļas patērējot nelielā apjomā.
Vienīgā Latvijā konstatētā smilšvistiņveidīgo putnu suga – stepes smilšvistiņa – apdzīvo stepes un pustuksnešus no Kazahstānas līdz Ķīnai. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā novērotas sugas invāzijas Eiropā. Šajā laikā veikti arī lielākā daļa Latvijā reģistrēto novērojumu. Nesenāki novērojumi ir tikai divi – 22.05.1976. Gaujas grīvā (četri putni) un 27.10.2002. Krāslavā (16 putni).
Populācijas dinamika un apdraudējums
Zināšanas par stepes smilšvistiņas pasaules populāciju ir trūcīgas, taču, tā kā nav datu, kas liktu domāt, ka tā samazinās vai ir apdraudēta, sugas populācija tiek uzskatīta par stabilu.
Aizsargājamās sugas
Stepes smilšvistiņa nav īpaši aizsargājama suga ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā.